18.1 °C
Projekts "Jauniešu garantija" sekmējis vairāk nekā divdesmit tūkstoš jauniešu nodarbinātību un atgriešanos izglītības iestādēs. Iniciatīva noslēgusies, un ir laiks izvērtēt tās ietekmi – cik veiksmīga tā bijusi un ko varam mācīties turpmākai jauniešu atbalsta politikas attīstībai.
No 2014. līdz 2023. gadam ar ES Kohēzijas fonda atbalstu tika palīdzēts jauniešiem no visas Latvijas spert pirmos soļus darba tirgū. Piecu gadu laikā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem samazinājās gandrīz uz pusi. "2015. gadā programmā uzņemto jauniešu aptauja liecina, ka 75% pusgadu pēc mācību pabeigšanas ir atraduši darbu. Turklāt gandrīz daļa no viņiem strādā "Jauniešu garantijas" mācību laikā apgūtajā profesijā," uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) bijusī direktore Dita Traidās.
Aptauja
Vai ir vērts nestrādājošiem jauniešiem mācīt kādas prasmes?
Pusotrs gads līdz sapņu darbam
Jaunieši varēja pieteikties mācībām 40 darba tirgū pieprasītās profesijās un tās apgūt pusotra gada laikā. Rīgas Mākslas un mediju tehnikums (RMMT) "Jauniešu garantijas" ietvaros īstenoja trīs programmas – multimediju dizains, interjera dizains un reklāmas dizains –, kurās kopā iesaistījās ap 60 jauniešu.
RMMT direktora vietniece Teiksma Sūna stāsta, ka visvairāk studentu absolvējuši reklāmas dizainu. Šī programma piedāvā plašas darba iespējas, piemēram, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās un medijos.
Visintensīvākā programma bija interjera dizains, jo tā prasīja dažādas priekšzināšanas un tehniskās prasmes.
Skola projekta ietvaros saņēma finansējumu mācību materiālu nodrošināšanai un materiālās bāzes uzlabošanai. Studenti tika apgādāti ar nepieciešamajiem mācību resursiem, varēja realizēt projektus skolā un piedalīties praksē. Turklāt skolai piešķīra finansējumu, ko izmaksāt prakses vietām par mentoru piesaistīšanu. Daži no prakses vadītājiem vēlāk pievienojās skolai kā pasniedzēji. "Sadarbība turpinās, bet jaunā kvalitātē un formātā," skaidro T. Sūna. Piemēram, multimediju dizaina programmā toreiz izveidojās veiksmīga sadarbība ar Jāni Dzilni, kurš tagad RMMT māca videogrāfiju. Viņš organizē izbraucienus pa visu Latviju, sniedzot studentiem praktisku iespēju apgūt filmēšanas pamatus.
Noslēdzot programmu, jauniešiem bija jāprezentē diplomdarbs. T. Sūna stāsta, ka audzēkņi veidojuši plakātus latviešu filmām, savukārt nākamajā gadā gala darbā bija jāizstrādā kalendārs. "Atceros kāda jaunieša veidoto kalendāru, kas atspoguļoja viņa aizraušanos ar grafiti – tajā bija apkopoti slaveni grafiti mākslas darbi no visas pasaules," dalās T. Sūna. Mācību procesā studenti apguva ne tikai tehniskās prasmes, bet arī attīstīja radošo domāšanu – sākot ar krāsu teoriju līdz pat patstāvīgai dizaina principu izmantošanai. "Sākumā viņiem parādām "ābeci", bet tālāk jau pašiem jāiemācās "lasīt" un lietot iegūtās zināšanas radošā darbā," uzsver T. Sūna.
RMMT gleznošanas skolotāja Raita Rubļevska atceras "Jauniešu garantijas" studentus: "Ar viņiem bija ļoti patīkami strādāt, jo bija iespēja katram pievērsties individuāli." Nodarbības varēja ilgt vairākas stundas pēc kārtas, jo neierobežoja obligātie mācību priekšmeti kā, piemēram, vidusskolas programmās. Gleznošanas skolotājai paticis strādāt ar vecākiem studentiem, jo, viņasprāt, nobriedušākā vecumā cilvēki labāk apzinās, kāpēc un kādas prasmes vēlas izkopt. Šī personīgā ieinteresētība mudinājusi viņus rūpīgi strādāt un izprast mācīto. "Runājām par krāsām dažādos kontekstos – piemēram, kāpēc izvēlamies konkrētu apģērbu vai kādas krāsu gammas parādās mūsu brokastīs. Apspriedām gan pozitīvās, gan negatīvās asociācijas, ko izraisa dažādi toņi. Viņi uzreiz centās izprast mācītā praktisko pielietojumu, meklējot saikni starp teoriju un ikdienas pieredzi," stāsta R. Rubļevska.
Tomēr T. Sūna norāda uz būtisku trūkumu. Projekta ietvaros finansējumu par katru audzēkni tehnikums saņēma tikai tad, ja students pusotru gadu ilgo programmu sekmīgi pabeidza.
Ja mācības uzsāka 16 jaunieši, bet pabeidza tikai astoņi, finansējumu piešķīra tikai par šiem astoņiem – neskatoties uz to, ka visi 16 mācījās, piemēram, gadu. T. Sūna norāda, ka daudzi šo iespēju izmantojuši kā sagatavošanās kursus augstskolām, kurās sākotnēji nebija uzņemti. Liela daļa pēc šī gada turpināja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā vai Rīgas Tehniskajā universitātē. Citi ieradās no mazākām pilsētām, un viņiem bija jādomā par darba iespējām un dzīvesvietas atrašanu. T. Sūna pamanījusi – ja jaunietim trūka finansiālā nodrošinājuma vai atbalsta no ģimenes, bieži vien priekšroka tika dota darbam, tāpēc mācības palika otrajā plānā.
Prakse rūpnīcā
Jauniešiem bija iespēja ne tikai apgūt profesiju, bet arī piedalīties karjeras konsultācijās, apmeklēt individuālas un grupu konsultācijas, kursus un lekcijas, lai apgūtu darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas. Papildus studijām viņiem bija jāiziet prakse kādā uzņēmumā. "Bucher Municipal" specializējas komunālo transportlīdzekļu ražošanā, un uzņēmums jau vairāk nekā divdesmit gadus uzņem praktikantus – metinātājus, mašīnbūves tehniķus un loģistikas speciālistus. Jau gadiem tas sadarbojas ar tehnikumiem Ventspilī, Saldū, Kuldīgā un Liepājā.
