Sunny 14.1 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Daudzviet pasaulē saules parkus pārveido par hibrīdajiem parkiem, pievienojot tiem enerģijas uzkrāšanas funkcijas vai dažādojot enerģijas uzkrāšanas veidus. Taču Latvijā šis process kavējas skaidras valsts enerģētikas politikas trūkuma dēļ.
Daudzviet pasaulē saules parkus pārveido par hibrīdajiem parkiem, pievienojot tiem enerģijas uzkrāšanas funkcijas vai dažādojot enerģijas uzkrāšanas veidus. Taču Latvijā šis process kavējas skaidras valsts enerģētikas politikas trūkuma dēļ.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Vai procesu kavē spekulanti – izveicīgi tīkla jaudu rezervētāji, kuriem patiesībā nav nodoma pašiem attīstīt projektus?

Reklāma

Daudzviet pasaulē saules parki tiek pārveidoti par hibrīdajiem parkiem, pievienojot tiem enerģijas uzglabāšanas vai vēja enerģētikas funkcijas, vai abas minētās. Tas turklāt tiek darīts ātri un ar samērā maziem ieguldījumiem. Ir skaidri pamanāma gan zinātniska, gan enerģētikas industrijas interese par hibrīdo parku attīstību, taču Latvijā šī tendence mīņājas uz vietas. Kādēļ tā?

Iemesli, kādēļ tas notiek, ir visai acīmredzami – saules enerģētikas īpatnība ir tā, ka ar lielu uzstādīto nominālo jaudu tās lietderīgā jauda jeb, vienkārši izsakoties, spēja ražot elektroenerģiju tieši tad, kad tā vajadzīga patērētājiem, ir viena no zemākajām enerģētikā. Mūsu ziemeļnieciskajā Baltijas reģionā saules paneļu vidējā lietderīgā jauda ir ap 10% no uzstādītās nominālās jaudas, vēja ģeneratoru – ap 30%, bet, piemēram, gāzes termoelektrostaciju vai atomelektrostaciju lietderīgā jauda ir ļoti tuva nominālajai – 95–98% robežās. Tieši tādēļ ir liela interese par to, kā atjaunojamās enerģētikas lietderību paaugstināt. Un hibrīdie parki ir viens no šādiem veidiem, jo, papildinot saules paneļus ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām, to lietderīgā jauda krasi pieaug, tieši tas pats notiek, arī dažādojot elektroenerģijas ieguves paņēmienus. Turklāt šī tendence visvairāk skar tieši saules parkus, jo tos uzstādīt ir daudz lētāk un tiem nav vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums. Piemēram, biedrības "Saules enerģijas asociācija" valdes locekļa Aigara Kalniņa vērtējumā, saules parka uzstādīšana Latvijā no nodoma līdz reālām elektroenerģijas piegādēm klientiem aizņem divus gadus, bet vēja parka uzstādīšana – apmēram piecus gadus.

AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons saka tā: "Pēdējos gados Latvijā esam piedzīvojuši ļoti strauju saules ģenerācijas pieplūdumu kopējā energoresursu portfelī, un lauvas tiesa saules elektrostaciju arvien ir izbūves procesā. Nav pārsteigums, ka tam seko arī intereses pieaugums par elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Saules enerģija ir sezonāla un ļoti mainīga, tādēļ iespēja uzkrāt saražoto, bet nepatērēto elektroenerģiju sniedz plašākas pašpatēriņa un arī tirdzniecības iespējas. Aktīvākajās ražošanas stundās dienas laikā elektroenerģijas cena tirgū vai biržā ir sagaidāma ļoti zema vai pat negatīva, tāpēc lielāks ekonomiskais ieguvums ir no elektroenerģijas izmantošanas vai pārdošanas vakara stundās, kad tās cena tirgū sagaidāma augstāka. Tieši tādēļ gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs sagaidāma arvien lielāka interese par elektroenerģijas akumulācijas iekārtām."

Taču, neskatoties uz skaidri saskatāmajām hibrīdo parku priekšrocībām, Latvijā šādu projektu attīstība pagaidām manāma ļoti nelielos apjomos. Kādi šķēršļi neļauj tos attīstīt?

Hibrīdajiem – tikai 1% jaudas

Saskaņā ar "Sadales tīkla" datiem hibrīda elektrostacijas, vienuviet apvienojot dažādus ģenerācijas veidus vai tehnoloģiju tipus, patlaban Latvijā nav populāras, tomēr sagaidāms, ka nākotnē to apjoms, jo īpaši izvēloties apvienot ražošanas iekārtas ar elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem, palielināsies. S. Jansons stāsta, ka elektroenerģijas sadales sistēmai Latvijā mēdz pievienot visdažādākā veida hibrīdās elektrostacijas – tādas, kur saules paneļi apvienoti ar iekārtām, kas ražo elektrību no dabasgāzes vai biogāzes, saules paneļi apvienoti ar vēja ģeneratoriem vai, piemēram, saules paneļi apvienojumā ar elektroenerģijas uzkrāšanas jeb akumulācijas sistēmām. 

