Siltais laiks aprīļa beigās bija pamodinājis nevienādā mizgrauža vaboles, un ķiršu pilnzieda stadijā (AS 65) Zemgales dārzos tās jau sāka pielipt uz izliktajiem līmes vairogiem.

Pieturoties vasarīgi siltam laikam maija sākumā, plūmju stādījumos ziedu izbalēšanas stadijā (AS 67) feromonu slazdos tikai konstatēti pirmie plūmju augļu tinēja tauriņi. Tauriņi izlido siltos vakaros un naktī, īpaši aktīvi siltās un mierīgās naktīs. Tieši šādi laikapstākļi bija līdz 8. maijam, kad dažviet Latgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz -8 °C. Zemā temperatūra piebremzēja kaitēkļu izplatību, un no sala būtiski cieta arī paši plūmju un ķiršu stādījumi.

Ķiršu–madaru laputu izplatība pērn Kurzemē tika novērota salīdzinoši agri – jau maija sākumā, bet maija otrajā pusē jau tika konstatēta pārējos Latvijas novados 2–8% robežās, kas lielus bojājumus nenodarīja. Tomēr turpmāk jāturpina šā kaitēkļa regulārs monitorings dārzā, jo kaitēkļa masveida savairošanās gadījumā ķiršu dzinumi pārstāj augt un jauniem augiem var veidoties kropls vainags.