Partly cloudy 21.1 °C
P. 13.07
Margarita, Margrieta
SEKO MUMS
Reklāma
Top Baltijas aizsardzības 1. līnija, kas tiks papildināta ar 2. un 3. līniju. Attēlā: inženieru rotas komandieris kapteinis Edgars Lemps (no kreisās) un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda.
Top Baltijas aizsardzības 1. līnija, kas tiks papildināta ar 2. un 3. līniju. Attēlā: inženieru rotas komandieris kapteinis Edgars Lemps (no kreisās) un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda.
Foto: No Zemessardzes 3. Latgales brigādes arhīva

Divās dienās pie Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju esmu uzdevis jautājumus pašvaldību, Zemessardzes un Valsts robežsardzes komandieriem: vai šogad arī Latvijā varētu ienākt karš?

Reklāma

Tas nenotiks, man pārliecināti atbildējuši Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Mareks Ļahnovičs, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda un robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks pulkvedis Valdis Jukšs. Tas gan nenozīmē, ka novadiem pie ārējās robežas nevajadzētu būt gataviem, cik vien tas iespējams, dažādiem "izaicinājumiem" agresorvalsts izpildījumā.

Piektais lielā kara gads Ukrainā licis to kā nākas ielāgot. Un, lai arī liela daļa informācijas par norisēm otrā robežas pusē ir slepena, pilnīgi droši var secināt, ka abās autoritārajās kaimiņvalstīs valda naidīgs noskaņojums pret Latviju. Robežas Krievijas pusē tagad redz patrulējam ne tikai robežsargus, bet arī citām militārām vienībām piederīgas personas. Savukārt baltkrievu pusē ar "kontroli" nodarbojas paši nelegālie imigranti, kas vien lūko, kur varētu izplēst robu žogā un iekļūt Latvijā.

Mans radinieks Ojārs Lācis no Baltinavas, ilggadējs vietējā mednieku kolektīva "Vientuļie vilki" vadītājs, divas reizes vērojis, kā gar robežu nolido četri vai pieci krievu militārie helikopteri. Tas gan bijis jau kādu laiku iepriekš. Tā kā Ojāra māja atrodas pašā Krievijas robežas tuvumā, līdz tai vien pāris kilometru, šovasar uz ilgāku paciemošanos neesot atvests mazdēliņš no Rīgas.

Nepieciešama lielāka bruņoto spēku klātbūtne

Balvu pašvaldības vadītājs uzskata, ka cilvēki par valsti iestāšoties tad, ja valsts būs iestājusies par cilvēkiem. "Skatījums no šāda rakursa ir ļoti svarīgs. Jāsaprot, kā jūtas cilvēki, kuri dzīvo pierobežā – Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā. Kāda uzmanība viņiem pievērsta, vai viņi tiek stiprināti gan garā, gan ekonomiski, gan sociāli. Ceru, ka ar jaunā premjera uznācienu to sapratīs. Pašā novadā es nejūtu pārāk lielu trauksmi, ka cilvēki bažītos – nu, rīt būs karš! Taču toreiz, kad bija tās šūnapraides, bija jāpaliek mājās un vienu dienu arī pārtraucām mācības, radās bažas un pārdomas par mūsu gatavību jebkurai situācijai. Protams, civilās aizsardzības komisija, pašvaldība esam vienota komanda, un domāju, ka esam uz pareizā ceļa, lai iedzīvotājiem būtu pārliecība, ka mēs dzīvojam drošā valstī," saka J. Trupovnieks. Saprotami, ka šādos apstākļos nepieciešamas regulāras tikšanās visos novada pagastos. Ar pagastu civilās aizsardzības speciālistiem runāts, kā komunicēt ar iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā. Visiem nepieciešams zināt, kur ārkārtas apstākļos zvanīt, kur pulcēties, kur paslēpties. Zinošs cilvēks spēj parūpēties par sevi, un, jo vairāk šādu cilvēku būs, jo drošības situācija labāka.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks vēlētos redzēt lielāku Latvijas NBS klātbūtni reģionā.