Visu sadales sistēmai jau pieslēgto hibrīda elektrostaciju kopējā ģenerācijas jauda patlaban gan ir tikai apmēram astoņi megavati (MW), kas veido vien aptuveni 1% no sadales sistēmai pieslēgtās ģenerācijas jaudas.

AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons: "Pēdējos gados Latvijā esam piedzīvojuši ļoti strauju saules ģenerācijas pieplūdumu kopējā energoresursu portfelī, un lauvas tiesa saules elektrostaciju arvien ir izbūves procesā. Nav pārsteigums, ka tam seko arī intereses pieaugums par elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem."

"ST" dati liecina, ka populārākais hibrīda risinājums šobrīd ir saules mikroģeneratori apvienojumā ar enerģijas akumulācijas iekārtām – to kopējā ražošanas jauda sasniedz apmēram 5 MW. 

Savukārt elektrostacijas, kurās apvienoti saules paneļi un vēja ģeneratori, ir uzstādītas jau dažu desmitu skaitā, un to kopējā ražošanas jauda šobrīd ir ap 1 MW. 

Arī topošajām elektrostacijām rezervēto ģenerācijas jaudu vidū ir atsevišķi pieteikumi par hibrīda elektrostacijām – visvairāk tieši saules elektrostacijām apvienojumā ar elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām. Tādām ir ap 40 pieteikumu ar kopējo maksimālo eksporta jaudu apmēram 34 MW. Tie ir aptuveni 4% no kopējā rezervēto ģenerācijas jaudu apjoma. Pieteikumi par hibrīda risinājumiem, kur plānots apvienot saules paneļus ar vēja turbīnām, pašlaik ir četri ar kopējo plānoto maksimālo eksporta jaudu ap 11 MW.

Reklāma
Reklāma

Kavē skaidrības trūkums par valsts politiku

1%, 4% – salīdzinot ar tempu, kādā Latvijā augusi uzstādīto saules paneļu ražošanas jauda, kas gada laikā vairāk nekā trīskāršojusies, ir niecīgi skaitļi. Kas ir kavēšanās iemesls?

Visas problēmas centrā ir saules parkiem rezervētās jaudas un skaidrības trūkums par valsts turpmākajiem nodomiem enerģētikas jomā jeb enerģētikas stratēģijas trūkums. Tieši skaidrības trūkumu par tālāko valsts politiku uzsver biedrības "Saules enerģijas asociācija" valdes loceklis Aigars Kalniņš. "Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas saules parku uzstādītāji vēlas sekot pasaules tendencēm un pārveidot saules parkus par hibrīdajiem parkiem, atbilde ir – jā, vēlas. 

Taču, ja jautājums ir par mūsu iespējām sekot, tad to liedz skaidrības trūkums par valsts tālākajiem nodomiem enerģētikā. Investējot kaut kur, ir jābūt skaidrībai, kāda būs investīciju atdeve. 

To šobrīd liedz aprēķināt skaidru spēles noteikumu trūkums. Teorētiski interese ir liela, jo 2025. gada sākumā Latvija atslēgsies no BRELL tīkla un būs pašiem jānodrošina spriegums un frekvence tīklā. Taču skaidrība, kā tieši tas notiks un kādi noteikumi tiks piedāvāti privātajiem enerģijas ražotajiem, būs tikai rudenī, tā vismaz ir solīts. Taču skaidrības trūkums šobrīd liedz prognozēt, kā hibrīdie parki Latvijā varēs attīstīties dažu tuvāko gadu laikā, tie drīzāk gaidāmi uz desmitgades beigām."

Rezervācijas sastrēgums

Daudz kritiskāks par valsts politiku ir "European Energy" Latvijas biroja vadītājs Alnis Bāliņš, kurš pārstāv arī asociāciju "Saules enerģija Latvijai". "Lai izprastu situāciju elektroenerģijas tirgū, būtu jāsaprot, ka tajā ir vairāki sarežģīti aspekti. Pirmkārt, Latvijas tirgū mēs šobrīd bieži importējam elektroenerģiju ar negatīvu cenu, kas zemāka par nulli. Tas īpaši raksturīgi nedēļas nogalēs. Šādai tendencei nav nekāda sakara ar to, ka Latvijā būtu uzstādīti pārāk daudzi saules parki – tās ir sekas neelastīgam ģenerācijas un patēriņa profilam, no vienas puses, Somijā, bet, no otras puses – Holandē, Beļģijā un Ziemeļvācijā. Šāda situācija liek visiem saules parku attīstītājiem aktīvi domāt, jo brīžos, kad cena ir negatīva, nav jēgas neko ne ražot, ne pārdot. Enerģijas uzkrāšanas risinājumi būtu acīmredzama atbilde šai problēmai – tas ļautu pārdot elektroenerģiju brīžos, kad cena ir pievilcīga. Otrs aspekts, kas palielina interesi par enerģijas uzkrāšanu, ir gaidāmā atslēgšanās no BRELL tīkla – būs jābalansē frekvence un spriegums Baltijas tīklā. 

