Danilāns pēc sievas zaudējuma: "Irēnīte gribētu, lai es turpinu dzīvot"

Gastroenterologs Anatolijs Danilāns šovasar piedzīvoja smagu zaudējumu – viņa dzīvesbiedre Irēna, ar kuru viņš kopā nodzīvoja 59 gadus, aizgāja mūžībā. Profesors jaunākajā intervijā dalījies ar pārdomām par dzīvi pēc notikušā.

Vaicāts, vai ikdienā kāds par viņu rūpējas, Danilāns atzina, ka palīdzību sniedz meita un mazbērni. Neskatoties uz pārdzīvojumu, ārsts uzsver, ka nedrīkst ļauties skumjām:
“Domās esmu ar viņu kopā un reizēm ar viņu runājos. Ir jādzīvo! Irēnīte, mana sieviņa, ļoti gribētu, lai es dzīvoju. Es eju pieņemt slimniekus, eju cilvēkos, uz lekcijām, uz teātra izrādēm. Nevajag sēdēt, vaidēt un raudāt, tas nepalīdz,” stāsta profesors.

Viņš arī mudina ikvienu savlaicīgi pārbaudīt veselību, jo viņa sieva savulaik atlikusi nepieciešamo vizīti pie ārsta: “Irēnītei vajadzēja aiziet uz pārbaudi jau pirms gada, bet viņa neaizgāja. (..) Tās slimības viltība bija tāda, ka Irēnītei nebija ne lielu sāpju, ne nelabuma.”

Profesors atklāja, ka arī pats nesen uzveicis nopietnu kaiti – ādas vēzi: “Tikko biju aizgājis pēdējo reizi pie daktera un saņēmu priecīgu ziņu, ka audzējs ir pazudis. Izgāju visas apstarošanas un darīju to, ko vajadzēja. Es sadzīvoju arī ar otru ļaundabīgu slimību, bet es to ārstēju un mierīgi dzīvoju savu dzīvi.”

Pilna saruna ar Anatoliju Danilānu lasāma žurnāla “Ieva” 1. oktobra numurā.