3.3 °C
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti, informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone.
Kategorijā "Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā" par balvu sacentīsies Andras Manfeldes darbs "Dilstošais medus mēness", ko izdevusi izdevniecība "Aminori", Elvīras Blomas dzejoļu krājums "Viņam patīk šie dzejoļi", ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, izdevniecības "Neputns" izdotais Ineses Zanderes dzejas un prozas krājums "Stikla burtnīca", Ivara Šteinberga dzejas krājums "Ābece", ko izdevis Valters Dakša, un Liepas Rūces darbs "Zemākās virsotnes", ko izdevuši "Latvijas mediji".
Kategorijā "Labākais prozas autordarbs latviešu valodā" nominēta Dace Rukšāne ar grāmatu "Lu-Lū un Eņģelis", ko izdevusi "Zvaigzne ABC", Gundegas Šmites darbs "Koncerts stāstos" Jāņa Rozes apgāda izdevniecībā, Jāņa Lejiņa grāmata "Dieva dusmības bērni", ko izdevusi "Dienas grāmata", kā arī Svena Kuzmina darbs "Brīvībene", ko izdevusi "Orbīta".
Savukārt kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" nominēts Krišjānis Zeļģis ar grāmatu "Patīk", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", Laura Vinogradova ar darbu "Pauls spēlē", ko izdevusi "Zvaigzne ABC", Linda Gabarajeva ar darbu "Kosmoss ir virs bēniņiem", ko izdevis "Liels un mazs", Marts Pujāts ar grāmatu "kurlikt…tikjauk…šīī-fer", ko izdevis Valters Dakša, un Sanita Reinsone ar darbu "Draugi un kaimiņi", kas izdota Jāņa Rozes apgādā.
Kategorijā "Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā" nominēta Ievas Lapiņas sastādītā un atdzejotā Senās Ķīnas lirikas antoloģija "Upes sniegs", ko izdevis "Neputns". Uz balvu pretendē arī Daces Meieres tulkotais Danutes Kalinauskaites darbs "Baltie pret melnajiem" Jāņa Rozes apgādā.
Balvai šajā kategorijā nominēts arī Dena Dimiņa tulkojums Fernandu Pesoa "Nemiera grāmatai", ko izdevusi "Valodu māja", kā arī Annas Auziņas, Evelīnas Andžānes un Arvja Vigula atdzejotais Gaļinas Rimbu darbs "Tu - nākotne", ko izdevis "Neputns", un Žana Ženē "Zagļa dienasgrāmata", ko tulkojis Nairi Balians un izdevusi "Aminori".
Nominācijā "Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā" sacentīsies Ieva Viese ar darbu "laikam", ko izdevis "Neputns", Līva Marta Roze ar darbu "Struktūra", ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, Sintija Sudmale ar darbu "Uz manas mēles", ko izdevis Valters Dakša, Valts Kalniņš ar darbu "Arnolda bailes un mīlestība" un Zinta Sila ar grāmatu "Apvārsnis", ko izdevusi "Dienas grāmata".
Savukārt kategorijā "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" nominēta Dace Bula ar darbu "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā", ko izdevis Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu", ko izdevis "Neputns", Janīna Kursīte ar darbu "Kamolkoks" un Skaidrīte Lasmane ar darbu "Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija", ko izdevis LU Akadēmiskais apgāds.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
