14 °C
Polijas prezidenta Andžeja Dudas nesenā replika par Polijas gatavību izvietot savā teritorijā NATO kodolieročus izraisījusi reakciju gan pašā Polijā, gan Maskavā.
Pēc tam kad Kremlis pērn skaļi pasludināja, ka Krievijas kodollādiņi tagad glabājas arī Baltkrievijā, bija skaidrs, ka sekos atbildes soļi. Tāpat nevar ignorēt draudus, kas nāk no Krievijas Kaļiņingradas (Karaļauču) apgabala pārspīlētās militarizācijas.
Negaidīts paziņojums
Kodolieročus prezidents Duda pieminējis intervijā laikraksta "Fakt" pirmdienas numuram. Avīze iznāca ar jautājumu "Atomieroči Polijā?" uz vāka. "Ja būs mūsu sabiedroto lēmums izvietot kodolieročus mūsu teritorijā "Nuclear sharing" (kodolieroču koplietošanas) ietvaros, lai stiprinātu NATO drošību austrumu flangā, mēs esam gatavi [tos uzņemt]," žurnālistam sacīja Duda, kurš nesen atgriezās no vizītes ASV. Polijas vadītājs "Fakt" atzina, ka kodoljautājums jau labu laiku ir poļu–amerikāņu sarunu temats, un viņš personīgi par to runājis vairākas reizes: "Atzīšos, kad man par to pajautāja, es paziņoju, ka esam gatavi."
Ziņa izrādījās negaidīta Polijas premjeram Donaldam Tuskam, kurš žurnālistiem izteicās, ka viņam šis jautājums steidzami jāpārrunā ar prezidentu,
"lai pārliecinātos, ka jebkuras potenciālas iniciatīvas ir par tām atbildīgu personu labi sagatavotas un mēs visi esam absolūti pārliecināti, ka to gribam".
"Es teiktu, ka ideja ir absolūti vērienīga un ļoti nopietna. Man būtu jāzina visi apstākļi, kas pamudinājuši prezidentu nākt ar šādu paziņojumu," piebilda Tusks. Premjeram gan nav īpašu domstarpību ar valsts prezidentu Polijas drošības politikas jautājumos, ko nevar sacīt par iekšpolitiskajām jomām, tomēr ideju par kodolieročiem premjers uzņēmis ar acīmredzamu atturību. No otras puses, runas par to tiešām nav nekas jauns. Prezidents Duda iespēju uzņemt NATO kodolieročus pieminēja vēl 2022. gada oktobrī, kad premjers bija Mateušs Moraveckis no nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums", ko uzskata par Dudam tuvu, atšķirībā no "Pilsoniskās platformas", ko pārstāv tagadējais premjers. 2022. gada rudenī doma par kodolieročiem saistījās ar bažām, ka Krievija varētu izmantot to ierobežotas jaudas taktiskās versijas Ukrainas kara laukos. Toreiz Vašingtona atbildēja ar komentāru, ka ASV nav plānu izvietot kodolieročus valstīs, kuras aliansei pievienojušās tikai pēc 1997. gada. Programmā "Nuclear sharing" amerikāņu kodolieroči glabājas Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā. ASV vienīgā uztur pilnīgu kontroli pār šo ieroču glabāšanu un izmantošanu.
Tikmēr ietekmīgais Polijas politiķis, Tuska partijas biedrs un Sejma Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Pāvels Kovals sarunā ar "Polijas radio" aizrādījis, ka
Polijai sava ģeopolitiskā stāvokļa dēļ "jābūt gatavai izmantot visas aizsardzības formas", ieskaitot kodolieročus.
Polija ir atbildīga par Eiropas aizsardzību, un Kovala skatījumā Varšavai paralēli sadarbībai ar ASV jāpiedalās visos projektos, kas saistīti ar NATO un Eiropas drošību, jo to var uzturēt tikai kopīgiem spēkiem.
Baltkrievijā jau ir
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs uz Dudas interviju reaģējis, piedraudot, ka krievu militāristi tādā gadījumā "spers visus nepieciešamos atbildes soļus, lai garantētu mūsu drošību". Īstenībā Krievija pirmā atļāvās šādus "soļus", kad pēc tiem vēl nemaz nebija vajadzības. Vladimirs Putins par nodomu izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijas teritorijā pirmo reizi paziņoja pagājušā gada 25. martā. Pēc visa spriežot, bija runa par kodolgalviņām tuvā darbības rādiusa raķetēm "Iskander" ar 500 km sniedzamību. Tā paša gada 16. jūnijā uzrunā Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomiskā foruma dalībniekiem Putins izteicās, ka kodollādiņu pirmā partija nu esot uz vietas: "Tā ir tikai pirmā daļa. Līdz gada noslēgumam uzdevumu izpildīsim pilnībā."
Ar masu iznīcināšanas līdzekļu klātbūtni ne reizi vien dižojies arī Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš klāstījis, ka baltkrievu militāristi nu mācoties apieties ar kodolieročiem.
To izvietošanu Lukašenko pasniedzis kā savu nopelnu. Acīmredzot viņam tā ir arī ķīla režīma noturībai. Atbilstošu līgumu Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un viņa baltkrievu kolēģis Viktors Hreņins parakstīja 2023. gada maijā, turklāt Hreņins toreiz klāstīja, ka baltkrieviem neesot ko uztraukties, ka Baltkrievija tā kļūst par mērķi NATO kodoltriecieniem. "Pārliecīga uzmanības pievēršana kara un kodolieroču tematikai ir tikai mēģinājums saasināt situāciju," valsts medijos pilsoņus pamācīja aizsardzības ministrs. Kremļa propaganda skaidro, ka atombruņojuma nogādāšana Baltkrievijā bijusi "aizsardzības rakstura" solis, pretdarbība NATO "draudiem" un Rietumeiropā izvietotajiem ASV kodolieročiem, lai arī tie tur glabājas vēl kopš aukstā kara laikiem. Krievija apgalvo, ka ar savu rīcību nav pārkāpusi 1970. gada starptautisko Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, jo minēto bruņojumu nenodod Baltkrievijas rīcībā, bet notiek tikai Krievijas kontrolēta tā izvietošana.
