Ja augsnes vides reakcija ir tālu no neitrālas, nez vai var rēķināties ar augstu ražu pēc mēslošanas līdzekļu izmantošanas. Mūsdienu lauku kartēšanas metodes ļauj īpaši precīzi noteikt augsnes sastāva specifiku un vides reakciju ne tikai pa zonām, bet arī atsevišķos lauka punktos.
Jānovērš augsnes auglības samazināšanās
Augsnes noplicināšanas problēma daudzviet kļūst par prioritāti un prasa aktīvu rīcību. Dati liecina, ka daudzās valstīs raksturīgs augsts augsnes skābums (pH < 5,5). Miljonus hektāru raksturo zems fosfātu režīma līmenis. Tas galvenokārt skaidrojams ar galveno minerālbarības elementu – fosfora, kālija, kalcija – iznešanu ar ražu. Ir vajadzīgas aktīvas darbības, lai novērstu turpmāku augsnes auglības samazināšanos un atjaunotu to. Tādējādi augsnes skābuma normalizēšana kļūst par galveno prioritāti augsnes noplicināšanas problēmas risināšanā.
Par agronomiskām un ekonomiskām grūtībām, kas izriet no augsnes paskābināšanās, zinātnieki un lauksaimniecības konsultanti runā jau daudzus gadus. Lauksaimnieki apzinās arī skābās augsnes vides sekas. Pirmkārt, paaugstināts augsnes skābums pasliktina tās fizioloģiskās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī negatīvi ietekmē ražu. Tā dažādi reaģē uz šādiem augšanas apstākļiem, taču, ja cīņa pret skābumu tiks atmesta, aramzemes produktivitāte turpinās kristies, kas kopumā ietekmēs lauksaimniecības nozares potenciālu.
Cita starpā pie zemām pH vērtībām ievērojami samazinās augiem zem plānotās ražas izlietotā mēslojuma izmantošanas efektivitāte. Šajā gadījumā tiek apšaubīta to izmantošanas iespējamība, un iegādei iztērētos līdzekļus var uzskatīt par izšķērdētiem.
Tādējādi fosfors pie zemām pH vērtībām (< 6) saistās augsnē alumīnija un dzelzs fosfātu veidā un kļūst augiem nepieejams. Izmantojot kaļķošanu, iespējams būtiski palielināt augiem pieejamā elementa daudzumu. Kālija pieejamība ir saistīta arī ar augsnes pH līmeni, jo mālu minerāli to daļiņu negatīvā lādiņa dēļ sāk piesaistīt katjonus. Ar zemu augsnes piesātinājumu ar kalciju, kas tiek novērots paaugstinātas skābās vides apstākļos (zema pH vērtība), cita starpā tiek fiksēti kālija un amonija katjoni, kas ievērojami pasliktina kultūraugu apgādi ar barības vielām. Tas ir īpaši izteikts sausos periodos.
Nav tik vienkārši
Kaļķošanai vajadzētu būt taupošai darbībai visiem augsnes hektāriem, kas noteikti kā paskābināti. Taču augsnes vides atjaunošanas procesu meliorantu ieviešanas rezultātā raksturo aizkavētas iedarbības efekts. Parasti, lai panāktu augsnes auglības līmeņa paaugstināšanos, ir nepieciešama nevis vienreizēja, bet sistemātiska kaļķa, dolomīta miltu u. c. uzklāšana lielos apjomos.