Saimniekam zināšanai! Kas nepieciešams graudaugu rekordražai

Astoņas tonnas ziemas rapša no hektāra un 18 tonnu kviešu no hektāra – tā vairs nav tikai teorija, bet jau praksē sasniegts rezultāts. Par to uzņēmuma Väderstad gada sākumā rīkotajā konferencē Galvenais ir raža, kas pulcēja lauksaimniekus, agronomus, konsultantus un citus nozares profesionāļus, informēja eksperti no Apvienotās Karalistes un Zviedrijas.

Lai sasniegtu minētos rezultātus ar labvēlīgiem laikapstākļiem vien nepietiek, konferencē uzsvēra eksperti. Nepieciešama rūpīga plānošana, nepārtraukta sējumu uzraudzība un spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Peļņa un klimats: kāpēc tiekties pēc maksimuma

Apvienotās Karalistes augkopības pētniecības eksperts Rodžers Silvesters-Bredlijs iepazīstināja ar Yield Enhancement Network (YEN) jeb Ražas palielināšanas tīklu. Viņš uzsver, ka augsta raža ne tikai ir ambiciozs mērķis, bet arī ekonomiska un vides nepieciešamība. Trīspadsmit gados šajā tīklā uzkrāti vairāk nekā 7000 ražas ierakstu un veikts vairāk nekā miljons mērījumu. Starp tiem ir arī gandrīz 18 t/ha kviešu ražas rekords, kas 2022. gadā sasniegts Linkolnšīrā. 

Raksturojot pašus ražīgākos sējumus, eksperts norāda, ka to vidējā raža sasniedza 15 t/ha – par 38% vairāk, nekā ierasts. Šādā sējumā bija aptuveni 620 vārpu/m², vidēji 52 graudi vārpā, bet 1000 graudu masa sasniedza 48 gramus. Augi spēja uzņemt ūdeni pat no 1,7 m dziļuma, kas liecina par spēcīgu sakņu sistēmu un lielāku izturību pret sausumu. "Te skaidri iezīmējas, ka tikai ap 25% ražas svārstību nosaka laika apstākļi, bet aptuveni 40% – saimniecības vadības lēmumi. Velns slēpjas detaļās, tāpēc tieši detaļām veltīta uzmanība visbiežāk atšķir labu saimniecību no izcilas," norāda R. Silvesters-Bredlijs.

Apvienotās Karalistes augkopības pētniecības eksperts Rodžers Silvesters-Bredlijs uzsver – fungicīdu devas palielināšana virs normas sniedz niecīgu ražas pieaugumu, kas ekonomiski nav rentabls.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Dati un izmēģinājumi praksē

Arī Dominiks Svans, britu datu analīzes uzņēmuma Catalyst Farming pārstāvis, kura pārziņā ir četri lauksaimniecības uzņēmumi ar 8000 hektāriem zemes, 700+ laukiem un vairāk nekā 12 dažādām audzētām kultūrām, uzsver datu un izmēģinājumu nozīmi ikdienas lēmumu pieņemšanā. "Pat tikai 1–2% uzlabojumu dažādās jomās var sniegt būtisku ieguvumu peļņas, ilgtspējas un konkurētspējas ziņā. Būtisks ir arī izvēlētā laika un komandas faktors. Tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka nekas nav tik precīzs kā lauksaimnieka izjūta par saviem laukiem," pauž D. Svans.

Viņš arī atklāJ, ka vairāk nekā 850 lauku analīze pēdējos sešos gados parādījusi, ka Apvienotajā Karalistē optimālais kviešu sējas laiks ir septembra vidus, bet vēlīnāka sēja ražu var samazināt pat par 1,2 t/ha. Slāpekļa izmēģinājumi savukārt palīdz precīzāk noteikt devas un dažos gadījumos ietaupīt līdz 45 kg/ha, nezaudējot ražas potenciālu.

Ziemas rapša rekordi Zviedrijā

Savukārt Zviedrijas rapša audzētāju federācijas prezidents Albins Gunnašons iepazīstina par ziemas rapša audzēšanas konkursu pieredzi Zviedrijā. Viņš uzsver, ka konkursi palīdz noteikt augstākās iespējamās ražas robežas. 2024. gada uzvarētājs sasniedza 8,03 t/ha, taču būtiska nozīme tajā gadā bijusi arī ļoti labvēlīgajiem laika apstākļiem. "Sacensības 2024. gadā notika jau trešo reizi, un jau trešo reizi tajās redzējām, ka uzvarētājs izmantojis kāliju. Secinājām, ka viņa gadījumā efektīva varētu būt bijusi zaļo augu apstrāde arī fungicīdiem pirms ziedēšanas. Tomēr izšķirīga loma sacensībās allaž ir izvēlētajām šķirnēm," skaidro A. Gunnašons. 