Tomēr – ko nozīmē būt gataviem, kā stiprināt šīs spējas? "Stiprināt robežu tā, lai nevienam neienāktu prātā to pārkāpt. Ja mēs domājam tikai par glābšanos, apdraudējumu, mēs patiesībā parādām savu vājumu. Bet mums jābūt kopā ar NATO spēkiem uz robežas tik stipriem, lai tiešām realizētos tas, ka nevienu centimetru, nevienu pēdu no Latvijas teritorijas mēs nevienam neatdodam. Evakuācija jau nozīmē, ka mēs piekāpjamies, esam atļāvuši kādam ienākt mūsu teritorijā, pārkāpt mūsu valsts robežu. Svarīgi, lai tieši pierobežā būtu NATO spēki. Par to esmu runājis gan ar Zemessardzes Latgales brigādes komandieri, par šo viedokli ir informēts arī jaunais aizsardzības ministrs, gan politisko spēku pārstāvji," norāda J. Trupovnieks, kura vērtējumā militārā klātbūtne lielā daļā austrumu robežas pašlaik esot nepietiekama. Starp Alūksni, Zeltiņiem līdz pat Rēzeknei neesot nekādu nopietnu bruņoto spēku un atbalsta punktu. Tas esot jāmaina, un pie tā jau tiekot strādāts. Tāda bāzes vieta varētu atrasties Vīksnā, kas esot nozīmīgs ceļu un infrastruktūras krustpunkts.

Militārās bāzes izveidošana Balvu vai Ludzas novadā uzskatāma par vislabāko ieguldījumu drošībā – tas ir pareizākais veids, kā domāt par Latvijas un Eiropas Savienības drošību, ir pārliecināts Balvu novada vadītājs.

Par Alūksni pieaugusi tūristu interese

"Beidzamajos gados Alūksne bijusi un ir ļoti iecienīts tūrisma galamērķis. Ja skatāmies desmit gadu griezumā, redzam tūristu kāpumu. Protams, kovida laiks deva iespēju vietējiem tūristiem paskatīties uz Alūksni. Skaitļi tolaik bija būtiski lielāki un tas sniedza atbalstu, parādot, ka šeit var strādāt. Pašvaldības ieguldījumi infrastruktūrā bijuši mērķēti pašiem iedzīvotājiem," ar neslēptu lepnumu par pašvaldības veikumu beidzamajos gados stāsta pašvaldības izpilddirektors I. Berkulis.

Reklāma
Reklāma
Alūksnes novada domes izpilddirektors Ingus Berkulis uzskata, ka tūristu pieaugošā interese par pilsētu ļauj cerīgi skatīties nākotnē.

Bet kāds ir iedzīvotāju noskaņojums, pieaugot apdraudējumam? "No šejienes, kur pašlaik atrodamies, ir tikai 40 kilometru līdz Krievijas robežai. Tādēļ situācija ir identiska arī Latgales novados uz dienvidiem no mums. Protams, tas viss ir ietekmējis vietējos iedzīvotājus, faktiski dzīvojam ārkārtas situācijā. Tā nav oficiāli pasludināta Alūksnes novadā un citās pierobežas teritorijās, bet šeit taču ir ārkārtas situācija! Cilvēki bija satraukti, to pašvaldībā uzreiz sajutām. Bija jautājumi, ko darīt, kā rīkoties, kur ir patvertnes. Pašvaldību aicināja tikties, jo cilvēkiem svarīgi, ka pašvaldība sniedz informāciju. Dzīve, protams, nav apstājusies, taču šobrīd pašvaldībai ļoti svarīgi informēt iedzīvotājus un – kas ir pats svarīgākais – noturēt viņus šeit. Nav signālu, ka kāds dotos projām vai meklētu citu vietu, kur apmesties. Tam nav pamata, bet cilvēkos ir satraukums, un tas, ka mēs esam šajā īpašajā zonā, atstāj iespaidu," stāsta I. Berkulis. Vietējā vara nevarot vienkārši sēdēt un gaidīt, kas notiks vai nenotiks, ko valsts pateiks, tāpēc tiekot domāts, kā garantēt iedzīvotājiem drošu vidi.

