Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Ko grib Latvijas pilsonis?

Mūsdienu demokrātija sakņojas pārstāvniecības idejā – godīgās vēlēšanās mēs izraugāmies priekšstāvjus, kuri aizstāvēs mums svarīgas idejas un pieņems lēmumus, rēķinoties ar mūsu interesēm un vajadzībām.

Kaut gan tehnoloģiski mēs 21. gadsimtā varētu iztikt bez priekšstāvjiem un, piemēram, Saeimai piekrītošus jautājumus izšķirt tiešsaistes balsojumos, pat referendumu lielvalstī Šveicē no pārstāvniecības nav atteikušies – pārstāvnieciskajā demokrātijā ne tikai ir iespējama politiskā kaulēšanās, nonākot pie plašākai sabiedrības daļai pieņemamiem risinājumiem, bet arī var vieglāk sazīmēt tos, kuri ir atbildīgi par noteiktu lēmumu pieņemšanu.

Lai tiktu pie tautas priekšstāvja goda, partijas un individuāli politiķi sakās aizstāvam noteiktas sabiedrības daļas intereses, solot sasniegt konkrētākus vai irdenākus mērķus – piemēram, "noteiksim 10% kapitāla pieauguma nodokli" vai "stiprināsim jauniešu pilsonisko izglītību". Jo lielāka sakritība starp kandidāta solījumiem un pilsoņa interesēm, jo lielāka varbūtība, ka konkrētais pilsonis izvēlēsies atbalstīt attiecīgo kandidātu. Tāda būtu racionāla, pragmatiska pieeja politikai, taču ir arī citas, un par tām runāsim nākamajos rakstos.

Ekonomika, veselības aprūpe, drošība

Bet ko tad vēlas Latvijas balsstiesīgā sabiedrība dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām? Kādas ir pilsoņu biežāk nosauktās vajadzības un steidzamākie darbi, kas valstī veicami?

Aptaujas dati rāda, ka esam noraizējušies par visnotaļ daudzveidīgu jautājumu loku. Lūgti nosaukt trīs nozīmīgākos jautājumus, kuri valdībai būtu prioritāri jārisina, respondenti, neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko fonu, visbiežāk nosaukuši ekonomikas attīstīšanu kā prioritāri risināmu problēmu (34% no visiem aptaujātajiem). Ar zināmu atstatumu seko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (28,7%) un dzīves dārdzības mazināšana (28%). Turpat vien ir arī bruņoto spēku un valsts aizsardzības spēju stiprināšana (27,7%). Nākamajā "līgā" atrodam publiskā sektora amatpersonu atbildības pastiprināšanu par savu darbību (20%), dzimstības veicināšanu (17,3%), sociālo problēmu risināšanu (15,1%) un valsts budžeta deficīta mazināšanu (14,2%).

Savukārt vairāki jautājumi, kas iepriekš bija radījuši plašu rezonansi vai turpina atrasties politisko diskusiju centrā, sabiedrībai ne tuvu nešķiet nozīmīgi. Piemēram, lielu viļņošanos radījušās Stambulas konvencijas liktenis būtisks šķiet vien pusotram procentam balsstiesīgo pilsoņu. Saeimas vēlēšanu sistēmas pilnveide, ko dažas partijas izraudzījušās par savas programmas pamatakmeni, nodarbina mazāk nekā divarpus procentus pilsoņu. Gana zīmīgi, ka tādi identitātes kopšanas jautājumi kā latviskās kultūras stiprināšana (2,2%) un latviešu valodas lietošanas paplašināšana (2,4%) pieminēšanas vērti šķiet nelielam balsstiesīgo lokam. Tas nenozīmē, ka partijām jāatsakās no retāk minēto jautājumu risināšanas. Taču ar to palīdzību nevar uzrunāt plašus vēlētāju lokus.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ja analizējam, kuras balsstiesīgās sabiedrības grupas biežāk norādījušas noteiktas problēmas, tad redzam, ka ekonomikas attīstība ir vienlīdz nozīmīga daudzās mūsu sabiedrības grupās, un tikai nedaudz biežāk par prioritāti to nosaukuši vīrieši, pilsoņi ar augstāku izglītības līmeni, pārtikušāki ļaudis. Par veselības aprūpi bažas biežāk paudušas sievietes, ļaudis vecumā virs 55 gadiem, mazākumtautību respondenti, lauku apvidu iedzīvotāji, sabiedriskajā sektorā strādājošie, respondenti ar zemākiem ģimenes ienākumiem. Arī dzīves dārdzību akūtāk izjūt sievietes un mazākumtautības, taču to akcentē arī ļaudis vecumā līdz 35 gadiem, cilvēki bez nepilngadīgiem bērniem, pilsētnieki, privātajā sektorā strādājošie un respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Valsts aizsardzības spēju stiprināšanu izteikti biežāk minējuši latvieši; to akcentē arī gados jaunāki (18–34 g. v.) un vecākie (virs 65 gadu vecuma) respondenti, lauku iedzīvotāji, vidzemnieki un kurzemnieki, ļaudis ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem.