Viņš arī norāda – konkursā secināts, ka visaugstākās ražas sasniegšanai ļoti svarīga ir fosfora un kālija atbilstīga nodrošināšana rudenī, nezāļu apkarošanā efektīva bijusi klomazona (herbicīda) lietošana. Vienlaikus gan eksperts atgādina, ka svarīga nav tikai maksimālā raža, bet arī ekonomiski izdevīgākais rezultāts. "Piemēram, ceturtās vietas ieguvējs sasniedza 6,8 t/ha, bet – ar visaugstāko peļņu, izmantojot zemāku izmaksu stratēģiju," klāsta A. Gunnašons.

Noderīgi ieteikumi pašmāju saimniekiem konferencē izskanēja arī par nepieciešamību kontrolēt augu biezību uz lauka – mazāks sējas blīvums, parasti 35–50 augi uz kvadrātmetru, veido spēcīgākus augus ar labāku ziemcietību. Izvēloties mūsdienīgos rapša hibrīdus, izšķirīgas ir to specifiskās īpašības, piemēram, pākstu izturība pret kratīšanu, jo reģionos, kuros ražas novākšanas laikā mēdz būt krusa vai stiprs vējš, šāds gēns var pasargāt saimniecību no pat 30% ražas zuduma.

Pielāgošanās un elastība saimniekošanā

Tikmēr AgTech Sweden tehnoloģiju koordinators Magnuss Sāmuelsons bilst, ka nav vienas universālas metodes, kas derētu visām saimniecībām. Katram lauksaimniekam jāpielāgojas saviem apstākļiem: augsnei, laika apstākļiem, sējumu struktūrai un saimniecības mērķiem. "Būtiski ir pakāpeniski samazināt augsnes apstrādes intensitāti, pareizi apsaimniekot augu atliekas, mazināt augsnes sablīvējumu un uzlabot tās struktūru. Lai sasniegtu stabilu un rentablu ražu, vispirms labi jāiepazīst savi lauki un sistemātiski jārisina gan augsnes, gan saimniecības pārvaldības jautājumi," norāda M. Samuelsons.

Viens no galvenajiem konferences Galvenais ir raža secinājumiem –

rekordraža sākas nevis uz lauka, bet lēmumos, kas tiek pieņemti jau pirms sējas, prasot sistemātisku pieeju, zināšanas un sadarbību. 

Mūsdienu saimniecībā lēmumu pieņemšana vairs nevar balstīties uz intuīciju vai globāliem vidējiem rādītājiem. Dati ir vienīgais reālais veids, kā novērtēt saimniekošanas efektivitāti un saglabāt konkurētspēju. Tajā pašā laikā tiem nav jābūt sarežģītiem – vissvarīgākie ir paša lauksaimnieka fiksētie dati: raža, sējas datumi un izlietotā degviela uz katru lauku.

Arī Latvijas lauksaimniecība pēdējos gados piedzīvo stabilu izaugsmi – ziemas kviešu vidējās ražas aptuveni piecas tonnas no hektāra jau kļuvušas par ierastu standartu. Panākumu atslēga slēpjas sistēmiskā pieejā, kurā noteicošie faktori ir dati, savlaicīgums un cieņa pret augsni. Pētījumi rāda, ka graudaugu audzēšanā savlaicīgums ir daudz svarīgāks par traktora zirgspēkiem. Katra nokavētā diena pēc optimālā ziemas kviešu sējas termiņa var atņemt saimniekam aptuveni 40 kilogramu ražas no hektāra dienā. Neattaisnojas arī pārmērības augu aizsardzībā – fungicīdu devas palielināšana virs normas sniedz niecīgu ražas pieaugumu, kas ekonomiski nav rentabls.

Eksperti mudina lauksaimniekus apzināties tiem piederošās lielākās vērtības – augsnes – nozīmi, kas īpaši būtiska pārejā uz seklāku augsnes apstrādi vai tiešo sēju. Viens no praktiskiem ieteikumiem – ja salmi nav vienmērīgi izkliedēti un smalki sasmalcināti, tie kļūst par barotni slimībām un dzīves telpu pelēm, gliemežiem, nopietni apdraudot dīgstus. Te noder vienkāršs, taču svarīgs ekspertu padoms – kombaina smalcinātājnažus asināt ik pēc 200 hektāriem.