Slēgtajā Pededzes robežpunktā

Uz tikšanos ar robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieku pulkvedi Mareku Ļahnoviču dodos līdz pašai robežai. Kad sasniegts Pededzes ciems, atliek vēl nedaudz kilometru un esmu robežpunktā. Glīta ēka, šķiet, visai pajauns žogs, bet aiz tā pavisam kupli un draudīgi latvāņi. Pretī nāk robežsardze, kam formas tērps tāds pats kā Latvijas bruņotajos spēkos. Arī apbruņojums tāds pats kā armijā – triecienšautene G-36. Nedaudz vēlāk uzzinu, ka latvāņi pamazām virzoties no Krievijas puses – tā gan ir vienīgā "kustība" šajā vietā, jo Pededzes robežpunkts jau ir slēgts ilgu laiku. Pulkvedis precizē, ka šobrīd atrodamies Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Pededzes robežsardzes Pededzes nodaļā. Tā ir viena no piecām pārvaldes nodaļām, kam kopā jānosargā robeža 140 kilometru garumā. Katrai no šīm nodaļām ir 25 līdz 30 kilometri.

Ap 2014.–2015. gadu galvenās problēmas uz Latvijas un Krievijas robežas bija saistītas ar Vjetnamas "tūristiem", kas ekonomiskajos nolūkos nāca šurp, vēlējās nokļūt Eiropā. Tagad tamlīdzīgu viesu nav daudz, ir daudz mierīgāk nekā pie robežas ar Baltkrieviju, tomēr, runājot par situāciju kopumā, tā jau sen nav uzskatāma par tradicionālu, miera laikiem atbilstošu.

Slēgtajā Pededzes robežkontroles postenī vienīgā kustība no Krievijas puses esot aizvien lielāka indīgo latvāņu izplešanās. Attēlā no kreisās: robežsargu pulkvežleitnants Sandris Buliga un pulkvedis Mareks Ļahnovičs.

"Ja mums kaimiņos ir agresors, apdraudējums var būt jebkurā brīdī. Ja skatāmies uz kopējo ainu attiecībā uz pārkāpumiem Latvijas–Krievijas robežā, Latvijas–Baltkrievijas robežā, šeit varbūt pārkāpēju skaits nav tik liels, bet pārkāpēji ir un situācija tāpat ir saspringta. Agresors ir tepat. Aktivitātes no viņu puses arī ir lielākas, salīdzinot ar laiku pirms 2022. gada. Runāju par to, ko mēs redzam. Agrāk ļoti reti redzējām viņu robežsargus patrulējam, tagad redzam lielāku intensitāti. Tagad krievi patrulē kājām, ar sniega motocikliem, apvidus automašīnām, citām automašīnām. Novērojami citu spēka struktūru pārstāvji, mēs nevaram noteikt, no kādām vienībām, bet ir redzamas atšķirības formās – gan ar sejas maskām, gan bez tām. Aktivitāte ir manāma. Tas ir tas, ko mēs redzam ikdienas patruļās," stāsta pulkvedis ar 33 gadu dienesta stāžu robežsardzē.

Jaunās formas, individuālais ekipējums, no NBS saņemtā autotehnika ir apliecinājums milzu pavērsienam robežsardzes ikdienā un gatavībā sarežģītāku uzdevumu izpildei. Tādiem gatavošanās notiekot ciešā sadarbībā ar NBS. Šai robežsardzes pārvaldei tā ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde. Norisinās kopīgas apmācības, braucot viens pie otra – gan zemessargi pie robežsargiem, kur apgūst robežu sargāšanā nepieciešamās prasmes, gan arī otrādi, kad robežsargi dodas uz militārajiem poligoniem. Jaunie laiki diktē savus noteikumus – robežsardzei jāspēj prasmīgi sadarboties ar armiju un Zemessardzi, lai nepieciešamības gadījumā spētu pildīt jebkādu uzdevumu. Liels ieguvums būs robežas viedās kontroles izveidošana, ko paredzēts pabeigt šogad.

Vai robežsargiem nav bažu, ka var pienākt X stunda? "Grūti pateikt, vai ir bažas vai to nav. Mēs esam gatavi, sargāsim robežu no pirmā centimetra. Mēs nekur nepazudīsim, mēs te būsim līdz pašam galam," atbild robežsargu pulkvedis. Pēc viņa domām, mūsu militāro vienību klātbūtne reģionā esot pietiekama. To uzrāda pretmobilitātes pasākumi, aizsardzības līnijas veidošana, armijas vienību, tajā skaitā sabiedroto, pārvietošanās un arī alianses aviācijas pārlidojumi. Iespējams, tā varētu būt arī atbilde Krievijai, kas savā robežas pusē palielinājusi dažādu gaisa kuģu lidojumu daudzumu. Tiekot fiksēti helikopteri, dažādi droni, lielāki un mazāki.

