3.4 °C
Zemkopības ministrijā infromē, ka projekts "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" tuvojas noslēgumam (2024. gada 31. janvārī) un tajā tiks pilnībā sasniegti visi zvirzītie mērķi.
Lielā mērā tie jau ir izpildīti, projekta gaitā iegūtie dati, izveidotā metodoloģija un radītā augsnes datus apvienojošā sistēma darbojas pamatoti un loģiski, secināts Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) zinātnieku gala ziņojumā par projekta īstenošanas laika nepilniem trim gadiem.
Projekta īstenošanas sākumā NIBIO eksperti atzina, ka lauksaimniecības augsnes dati kā tādi Latvijā pastāv, bet tie ir fragmentāri un savstarpēji nesaistīti.
Projekts ir bijis solis pareizajā virzienā, lai izveidotu vienotu augsnes datu sistēmu, ko nākotnē noteikti jāturpina papildināt un pilnveidot. Pilnvērtīgai valsts augsnes datu sistēmai ir jābalstās vietējā informācijā. Tad šī sistēma kalpos par bāzi jaunu pakalpojumu izveidošanai un radīs pievienoto vērtību sistēmas lietotājiem,
piemēram, lauksaimniecības zemes apstrādātāji varēs iegūt siltumnīcefekta gāzu bilanci un citus viegli sasaistāmu datu kopumus.
NIBIO zinātnieki arī uzsvēra, ka darbam ar augsnes datiem, augsnes kvalificēšanu, aprakstīšanu un kartēšanu, kūdraugsnes modelēšanu, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu u. c. ir nepieciešams kvalificēts personāls. Tāpēc ir svarīgi turpināt speciālistu apmācīšanu, praktizēšanos un kvalifikācijas paaugstināšanu, lai iegūtie augsnes izpētes dati būtu ticami un augsnes datu sistēma darbotos kvalitatīvi.
Vēl projekta partneri no Norvēģijas atzinīgi novērtēja Latvijas partneru iesaistīšanos starptautiskajās darba grupās un tīklojumos, tādējādi uzlabojot zināšanas par augsnes datu izmantošanu un prasībām augsnes politikas izstrādei, tostarp starptautiskajām konvencijām.
Nozīmīga projekta daļa ir datu ģenerēšana starptautiskajiem ziņojumiem, tādēļ starpvalstu sadarbība Latvijai ir nepieciešama arī saziņai ar ES un ANO. Piedalīšanās globālajos procesos palīdzēs pārstāvēt Latvijas intereses, īpaši tādēļ, ka kūdraugsne Latvijā ir izplatīta un tās tipu definēšana, kā arī ar to saistītie mērīšanas un monitoringa pienākumi mūsu valsti noteikti skars.
Tieši tāpat Latviju skars arī ES Zaļā kursa iniciatīva par mitrāju, tostarp kūdrāju, atjaunošanu visā Eiropā, un Latvijā atbilstošu vietu nav maz, norāda ministrijā.