Opozicionāriem iecienīto ideju par atbildības prasīšanu no publiskā sektora amatpersonām biežāk atbalsta mazākumtautības, ļaudis vecumā pēc 45 gadiem un respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Nedaudz negaidīts un vienlaikus cerīgs ir dzimstības veicināšanas atbalstītāju loks: latvieši, vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, ļaudis, kuriem jau ir nepilngadīgi bērni, lielo pilsētu iedzīvotāji, respondenti ar augstāko izglītību, ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Sociālo problēmu risināšanu biežāk uzsver mazākumtautību pārstāvji, Rīgas un Latgales iedzīvotāji, personas ar zemiem ienākumiem. Politiķu vidē bieži locīto jautājumu par valsts budžeta deficīta mazināšanu par augstu prioritāti biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, respondenti ar augstāko izglītību, kā valsts, tā privātajā sektorā strādājošie algotie darbinieki, ļaudis ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem.

Partijas uztaustījušas pulsu

Ja šī aptauja iezīmē nozīmīgākās intereses Latvijas balsstiesīgajā sabiedrībā, tad būtu jēdzīgi saprast, cik gatavas aizstāvēt šīs intereses ir mūsu politiskās partijas. Zināmu ieskatu šai gatavībā sniedz partiju iesniegtās priekšvēlēšanu programmas, kas pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā.

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā partiju prioritātes saskan ar sabiedrības prioritātēm, es liku lietā mākslīgā intelekta rīkus, lūdzot analizēt partiju programmu satura vienību atbilstību astoņām pilsoņu aptaujā visbiežāk minētajām problēmām. Lai cik neticami tas kādam šķistu, partijas ir itin precīzi uztaustījušas pulsu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Visās 14 priekšvēlēšanu programmās mākslīgais intelekts atrada 1665 satura vienības jeb teikumus vai jēgpilnas teikuma daļas, kuras vēstī par attiecīgās partijas nostāju kādā jautājumā.

Salīdzinot sabiedrības prioritātes ar partiju prioritātēm, redzams, ka visvairāk satura vienību partijas ir veltījušas dzimstības veicināšanai, kam uz pēdām min ekonomikas attīstības veicināšana. Valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir trešajā vietā, kam seko amatpersonu atbildīguma nodrošināšana. Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, sociālo problēmu risināšana un īpaši jau dzīves dārdzības mazināšana ir izpelnījusies mazāku vērību no partiju puses.

Saprotams, kādas problēmas minēšanas biežums vēl nenodrošina, ka tā tiks prioritāri risināta, īpaši jau situācijā, kad valdība ir sākusi raidīt signālus par gaidāmajām finansiālajām grūtībām tuvākajos gados. Taču šī analīze arī rāda, ka partijas visai labi apzinās pilsoņu raizes un neatlaidīgs sabiedrības spiediens veicinās šīs apzināšanās pārvēršanu taustāmos rezultātos.

Par projektu

Publikāciju sērijas "Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu" mērķis ir padziļināt lasītāju priekšstatus par to:

• kas pašlaik ir aktuāls Latvijas sabiedrībai un dažādām tās grupām;
• cik liela ir pilsoņu gatavība piedalīties Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī un kādi apsvērumi to ietekmē;
• kādi faktori palielina gatavību atbalstīt populārākās politiskās partijas, kas iesniegušas kandidātu sarakstus;
• cik savstarpēji nesamierināmi ir partiju atbalstītāji;
• kā Latvijas pilsoņi uztver drošības situāciju un kā tā ietekmē sagaidāmo rīcību vēlēšanās.

Politologa, Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena publikāciju pamatā ir pētījumu aģentūras "Fifty5Blue" veikta Latvijas Republikas pilsoņu aptauja laikā no 22. maija līdz 3. jūnijam, izvaicājot 1700 respondentus.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.