Pirms divām nedēļām, 11. martā, valdība pieņēma kādu lēmumu, kas spilgti ilustrē birokrātijas apjomus tās darbā. Proti, valdības lēmums bija par nācijas dzīvē kritiski svarīgu jomu – izmaiņām MK noteikumos "Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi" un konkrēti vienā to apakšpunktā, kas regulē, kam un kā ir tiesības atjaunot nozaudētu Ministra kabineta krūšu nozīmīti.  

Jāpiebilst, ka MK krūšu nozīmīte ir viens no trim apbalvojumiem, kurus valdība var pasniegt par īpašiem nopelniem Latvijas labā pēdējā gada laikā vai arī ilgākā periodā, abi pārējie ir Goda diploms un naudas balva. Kā jau pienākas nācijas dzīvi būtiski ietekmējošiem lēmumiem, arī šis lēmums ir svinīgi nopietns un lakoniski īss. Tas skan šādi: "34.1 Ja Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte ir nozaudēta vai sabojāta, apbalvotā persona var iesniegt Apbalvošanas padomei iesniegumu ar lūgumu to atjaunot – izsniegt jaunu nozīmīti. Ar krūšu nozīmītes atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem." Nu, ko tur teikt – skaidri, saprotami, valstiski un atbildīgi. Pats pazaudēji, pats maksā.

Šī lēmuma krāšņums atklājas, iedziļinoties šī svarīgā un nācijas dzīvi kritiski ietekmējošā lēmuma sagatavošanas anatomijā. 

Tātad – lai sagatavotu šo divus teikumus garo MK noteikumu izmaiņu, pirms pusgada, 2024. gada 8. oktobrī, tika sasaukta Ministru kabineta Apbalvošanas padomes sēde,