8. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Militārās ķirurģijas reformators

1766. gada 8. jūlijā. Pirms 260 gadiem vidējas rocības kurpnieka ģimenē Francijas dienvidrietumu Augšpireneju departamentā piedzima Dominiks Žans Larē – ķirurgs, ko godina kā "ātrās palīdzības tēvu", jo viņš pirmais organizēja ievainoto operatīvu evakuāciju no kaujas lauka un pirmās palīdzības sniegšanu, kas gan visbiežāk izpaudās kā sakropļotā locekļa amputācija.

Viņa "lidojošās ambulances" gan bija tīri uz armiju attiecināms pasākums, jo civilajā dzīvē Eiropas lielpilsētās mūsu priekšstatiem līdzīga ātrā palīdzība parādījās tikai 19. gadsimta beigās. Larē ieviesa arī triāžu – ievainoto šķirošanu hospitāļos pēc ievainojumu rakstura, dodot priekšroku tiem, kam lielāka iespēja izdzīvot.

Pirmās medicīniskās zinības Larē apguva pie sava tēvoča, kurš strādāja par ķirurgu Tulūzā. Puisis izrādījās apdāvināts medicīnas, īpaši ķirurģijas, jomā un saņēma kara ārsta diplomu Parīzē. Kad 18. gadsimta beigās sākās Napoleona kari Eiropā, Larē guva karavadoņa ievērību. Pirmā "lidojošā ambulance" Francijas armijā parādījās 1792. gadā, Napoleonam karojot ar Austrijas impēriju. Francūža metodes nozīmēja apvērsumu kara medicīnā un militārajā ķirurģijā, jo līdz tam lauka lazaretes parasti nodarbojās ar ievainoto savākšanu pēc kaujas, kad vairums jau bija miruši. Larē turpretī organizēja ievainoto evakuāciju tieši no kaujas lauka primitīvos, spēcīgu zirgu vilktos ratos. Lazaretes dienestā pieņēma tikai fiziski spēcīgākos karavīrus, jo tikt galā ar ievainotu, sāpju mocītu karotāju bija ārkārtīgi grūts uzdevums. Anestēzija mūsdienu izpratnē tolaik nepastāvēja un amputācijas veica bez tās. Process bija jāveic pēc iespējas ātri. Larejs šajā ziņā bijis virtuozs – Borodinas kaujas laikā 1812. gadā viņš 36 stundu laikā veica ap 200 amputāciju. Brūces vajadzēja pārsiet ar ātri sacietējošām saitēm, kas piesātinātas ar vistas olas baltumu, kamparspirtu un etiķi.

Lareja princips bija: labāk, lai ievainotais pamokās uz ķirurga galda nekā nomirst no gangrēnas un asinssaindēšanās. Ļoti daudzi viņam jutās pateicīgi par dzīvības glābšanu, bet daļa arī ienīda, uzskatot, ka ķirurgs tiem sabojājis mūžu. Pastāv pieņēmums, tiesa, bez drošiem pierādījumiem, ka 1812. gada Napoleona Krievijas karagājiena laikā slavenais ķirurgs rudenī uzturējies Latvijas teritorijā un operējis pēc Mežotnes kaujas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 8. jūlijā

Iesākta Gaujas pētīšana. No Latvijas lielākām upēm neizpētīta palikusi vienīgi Gauja. Par viņu iekšējos ūdeņus pārzinošai iestādei nav noteiktu datu. Šovasar jūrniecības departaments pirmo reizi uzsāk Gaujas pētīšanu, paredzot izpētīt ap 150 kilometru no Tirzas ietekas pie Lejasciema līdz Valmierai. Darbā izbraukušas 2 grupas. Tās uzņem upes plānu, krastu reljefu, upes dibenu un ģeogrāfisko sastāvu, kā arī noteic ūdens kritumu. Uz citām upēm turpina pētīšanas darbus, aprēķinot caurtekošā ūdens vairumus un uzstādot ūdens mērīšanas posteņus: Salacā pie Ainažu tilta, Gaujā pie Valmieras, Ventā pie Kuldīgas, Lielupē pie Mežotnes, Mūsā un Mēmelē pie Bauskas.