Diskusijas par tālmācību: vai jaunais likumprojekts ierobežo bērnu brīvību vai sakārto sistēmu?

Daudzi šo priekšlikumu uztver kā brīvības ierobežojumu vai pat aizliegumu, bet patiesībā runa ir par sistēmas sakārtošanu. Sabiedrībā šobrīd notiek karstas diskusijas par jaunu likumprojektu, kas paredz precizēt, kādos gadījumos bērni var mācīties tālmācībā.

Daudzi šo priekšlikumu uztver kā brīvības ierobežojumu vai pat aizliegumu, bet patiesībā runa ir par sistēmas sakārtošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību pilnīgi visiem bērniem.

Mazajiem skolēniem nepieciešama klātienes vide

Tālmācība pēc būtības ir patstāvīgs mācību process, kurā bērnam pašam jāplāno savs laiks, jābūt disciplinētam un jāuzņemas atbildība par saviem rezultātiem. Tomēr agrīnā vecumā šīs prasmes vēl tikai attīstās. Šajā posmā ir ļoti svarīgi, lai bērns atrastos skolotāja un vienaudžu klātbūtnē, kā arī lai viņam būtu strukturēts dienas ritms. Tieši klātienes mācībās bērni apgūst sociālās prasmes, iemācās sadarboties, motivē sevi un attīsta emocionālo noturību, kas ir pamats turpmākajai izglītībai.

Kvalitāte un atbalsts ir svarīgākie jautājumi

Kvalitatīvs mācību process ir balstīts uz skaidru struktūru un skolotāja vadību. Klātienē bērns var saņemt tiešu atgriezenisko saiti, kā tālmācībā bieži vien pietrūkst, jo process ir daudz patstāvīgāks. Lai gan tiek uzsvērta vecāku iesaiste, pašlaik likums nenosaka vecāku atbildību par šo izglītības formu. Tieši tādēļ kā piemērotāks un pārskatāmāks risinājums tiks saglabāta iespēja iegūt izglītību ģimenē (mājmācībā), kur skaidri noteikta vecāku atbildība par mācību procesu.

Ko rāda starptautiskā pieredze?

Eiropas Savienībā nav vienotas sistēmas attiecībā uz tālmācību, katra valsts pati nosaka savus noteikumus. Tomēr lielākajā daļā valstu tālmācība nav plaši izplatīta prakse sākumskolas vecuma bērniem. Piemēram, Vācijā, Francijā un Zviedrijā ir noteikti stingri ierobežojumi, uzsverot, ka jaunākajiem bērniem vispiemērotākā ir tieši klātienes mācību vide.

Drošība un veselība ir prioritāte

Ir svarīgi domāt arī par bērnu fizisko un emocionālo veselību. Ilgstošs laiks pie ekrāna var radīt problēmas ar redzi, stāju un miegu. Mazie skolēni vēl nespēj paši sevi pasargāt no digitālajiem draudiem, piemēram, kiberhuligānisma, krāpniecības vai nevēlama satura. Klātienes skola nodrošina drošāku un kontrolētāku vidi.

Kāds ir likumprojekta patiesais mērķis?

Likumprojekts nemēģina aizliegt elastīgas mācību formas. Tā mērķis ir noteikt skaidras definīcijas katrai izglītības formai, nosakot atbildīgās personas, kvalitātes kritērijus un akreditācijas prasības, kas līdz šim nav bijis pietiekami izdarīts. Šīs izmaiņas attiecas uz visām izglītības formām, nevis tikai tālmācību. Piemēram, skolas iegūs iespēju rīkot kombinētas mācības, kur noteiktu daļu no mācību procesa varēs organizēt attālināti. Papildus tam likumā tiks paredzēti atsevišķi izņēmumi, lai nodrošinātu, ka bērniem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar apmeklēt klātienes skolu, joprojām ir pieejamas kvalitatīvas izglītības formas.