Pirmā, otrā un trešā aizsardzības līnija

Esmu devies uz interviju pie personas, kas ir sevišķi ieinteresēta Baltijas aizsardzības līnijas izveidošanā, jo tieši viņš, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda, tās izveidošanu uzskata par galveno no saviem darbiem.

Reklāma

"Vairākas reizes esmu teicis, esmu vecs karavīrs, bet jauns brigādes komandieris. Sešus mēnešus esmu amatā un tad, kad to pieņēmu, es definēju četras prioritātes. Pirmā – Baltijas aizsardzības līnija, otrā – rekrutēšana, mums vajag vairāk zemessargu un zemessargu atbalstītāju, trešā – sadarbība ar dažādiem partneriem, Zemessardzes 2. brigāde, kas atrodas pa kreisi, lietuvieši, kas atrodas pa labi, mehanizētā kājnieku brigāde aizmugurē, tad divīzija "Ziemeļi", kuras sastāvā ir multinacionālā brigāde. Papildus tam ir sadarbība ar pašvaldībām un Latgales spēka struktūru vadītājiem. 

Ceturtā prioritāte – pārņemt no Ukrainas kara vajadzīgāko un ieviest to mūsu pašu zemessargu pamatapmācībā. Es pats biju Ukrainā un redzēju, kā tur notiek lietas. 

Nekā jau ļoti jauna tur nav, būtiskākais ir specifikā, mazajos taktiskajos izpildījumos uz zemes un arī tehnoloģijās, kas ir attīstījušās strauji, it sevišķi viss, kas saistīts ar robotizāciju," klāsta P. Suveizda.

Baltijas aizsardzības līniju viņš pats saucot to par Latgales aizsardzības sistēmu: "Tā ir aizsardzības šķēršļu, šaušanas sektoru, pozīciju kopums, kas ļaus mums efektīvāk aizstāvēt Latgali, ja gadījumā uzbrukums notiek pa sauszemes teritoriju. Kā mēs to būvējam? Darām to vienkārši un ļoti sarežģīti. Tas nozīmē, ka ir kaut kādas lietas, ko katrs cilvēks redz, kas notiek, bet ir tādas, ko redz tikai tie, kam tas jāzina. Šobrīd strādājam pie šķēršļu izveides pirmās fāzes jeb izvietojam šķēršļus nulles līnijā, kas ir robeža, robežas žogs un trīsdesmit metri dziļumā. Tā ir valsts zeme, uz kuras mums nevajag daudz ko saskaņot, tur sākam būvēt šos šķēršļus. Šķērslis, kas ir pilnībā sagatavots, ir diezgan komplekss, tas sākas ar vienkāršāko un iet uz sarežģītāko." Sākumā ir prettanku grāvis, pēc tam dzeloņstieples, tad "pūķa zobu" līnija, kas parasti iet trijās līnijās, lai apturētu bruņutehniku, tad atkal varētu būt dzeloņstiepļu līnijas. Šķēršļu robeža veidojas 70–80 metros, tāpat kā Ukrainā.

P. Suveizda: "Šobrīd ir miera laiki un Latgales pierobežā nav izsludināta ārkārtas situācija, mēs nevaram un arī negribam būvēt tādus šķēršļus, kas traucētu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Mēs neizvietojam prettanku un kājnieku mīnas, neizvietojam arī dzeloņstiepļu pinekļus. Ja taisām prettanku grāvi vai izvietojam "pūķa zobus", atstājam spraugas, lai zemnieks vai robežsargs var piekļūt noteiktā vietā. Tās ir nelielas teritorijas. Un tās tiktu aiztaisītas ciet, ja pienāktu atbilstošs laiks. Ceram, ka tāds nepienāks, bet mums jābūt tam gataviem."