Lai to uzturētu, ir nepieciešamas elektroenerģijas ģenerācijas rezerves, un tādu Baltijas reģionā šobrīd ir trīs – Krones hidroakumulācijas stacija netālu no Kauņas, Daugavas HES kaskāde, kā arī Rīgas TEC1 un TEC2

. Šīs rezerves nepieciešamība balansēt tīklu lielā mērā to izņems no tirgus. Tātad jārada jaunas elektroenerģijas rezerves, kas turklāt būtu elastīgas jeb spējīgas ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām. Runa ir par reaģēšanu uz tirgus signāliem milisekundēs. Akumulatori ir spējīgi uz šādu ātru reaģēšanu, tas ir otrs intereses iemesls. Šādas rezerves šobrīd meklē gan "Augstsprieguma tīkls", gan Igaunijas "Elering", gan Lietuvas "Litgrid AB" – to dēvē par sistēmas palīgpakalpojumu tirgu. Vēl trešā iespēja teorētiski būtu hidrolīzes aparātu uzstādīšana ūdeņraža ražošanai, bet šī tehnoloģija vēl ir ļoti nepilnīga, bet infrastruktūra ūdeņraža izmantošanai vēl nav radīta.

"European Energy" Latvijas biroja vadītājs un asociācijas "Saules enerģija Latvijai" pārstāvis Alnis Bāliņš: "Šobrīd iestrēguši daudzi atjaunīgās enerģētikas projekti Latvijā, tostarp arī hibrīdie. Iemesls – tiem nevar nodrošināt tīkla pieslēgumus. Proti, "Sadales tīkls" jau kopš pagājušā gada ir apturējis jebkādu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu tehnisko noteikumu izsniegšanu. Gaidām, kad valsts atrisinās šo problēmu."

Tātad motivācija un interese par šādu attīstību ir. Taču tālāko virzību liedz enerģētikas stratēģijas trūkums un no tās izrietošie spēles noteikumi. Pašreizējā stratēģija šādas baterijas vienkārši neparedz, tās garāmejot pieminētas vien Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Arī pašreizējā elektroenerģijas tarifu sistēma neatbalsta šādu bateriju veidošanu, jo tā paredz, ka enerģiju uzkrājošajai sistēmai būs jāmaksā par to elektroenerģiju, kuru tā uzkrāj. Asociācija "Saules enerģija Latvijai" ir rakstījusi vēstules gan regulatoram, gan "Augstsprieguma tīklam", pamazām problēma tiek apjausta, bet risinājuma nav. Patiesību sakot, ir pat ļaunāk – šobrīd iestrēguši daudzi atjaunīgās enerģētikas projekti Latvijā, jo tiem nevar nodrošināt tīkla pieslēgumus. Proti, "Sadales tīkls" jau kopš pagājušā gada ir apturējis jebkādu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu tehnisko noteikumu izsniegšanu. Problēmas cēlonis būtībā ir elektroenerģijas tīkla "kovboji", kas ātri sataisījuši papīrus, pieprasījuši sev jaudas un kam operators tās arī izsniedzis. Šīs "papīra jaudas" apjoms ir pārsniedzis to jaudu, kādu "Sadales tīkls" eventuāli varētu uzņemt savā tīklā. "Kovboju" rīcības loģika ir tāda, ka viņi nemaz negrasās šos projektus īstenot – viņi piedāvā šīs rezervētās jaudas pārdot tiem, kas ir reāli investori un enerģijas tirgus dalībnieki. 

Valsts gan mēģināja šo procesu ierobežot, nosakot drošības naudu par jaudu rezervēšanu, taču tā izrādījās pārāk maza un tādēļ neefektīva. 

Diemžēl "Sadales tīkls" šos virtuālos projektus uzskata par reāliem. Tā kā projektu īstenošanas termiņš ir pieci gadi, tad visa atjaunojamās enerģētikas sistēma tagad gaidīs šī termiņa beigas. Tieši tas arī kavē hibrīdo parku attīstību Latvijā. Valsts tagad mēģinās piedāvāt daļai šo virtuālo projektu labprātīgi atteikties no it kā iecerēto projektu īstenošanas, saņemot atpakaļ iemaksāto drošības naudu. Kāda būs šo pasākumu efektivitāte un vai tas sekmēsies – tas šobrīd nav skaidrs."

