7.2 °C
Iespējams, daudziem ne reizi vien gadījies iepērkoties groziņā blakus nepieciešamajiem produktiem ielikt arī tos, kas uzrunājuši ar pievilcīgu atlaidi vai iepakojumu, kaut nemaz nav bijuši vajadzīgi. Beigu beigās produkts nav pilnībā apēsts vai pat neatvērts izmests atkritumos.
Tonnām izmestas pārtikas ik gadu
“Ikdienas steigā varbūt par to ne vienmēr sanāk aizdomāties, bet aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Tieši Latvijā ik gadu vidēji katrs iedzīvotājs izmet vairāk nekā 100 kilogramu labas pārtikas,” neiepriecinošu tendenci atklāj Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Visā Eiropas Savienībā (ES) tie kopā ir 60 miljoni tonnu pārtikas atkritumu vairāk nekā 140 miljardu eiro vērtībā – tas ir gandrīz Eiropas Savienības gada budžets. “Uzskatu šādu izšķērdību par nepieņemamu, jo pārtikas ražošanā ir ieguldīts darbs, laiks un resursi, turklāt pārtika ir jāciena,” pauž Inese Vaidere.
Risinājumu meklē plašāk
Lai meklētu risinājumu, deputāte šo problēmu aktualizējusi Eiropas Parlamenta (EP) līmenī. “Uzskatu, ka nepieciešama konkrēta rīcība. Par to izdevās pārliecināt arī kolēģus Eiropas Parlamentā un izstrādāt veiksmīgu pilotprojektu,” viņa turpina. Pētījumam un praktiskiem risinājumiem pārtikas izmešanas samazināšanai no ES budžeta tika piešķirts teju miljons eiro.
“Tika izveidots Eiropas forums patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai, kas apvienoja pētniekus no visas Eiropas, lai rastu praktiskus risinājumus un izstrādātu pārtikas atkritumu samazināšanas rīkus. Nozīmīgs foruma posms bija starptautiska konference, kuru organizēju Eiropas Parlamentā Briselē. Tajā foruma eksperti prezentēja izstrādātos risinājumus un padomus, kurus praksē ieviest pašvaldībās, skolās, mājsaimniecībās,” stāsta pieredzējusī EP deputāte.
Pilotprojekts noslēdzās šogad ar pasākumu Briselē, kurā jomas eksperti dalījās ar interaktīviem, praktiskiem rīkiem, kā samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Patlaban plānots tos turpināt ieviest un apgūt ES dalībvalstīs.
“Pilotprojekts bija pirmais solis, lai problēmu risinātu ar likumdošanu. Tādēļ esmu gandarīta, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar likuma priekšlikumu, kuru Eiropas Parlamentā uzlabojām un šopavasar pieņēmām. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība ir apņēmusies uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apmēru, un šā pilotprojekta rezultāti piedāvā praktiskas metodes, kā to panākt,” stāsta Inese Vaidere.
Inteliģents iepakojums, skaidrāks marķējums
Jaunie noteikumi dalībvalstīm uzliks par pienākumu, piemēram, tādu augļu un dārzeņu popularizēšanu, kuriem ir ārēji vizuāli defekti un tādējādi neatbilst ES tirdzniecības standartiem, bet kuri joprojām ir piemēroti un droši patēriņam.
Valstīm arī būs jāpopularizē inovācijas un tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
Tie ir, piemēram, inteliģents iepakojums, kas paredzēts, lai pagarinātu glabāšanas termiņu vai saglabātu, vai uzlabotu iepakotās pārtikas stāvokli, īpaši transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Savukārt skaidrāks datējuma marķējums uz pārtikas produktiem palīdzēs novērst nevajadzīgu pārtikas produktu izmešanu, kas joprojām ir droša lietošanai. Dalībvalstīm arī būs jāveicina, ka uzņēmēji ziedo nepārdotu pārtiku, kas ir droša lietošanai.