Pēc pulkveža teiktā, pirmās aizsardzības līnijas izveidošanai daļa no šķēršļiem uzticēti 3. brigādei un to izvietošana praktiski ir pabeigta. Lielāko daļu pārējo darbu veiks civilās kompānijas ar Valsts nekustamo īpašumu starpniecību, un NBS vienīgi pieskatīs, vai viss notiek pareizi un tā, kā vēlas militārie speciālisti. Tas esot ilgs process, galu galā aizsardzības sistēma nekad nebūs gatava, to vienmēr var pilnveidot.

Baltijas aizsardzības sistēma būšot jāpilnveido nepārtraukti. Jāsaprot, ka nav tāda šķēršļa, ko nevarētu pārvarēt. Jautājums ir tikai laikā, un šis laiks, ko pretinieks pavadītu pie šķēršļa, ir ļoti būtisks. Vai viņš pavada minūti pie šķēršļa vai divdesmit minūtes – tā ir liela atšķirība.

Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir gara – nedaudz vairāk par 290 kilometriem, un, protams, visa šī teritorija netiks apbūvēta ar šķēršļiem. Ir purvi, ezeri, kur nav jābūvē. Viss, kas tiks uzbūvēts, būs redzams un savā ziņā strādā arī kā atturēšanas instruments – hei, te nenāc, šeit tevi negaida, bet, ja nāksi, tad mēs reaģēsim!

Pulkvedis: "Protams, ka mēs aizsargāsim valsti no pirmā centimetra, bet aizsargāt un nosargāt ir divi atšķirīgi vārdi, tāpēc mēs domājam ne tikai par nulles līniju, bet ejam arī dziļumā valstī. 

Tā ir otrā līnija, kas samazina iespēju pretiniekam turpināt kustību. Aizsardzības sistēma ir mākslas darbs, vietām tas var būt desmit kilometri, citur piecdesmit kilometri – atkarībā no tā, ko mums diktē apvidus. Šķēršļiem jābūt diezgan loģiskiem, tiem jābūt vairāk, nekā būs vajadzīgi. Bet vēl būs arī trešā aizsardzības līnija. Tur es daudz neko nekomentēšu – tā būtu visjaudīgākā un efektīvākā pēdējā aizsardzības līnija Latgalē. Kur tā atradīsies – lai paliek zināms man un maniem plānotājiem. Skaidrs, ka pirmā, otrā un trešā līnija veido sistēmu, kur ir vairāk šķēršļu nekā, mūsuprāt, vajag, vairāk pozīciju. Šai sistēmai jābūt loģiskai, bet neprognozējamai, lai to nespēj izprast arī pretinieks. Aizsardzības sistēma ir izveidota tā, ka pretinieks redz kaut ko, bet neredz visu. Un mums paliek iespējas pretinieku maldināt un pārsteigt. Kara laikā metodes ir ļoti plašas, maldināšana un pārsteigums ir kā brālis ar māsu."

Daugavpils pārvaldei vajag vairāk robežsargu

Vaicāju robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšniekam pulkvedim Valdim Jukšam, kādos apstākļos strādā robežsargi. "Saspringts, izaicinājumu pilns laiks, nav viegli, bet mēs esam vērsti uz robežas aizsardzību ar visiem pieejamajiem spēkiem un līdzekļiem. Hibrīdapdraudējumi turpinās jau piekto gadu, līdz ar to cilvēki jau noguruši, bet iespēju robežās turas un pilda dienesta pienākumus," viņš saka.

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks pulkvedis Valdis Jukšs ir pārliecināts, ka tikai ar palielinātu personāla daudzumu var efektīvi nosargāt robežu.

Līdz 2014. gadam izaicinājumu radījuši gruzīni – uz Minsku viņi atlidojuši ar avioreisiem no Tbilisi un tad no lidostas devušies uz Baltkrievijas un Latvijas robežu. Septiņdesmit procentus no tiem notvēruši baltkrievu robežsargi un nosūtījuši atpakaļ uz Gruziju. Tie, kas nokļuvuši pie mums, notverti šeit un visi atdoti atpakaļ Baltkrievijai. Pēc 2014. gada viss kļuvis sarežģītāk, Minska nav vēlējusies pieņemt atpakaļ šīs personas. Tad Eiropas Savienībā tika ieviests bezvīzu režīms ar Gruziju un šī problēma izzuda. Līdz 2020. gadam bijis Vjetnamas spiediens, bet tas gan vairāk attiecies uz robežu ar Krieviju, un tolaik migranti nav bijuši tā organizēti kā tagad. Līdz ar kovidu iestājies klusums. Tie bijuši individuāli gadījumi, kad personas mēģinājušas šķērsot robežu.

