Gan tesmeņa veselība un piena kvalitāte, gan govju apsēklošana un ganāmpulka atražošana vienmēr ir saimnieku redzeslokā. Lai varētu saimniekot pēc iespējas finansiāli efektīvi, govīm ir laikā jākļūst atkal grūsnām un laikā jāatnesas. Teiciens "bez atražošanas nav ražošanas" savu aktualitāti nav zaudējis, drīzāk otrādi, īpaši, saimniekojot brīžos, kad ir piena cenas samazinājums vai aug ražošanas izmaksas.

Esam pieraduši, ka, runājot par faktoriem, kas ietekmē govs auglību, min pārejas perioda, tas ir, pirms un pēcatnešanās laika, ēdināšanas, meklēšanās noteikšanas, apsēklošanas un citu faktoru nozīmi. Savukārt tesmeņa veselību un piena kvalitāti parasti saistām ar samazinātu izslaukumu vai samazinātu samaksu par pienu. 

Taču vairāki pētījumi apliecina to, ka tesmeņa veselībai ir visciešākā saistība ar govs atražošanas funkcijām, respektīvi, tās tiek traucētas. Pētījumus parasti apgrūtina fakts, ka dažādās fermās ir atšķirīgas govju aprūpes sistēmas, taču pamatuzdevums paliek nemainīgs – noteikt atražošanas rādītāju atšķirības starp veselām govīm un govīm, kurām ir mastīts. 

Tādējādi kļūst skaidrs, ka atražošanas spēju negatīvi ietekmē gan klīniskais, gan subklīniskais mastīts, respektīvi, arī tad, ja ir tikai paaugstināts somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā bez redzamām tesmeņa iekaisuma pazīmēm.