Darbi gaida, bet tā vietā tiek ieslēgts seriāls vai darīts jebkas cits, tikai ne tas, kas pašlaik būtu nepieciešams. Šādu apzinātu darbu atlikšanu uz vēlāku laiku sauc par prokrastināciju. Vai tas tiešām ir tikai slinkums, nodēvēts modernākā vārdā, vai iemesls ir cits? 

Prokrastinācija ir viltīga

Laiku pa laikam paslinkot vai atlikt kādu ikdienas pienākumu mājās, dārzā vai darbā gadās mums visiem. Pie vainas var būt nogurums, slikts noskaņojums, kāds darbs patiešām nepatīk un vienkārši vajag mazliet ilgāku laiku tam saņemties. Tomēr citādi ir tad, ja būtiski un svarīgi pienākumi kā mājās, tā darbā aizvien biežāk tiek atlikti dienu no dienas, kaut laika to paveikšanai bijis gana – tā vietā diena pavadīta, neko nedarot, darot ko patīkamāku vai maznozīmīgākas lietas, kas varētu pagaidīt. “Slinkošana un prokrastinācija nav gluži viens un tas pats. Ja gribam slinkot, nevēlamies ieguldīt enerģiju, tad vienkārši nedarām un vairs par to nedomājam. Turpretī prokrastinējot jeb apzināti atliekot svarīgus darbus, līdz ar to arī nepatīkamās emocijas, ko sagādā to paveikšana, visu laiku apzināmies, ka darbs tomēr ir jāpaveic. Sākotnēji ir atvieglojuma sajūta, taču pēc tam rodas vainas apziņa, trauksme, stress un nemiers. Arī pats cilvēks ir nesapratnē, ka sākotnēji bijis mierā ar savu izvēli, bet pēc tam māc šīs nepatīkamās sajūtas,” stāsta psihologu privātprakses Atplaukt reģistrēta klīniskā psiholoģe Elza Krasta.

Atliekot vienu darbu, grūtāk, iekļaujoties laikā, būs paveikt arī nākamo, jo nu jau vienlaicīgi jāpadara vairāk. Nemitīgi kaut ko atliekot, var rasties hronisks stress, saspringums muskuļos, galvassāpes, apetītes izmaiņas, miega traucējumi, gremošanas problēmas un izdegšana, kas ir ļoti nopietnas problēmas. Savukārt apkārtējie ir neizpratnē: “Es taču varu izdarīt, kāpēc tu nevari?” Apkārtējo acīs tiek zaudēta uzticamība, empātija, pasliktinās atmosfēra darbā vai mājās.