pensOktobra sākumā visā pasaulē notiek Starptautiskajai Senioru dienai veltīti pasākumi, kuros bieži tiek akcentēta veselīga novecošana.  Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas rada draudus senioru veselībai un pat dzīvībai, paaugstinot kritienu risku, ir vārgums – gan fizisks, gan garīgs. Aptaujas par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (SHARE) 2022. gada dati rāda, ka vairāk nekā 10% eiropiešu virs 50 gadiem jau atbilst vārguma kritērijiem, bet tā pirmsstadijai – vēl 45%.

Bīstamie kritieni

"Latvijas, tāpat kā citu Eiropas valstu, sabiedrība noveco. Paredzamais mūža ilgums pieaug. Aprēķināts, ka līdz 2070. gadam Latvijā vīriešiem tas palielināsies par 9–12, bet sievietēm par 8–9 gadiem. No vienas puses, tā ir laba ziņa, jo cilvēki dzīvo ilgāk, no otras puses – kā viņi dzīvo. Ko mēs varam darīt, lai šī sabiedrības daļa justos labi?" jautā Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docente un vadošā pētniece Aija Bukova-Žideļūna, kuras zinātniskās intereses centrā jau sen ir problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu. To apliecina viņas pētījums "Trausluma un ar kritieniem saistītās mirstības asociētie faktori gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem", kurš pilnībā tiks pabeigts nākamgad, taču jau šobrīd ļauj izdarīt dažus secinājumus.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, kritieni ir viens no biežākajiem nāves iemesliem gados vecāku cilvēku vidū. Latvijā kritieni veido ap 13% no ārējiem nāves cēloņiem cilvēkiem pēc 65