Latvijas attiecības ar ASV ir dziļas un sadarbības darba kārtība "ir pozitīva", šādu vērtējumu otrdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Runājot par Baltijas valstu ārlietu ministru neseno tikšanos ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, Braže stāstīja, ka ASV puse gribot dzirdēt mūsu redzējumu par situāciju reģionā. Sarunā izklāstītas prioritātes drošības jomā.
Pēc Bražes vārdiem, ASV pusi arī interesē, lai Eiropas Savienība viņus neizslēdz no saviem militārajiem iepirkumiem. Tāpat viņus interesē enerģētikas joma, bet Latvija šajās sarunās uzsverot, ka mums ir svarīga cena un ilgtermiņa piegādes, attiecīgi tie ir ekonomiskajā izdevīgumā balstīti lēmumi.
Lūgta novērtēt, kas ir mainījies Latvijas un ASV attiecībās Donalda Trampa jaunās prezidentūras laikā, Braže izteicās, ka ASV jaunā vadība "saka mums paldies, ka esam labi sabiedrotie" un publiski neejam ar "skaļu bļaustīšanos".
Savukārt runājot par Krievijas sākto karu pret Ukrainu un Trampa iniciētajām miera sarunām, Latvijas politiķe sprieda, ka miers kādā brīdī iestāsies, bet arvien atvērts ir jautājums, kāds tas būs. Pašlaik viņa negribot spekulēt, kādi varētu būt tālākie scenāriji miera sarunās.
Braže izcēla, ka Latviju interesē, lai procesu pavada Krievijas spēju ierobežošana, uzturot sankcijas. Savukārt Ukrainā jānotiek abu pušu karaspēka atvilkšanai no kontaktlīnijas, jānodrošina miera ievērošanas monitorings un miera nosacījumi nedrīkst vājināt Ukrainas militārās spējas.
Ministres skatījumā, kopumā pašlaik Krievija nav parādījusi patiesu interesi panākt ilgstošu mieru, līdz ar to viņa domā, ka ASV kādā brīdī nebūs citas izvēles, kā "spert kaut kādus soļus", kas palīdzētu panākt mieru.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C




















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