"Tad sākās nākamais izaicinājumu posms. Tas neskāra robežu ar Krieviju. Pirmais spiediens bija uz Poliju, pēc tam uz Lietuvu, un Latvijā jau paguvām sagatavoties. Tika uzņemti 400 cilvēku, pārējos atturējām no robežas šķērsošanas," atceras robežsargu pulkvedis. Šogad līdz 7. jūlijam no iekļūšanas Latvijā atturēti 7473 cilvēki. Pārsvarā viņi ir no Somālijas, Sudānas, Eritrejas, Afganistānas, Ēģiptes, taču ir arī vēl citu valstu iedzīvotāji. Lielākais vairums ir vīrieši vecumā no 25 līdz 40 gadiem, fiziski labi attīstīti. Laiku pa laikam redzamas sievietes, retāk bērni. 2023. gadā bija daudz ģimeņu, un humānu apsvērumu dēļ tās tika uzņemtas. Šogad uzņemtas tikai 14 personas. "Šos gadījumus izvērtējam individuāli, un nav tā – eh, nu ņemsim! Vairākos līmeņos tiek veiktas pārbaudes. Komunikācija ar baltkrieviem ir gaužām minimāla, tā saistīta vienīgi ar robežas uzturēšanu. Piemēram, ja kāds koks pāri nokritis, sazināmies, izmantojot operatīvo līniju," tā pulkvedis.

Tagad jau žogs gar robežu ar Baltkrieviju ir uzbūvēts visā garumā 172 kilometros, izņemot ezerus. Tāpat pabeigts ceļš patrulēšanai gar žogu, tagad norisinās darbu beidzamais posms – robežas aprīkošana ar seismisko kabeli un kamerām. Otrā jeb Baltkrievijas pusē cenšas palēnināt robežas izbūves procesu, mēģinot sabojāt Latvijas pusē uzstādītās ierīces. Ar to, pēc V. Jukša teiktā, nenodarbojas cilvēki formās – pēc foto un video analīzes redzams, ka to dara aktīvākie Āzijas pārstāvji, bet tur, kur nesen notika iekārtu dedzināšana, šķiet, bijis speciāli sagatavots cilvēks, kas ļoti aši visu izdarījis un atgriezies atpakaļ Baltkrievijā.

"Atturēšana ir ikdienas darbs. Katrs zina, ko dara, līdz ar to nav neizpratnes. Mums ir daudz atbalsta sniedzēju robežsargu no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, no NBS. Mēs gribētu, lai no NBS būtu aizvien vairāk un vairāk. Pagaidām nav tik daudz, kā mēs gribētu. Tikai palielinot blīvumu uz robežas, var nodrošināt, ka tik tiešām neviens nepāriet pāri. Kā notiek ikdienā – patruļa aizbrauc un no muguras nāk robežpārkāpēji, patruļa atkal brauc un ierauga, ka bijusi robežas šķērsošana. Sākas meklēšana. Migranti tiek pāri ar kāpņu, knaibļu palīdzību. Izgriež žogos caurumus, izlien pa caurtekām. Šogad jāizceļ pārvadātāju agresija un nepakļaušanās – tagad 80 procentos gadījumu katra aizturēšana ir saistīta ar bēgšanu un pakaļdzīšanos. Tikuši arī izmantoti dienesta ieroči, pagaidām raidīti tikai brīdinājuma šāvieni. Pagājušajā nedēļā tika aizturēti Moldovas pilsoņi – pārvadātāji. Katra tāda aizturēšana ir neprognozējama," "Latvijas Avīzei" atzīst pulkvedis V. Jukšs. Pēc viņa domām, pilnvērtīgākai darba veikšanai robežsargu skaitu uz austrumu robežas vajadzētu dubultot.

Baltijas aizsardzības līnija

  • 2024. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Tā tiek būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
  • Robežas nostiprināšana Latvijā sākusies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, tiek izvietoti dažāda tipa šķēršļi, prettanku grāvji pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem pūķa zobiem un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiek pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
  • Vienlaikus pierobežas joslā noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātavas ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
MAF 2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma