Mūsdienās spirulīnas, hlorellas un citas mikroaļģes tiek uzskatītas par tradicionālās pārtikas alternatīvu, tiek pētīts to potenciāls medicīnā, kosmētikā, lauksaimniecībā un citās jomās. Latvijā tropiskās mikroaļģes audzē speciālos bioreaktoros, lai tās varētu lietot svaigas, kā arī vērtīgo omega-3 taukskābju ieguvei.

Proteīna bumbas – spirulīnas

“Spirulīnas ir mikroskopiskas tropu aļģes. Noskaidrots, ka tajās ir ļoti augsts proteīnu (olbaltumvielu) saturs, visas neaizvietojamās aminoskābes, turklāt gandrīz nemaz nav ogļhidrātu, tauku, taču ir ļoti daudz pigmentu, piemēram, hlorofils, karotīns, kā arī dzelzs un citas minerālvielas,” stāsta uzņēmuma SpirulinaNord līdzdibinātāja un vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta pēcdoktorantūras pētniece Agnese Stunda-Zujeva.

Viņa atzīst, ka šī aļģe ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem pasaulē, kas satur milzīgu antioksidantu un vitamīnu daudzumu un tiek rekomendēta ikvienam, kas ikdienā neēd pietiekami daudzveidīgi. Piemēram, veģetāriešiem un vegāniem tā ir iespēja uzņemt neaizvietojamās aminoskābes, kas augu izcelsmes pārtikā ir retums.