Reklāma
Reklāma

Viedoklis. Hibrīdprojektiem – 26% rezervētās jaudas

Līga Rozentāle, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece.

Līga Rozentāle, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece: "Pilnīgi skaidras informācijas par saules parku attīstītāju tālākajiem nodomiem valstij nav, taču nenoliedzami ir tas, ka jaudu rezervācija Latvijā ir mainījusies pēc jaunā regulējuma izstrādes.

Ministrija ir strādājusi pie vairāku soļu risinājuma, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Pirmie soļi sperti 2023. gadā, nodrošinot iespēju vēja parkus izbūvēt valsts un pašvaldību zemēs, un 2023. gada izskaņā, izstrādājot jaunu regulējumu, kas ļauj projekta attīstītājam saņemt atļauju, tā saukto hibrīdprojektu attīstīšanai Latvijā. Tas dod projekta attīstītājam iespēju kombinēt elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, piemēram, vēja elektrostacijas vai saules elektrostacijas, kombinējot ar uzkrātuvi jeb bateriju, lai nodrošinātu vienmērīgāku elektroenerģijas ražošanu tajā pašā pieslēgumā. Risinājums ir pozitīvi ietekmējis tīkla darbību, pieaugot hibrīdprojektu rezervētajai jaudai.

Šobrīd atjaunīgās enerģijas parku attīstītāji pārvades tīklā ir rezervējuši 6046 MW, no kuriem 59% veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostacijas, savukārt dažādi hibrīda projekti – 26%. 

Pateicoties 2023. gada decembrī apstiprinātajiem atļauju regulējuma uzlabojumiem, hibrīda projekti pieauguši ļoti būtiski – no 8% decembra sākumā līdz 26% no visas rezervētās jaudas šobrīd.

Būtiski uzsvērt, ka atļaujas maiņas process ir atkarīgs no attīstītāja plāniem un projekta gatavības stadijas. Ja, piemēram, attīstītājs, kurš sākotnēji izvēlējies īstenot vēja parku un ir jau saņēmis atbilstošu atļauju (t. sk. veicis ietekmes uz vidi novērtējumu), šobrīd vēlētos šo projektu papildināt arī ar saules elektrostaciju, viņš var samērā ātri saņemt atļauju hibrīdprojekta attīstībai (vēja + saules elektrostacija), jo pašai saules elektrostacijai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Taču otrādi tas jau ir izaicinošāk. Proti, ja projektu attīstītājam ir izsniegta atļauja saules elektrostacijas ieceres īstenošanai, saņemt tūlītēji hibrīdatļauju, lai kombinētu ar vēja ražošanu, var nebūt iespējams, ja vēja elektrostacijas attīstītājs vēl nav pabeidzis ietekmes uz vidi novērtējumu.

Laikapstākļu ietekmē dažādo elektrostaciju (saule, vējš) ražības laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā varētu aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura nakts stundās pietiekama vēja apstākļos varētu izmantot tīklu tikpat efektīvi. Tāpēc plānots īstenot papildu risinājumu, sperot otro soli – piedāvājot redzējumu efektīvākai tīkla izmantošanai.

Šobrīd esam izstrādājuši risinājumu, kas paredzēs iespēju kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem. 

Piedāvātais risinājums ļaus atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. 

Šādus elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus plānots apstiprināt līdz jūnija beigām.

Papildus līdz ar regulējuma izmaiņām projektu attīstītājiem, kas dažādu iemeslu dēļ projektu nebūs uzsākuši, dosim pārejas periodu pārdomāt savu projekta ieceri. Projektu attīstītāji, kuri šobrīd saņēmuši atļauju projektu attīstībai, varēs pārdomāt par saviem uzņēmējdarbības attīstības nolūkiem. Ja attīstītājs būs nolēmis neīstenot projektu, dosim iespēju projektu attīstītājam atbrīvot jaudu kādam citam vēja projekta attīstītājam, atmaksājot drošības naudu, ko tas veicis pirms jaudas rezervēšanas.

Saskaņā ar esošo regulējumu drošības nauda netiek atmaksāta, ja attīstītājs nolemj neīstenot savu projektu. Mēs redzam to, ka projektu attīstītāji nesteidzas atteikties no rezervētajām jaudām, tādā veidā nedodot vietu citiem potenciālajiem attīstītajiem. Pēc regulējuma apstiprināšanas šovasar sagaidām pakāpeniskas izmaiņas rezervēto jaudu sadalījumā, proti, ienākot jauniem projektu attīstītājiem, kuri būs ieinteresēti līdz ar regulējuma izmaiņām īstenot savus atjaunīgās enerģijas projektus."

Skatieties video!

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma