13.3 °C
Pēc kārtīgas strādāšanas dārzā uzmundrinās silta ūdens duša. Tā noskalo ne tikai putekļus un sviedrus, bet arī nogurumu. Ja dārzs patālu no mājas, der apsvērt šādas dušas ierīkošanu turpat dārzā.
Ar ko sākt
Jāsāk ar vietas izvēli. Dušas apkaimē būs paaugstināts mitrums, kas piesaistīs kukaiņus, tāpēc dušu labāk ierīkot pietiekami tālu no dzīvojamās ēkas vai dārza mājiņas – saules apspīdētā vietā, kur ir labi drenējoša augsne, kurā ūdens strauji iesūksies.
Viens no iespējamiem risinājumiem – izrakt zem dušas kabīnes padziļinājumu un tā malas nostiprināt ar atbilstīgiem materiāliem. Virs padziļinājuma izveido grīdiņu, caur kuru var iztecēt ūdens.
Savukārt pašai dušas konstrukcijai jāspēj izturēt lielu svaru, lai tā spētu noturēt augšpusē novietoto ūdens tvertni. Lai konstrukcija būtu stabila, vēlams iebetonēt stabiņus aptuveni 50 cm dziļās bedrītēs un tālāko konstrukciju stiprināt jau pie šiem pamatiem.
Protams, var izbetonēt arī bedri, kurā tecēs izlietotais ūdens, taču šādā gadījumā jāparedz vieta ūdens aiztecēšanai.
Savukārt tvertni vēlams balstīt uz brusiņām, kuru šķērsgriezums ir vismaz 100 x100 milimetru.
Dēlīši vai plastikāts
Kad sagatavots pamats un tvertnes balsti, var ķerties pie dušas kabīnes montāžas. Te iespējams izmantot ļoti dažādus materiālus un tehniskos risinājumus. Glīti izskatīsies duša, kas apšūta ar apdares dēlīšiem.
Ja izvēle ir par labu kokmateriālam, tie rūpīgi jāapstrādā ar piemērotiem koksnes aizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu koka konstrukcijas ne tikai no nokrišņiem, bet arī mitruma, kas radīsies dušas izmantošanas laikā.
Dušas grīdu parasti veido no koka redelītēm, lai ūdens netraucēti aizplūstu, kā arī novērstu paslīdēšanu mazgājoties.
Dēlīšu vietā var izraudzīties tumšākas nokrāsas polikarbonāta loksnes. Tās pieskrūvē ar kokskrūvēm, kurām ir gumijas paplāksnes. Skrūves jāpievelk uzmanīgi, lai nesabojātu materiālu. Polikarbonāta šūnām jābūt orientētām vertikālā virzienā, lai no tām iztecētu mitrums. Augšējā maliņa jānosedz ar atbilstošu U veida profilu.
Virs dušas novietojamo ūdens tvertni labāk izvēlēties melnu vai tumši zilu – tādās ūdens saules staros uzsils visātrāk.
Izvēloties metāla tvertnes, ja vien tās nav cinkotas vai izgatavotas no nerūsējošā tērauda, jāielāgo, ka metāls ar laiku sāks rūsēt, kas dušas izmantošanu padarīs neiespējamu.
Izvēloties plastmasas tvertnes, jāņem vērā materiāla īpašības. Atsevišķu veidu plastmasa sakarstot ūdenī izdala kaitīgas vielas.
Par plastmasas īpašībām norādīts marķējumā uz tās. Tas noteikti jāņem vērā.
Visdrošāk izvēlēties plastmasas ūdens tvertni, kas paredzēta saskarsmei ar pārtikas produktiem. Dārza dušai parasti izvēlas 100 vai 200 litru tilpuma tvertnes.
Savienojumus un caurules var izgatavot no ūdensvada vai apkures sistēmu ierīkošanai paredzētajām caurulēm. Īpaši jāpārdomā ūdens krāna ierīkošana, kas ūdenim ļaus nokļūt tieši dušā. Protams, var ierīkot ar roku griežamu krānu, taču ērtāks risinājums ir ar kāju darbināms krāns ar atsperēm, kas to atgriež noslēgtā pozīcijā. Šādā sistēma palīdzēs taupīt ūdeni.
Ņem vērā
Nevajadzētu dušas kabīnei izmantot polietilēna plēvi – tas neliecinās par labu gaumi, turklāt dušā notiekošais būs labi redzams, piemēram, kaimiņiem.
