4 °C
Arvien biežāk kibernoziedznieki izveido sabiedrībā zināmu cilvēku viltus profilus, lai, izmantojot viņu reputāciju, apkrāptu cilvēkus.
Aizvadītajā gadā kiberkrāpnieki no mūsu valsts iedzīvotājiem esot izkrāpuši sešus miljonus eiro, ziņo Valsts policija.
Bet cik daudz cilvēku ir nodarījuši postu savai veselībai, muļķīgi uzķeroties uz sociālajos tīklos ievietotām dažādu brīnumlīdzekļu reklāmām, kuras sola: tos iegādājoties, cilvēks top vesels dažu dienu vai nedēļu laikā?
Cik daudz sabiedrībā zināmu ārstu, aktieru, arī žurnālistu un mūziķu reputācija tiek grauta, nozogot viņu identitāti,
lai kibernoziedznieki kā ēsmu viņus izmantotu viltus ziņu izplatīšanā, uz kurām "uzķeras" ne mazums cilvēku?
Krāpnieku uzbrukums Ērglim – vairāk nekā divus gadus
Kardiologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis ir viens no tiem ārstiem, kurus kiberkrāpnieki sociālajos tīklos nežēlīgā un riebīgā veidā ir izmantojuši vairāk nekā divus gadus. "Esmu pret to cīnījies visu šo laiku, rakstījis iesniegumu policijai, arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv", bet neviens neko nevar izdarīt. Dēls man stāsta, ka esot pietiekami daudz cilvēku, kuri šīm nejēdzībām notic. Galvenais, ka iekrīt pat tādi cilvēki, par kuriem es pat neiedomātos, ka viņi varētu noticēt," secina Andrejs Ērglis.
Kad "Facebook" parādījās krāpnieku veidotais viltus profils ar kardiologu Ērgli, kurš saļimis pie mašīnas stūres, un jautājumu: par ko tika nošauts slavenais latviešu profesors? – ar to bija dalījušies un komentējuši vairāki desmiti cilvēku.
"Mana māsa bija pārbijusies, paziņas interesējās, vai ar mani viss ir kārtībā. Bet vistrakākais bija viena no pēdējām krāpnieku safabricētajām viltus ziņām, proti, par priekšlaikus mūžībā aizgājušo latviešu aktieri Uldi Dumpi. Lai radītu lielāku ticamību, tika izmantots viltus Latvijas Televīzijas logo un manas identitātes viltojums ar melīgu paziņojumu, kas rada aizdomas, ka populārais aktieris nav rūpējies par savu sirds veselību. Esmu labi pazīstams ar Uldi Dumpi, lai neteiktu vairāk, zinu, ka viņš bija ļoti satraucies par šo krāpnieku veidoto vājprātu," pastāstīja kardiologs, kura identitāte ir nozagta, arī lai reklamētu izdomātus brīnumlīdzekļus, ar kuriem mānīt lētticīgus cilvēkus.
Piemēram, izdzeriet attiecīgi stipru dzērienu (šīs muļķības nereklamēšu), iztīriet asinsvadus mājās, un pa nakti iznāks aptuveni divi kilogrami recekļu. Līdzīgi aicinājumi sociālajos tīklos ir izskanējuši arī no citu daudziem pazīstamu kardiologu – profesoru Kārļa Trušinska, Viļņa Dzērves, Romāna Lāča – nozagtās identitātes.
Krāpnieki ar šīm viltus reklāmām, aicinot iegādāties mistisku uztura bagātinātāju, kurš nav reģistrēts, iztīra arī naivo ļaužu naudas maku.
Kādas sekas tie atstājuši uz veselību, nav zināms, jo tā ir katra personīga darīšana, par kuru informācija netiek vākta.
"Tauta ir jāaudzina, ka uz tādām muļķībām nedrīkst iekrist. Cilvēkiem jau patīk visādi brīnumi, viņi domā, ka tie palīdzēs. Lai cilvēki neiekristu, esam rīkojuši antikampaņas pret veselības nozadzējiem, bet to vajadzētu darīt vēl vairāk. Taču daudzi tik un tā tic brīnumam, jo tā ir vieglāk dzīvot," atzīst Ērglis.
"Iesmērē brīnumlīdzekļus", nozogot žurnālistu identitāti
Līdzīgā situācijā bija nonākusi arī žurnāliste Daina Jāņkalne, kuras fotogrāfiju krāpnieki bija paņēmuši no interneta un safabricējuši ar viņu interviju – tajā viņa stāsta par savām šausmīgajām veselības problēmām, kas gandrīz beigušās letāli, jo ārsti izrādījuši nekompetenci un nav spējuši palīdzēt. Viņu no slimības gultas piecēlis kāds izcils preparāts jeb attiecīgi dēvētās zāles. Tās varēja pasūtīt, norādot savu telefonu vai e-pastu. Tiklīdz to izdarīja, klients saņēma zvanu, ka tūlīt piegādāšot. Atliek tikai internetā samaksāt pāris desmit eiro par vienu iepakojumu.
"Kad esi nopircis to vienu iepakojumu, tiek paziņots, ka ar to vien nepietiks, jāpērk vismaz trīs vai četri, lai būtu pilns ārstniecības kurss, un tad tā summa jau aiziet simtos. Kurjers tiešām to piegādā, bet viņš ne par ko neatbild – nodod pasūtīto un aizbrauc projām. Tad jālūdz Dievs, lai tur nav nekas kaitīgs, labākajā gadījumā, iespējams, tur ir kaļķis vai kāds vitamīns," stāsta Daina.
Krāpnieki izmantojuši kādu internetā publicēto žurnālistes fotogrāfiju un uzrakstījuši interviju ar viņu pietiekami labā līmenī, tā, lai šim stāstam noticētu.
"Viņi izmanto to, ka šobrīd modē ir bēdu stāsti un personīgās šaušalīgās pieredzes, kuram kurā jomā ir slikti gājis, kuram depresija, kuram pēcdzemdību trauma...
Tā ir ļoti izplatīta tēma, cilvēki ar to dalās sociālajos tīklos un intervijās. Pirms desmit vai piecpadsmit gadiem to būtu daudz grūtāk izdarīt, bet šobrīd neviens nebrīnās, ka populāra persona stāsta par kādām savām šaušalīgām kaitēm.
