Berģos pie Juglas ezera krāšņākā mūsu kultūrvēstures rota ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kam šogad svinam simto gadskārtu. Esi sumināts!
Muzeja sezonas atklāšanas pasākumā "Viena diena mūsmājās", kur vairāk nekā 30 muzeja objektos, tiekoties ar ļaudīm laikmetam atbilstošā apģērbā un arī pats veicot konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus, centos uzzināt ko neparastāku, mazāk zināmu.
Ko skatīt vēl gana – nu jau pošamies tradicionālajam lietišķās mākslas gadatirgum, kas šogad notiks jau 52. reizi – 1. un 2. jūnijā.
Kas senatni pētī, nākotni svētī
Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā skatienam paveras Kārļa Zāles skulptūra "Senlatvietis", kas atklāta 1938. gadā. Sākoties padomju okupācijai, 1940. gadā skulptūru demontēja, uzskatot to par padomju ideoloģijai nepiemērotu, un tā vietā uzlika saules pulksteni. 1998. gadā muzeja darbinieki skulptūru novietoja sākotnējā vietā, atjaunojot arī uzrakstu uz postamenta: "Kas senatni pētī, nākotni svētī".
"Šis senlatviešu karavīra tēls mums ir kā pašapziņas spēka apliecinājums," teic Mārtiņš Kuplais, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieks, galvenais krājuma glabātājs. Viņš laipni iepazīstina ar muzeju un tā apkārtni. Mārtiņš arī atgādina – pašreizējā Brīvdabas iela senāk bijis lauku ceļš uz "Sausiņu" mājām, 1936. gadā tas noklāts ar granīta šķembām. Aiz autostāvvietas pakalns, kur savulaik no senlatviešu "pils" balkona Kārlis Ulmanis sveica Darba svētku dalībniekus, tagad senajā muižas klētī iekārtota izstāžu zāle.
Par apdzīvotību Baložos ir saglabājušies dati kopš 1545. gada, kad pilsētas pievārtē ierīkoja muitu. No tā laika nekas gan nav saglabājies, taču pazīstamāks ir saimniecības nākamais īpašnieks – Bonaventuras Mollers, kas šeit saimniekoja kopš 1625. gada un deva muižai arī savu vārdu. Bonaventuras muiža zināma arī kā Baložu muiža, jo ap 1780. gadu par tās īpašnieku kļuvis namnieks Jānis Balodis. No viņa uzvārda nosaukumu ieguva arī plašāka apkaime.