Bijusī Lielbritānijas iekšlietu ministre Suella Breivermena paziņojusi, ka valstīm, kuras savulaik kolonizēja Britu impērija, būtu pašām jākompensē Apvienotajai Karalistei par tolaik veiktajiem ieguldījumiem. Viņas izteikumi izskanējuši laikā, kad Jamaika gatavojas iesniegt petīciju karalim Čārlzam III, pieprasot reparācijas par Lielbritānijas lomu verdzībā.
“Britu impērija pasaulei nesa tik daudz laba. Protams, verdzība bija pretīga, taču gaidīt, ka 21. gadsimta britu tauta maksās par darbībām, kas notika 18. gadsimtā, nav nekāda juridiska pamata,” platformā X ierakstīja Breivermena.
Viņa piebilda – ja Jamaikas valdība nopietni domā par reparāciju saņemšanu no Lielbritānijas, tad bijušajām kolonijām vajadzētu “atmaksāt britiem” par “ievērojamajiem ieguldījumiem”, ko Lielbritānija sniegusi, veidojot to, ko politiķe nosauca par mūsdienu plaukstošajām demokrātijām.
Breivermena ir dzimusi Londonā imigrantu ģimenē – viņas indiešu izcelsmes vecāki 1960. gados ieradās Lielbritānijā no Kenijas un Maurīcijas. Viņa ir ieguvusi juristes izglītību Kembridžas Universitātē un Sorbonā, pirms politiskās karjeras bija advokāte. Breivermena ir bijusi Anglijas un Velsas ģenerālprokurore, 2022. –2023. gadā iekšlietu ministre, tagad ir parlamenta deputāte. 2026. gada sākumā viņa pameta Konservatīvo partiju un pievienojās populistiski labējai Naidžela Farāža partijai “Reform UK”. Viņa ir viena no pamanāmākajām figūrām mūsdienu Lielbritānijas labējā spārna politikā.
Viņas viedoklis sacēlis vētru, kritiķi norāda, ka Breivermenas pieminētā infrastruktūra tika veidota resursu un citu bagātību ieguvei, nevis kolonizēto tautu labklājībai. Piemēram, aplēsts, ka Lielbritānijas ieguvums no Indijas bijis 45 triljonus ASV dolāru liels.
Britu impērija valdīja pār Indiju gandrīz divus gadsimtus līdz 1947. gadam un plašas teritorijas Āfrikā, Āzijā un Karību jūras reģionā bija britu koloniālajā pakļautībā, līdz izcīnīja neatkarību pamatā 20. gadsimta 60. gados.
Jamaikas valdība paziņojusi, ka tās amatpersonas 6. septembrī dosies uz Londonu, lai oficiāli iesniegtu petīciju Čārlzam III, meklējot juridisku skaidrojumu par valsts prasību pēc reparācijām saistībā ar Lielbritānijas lomu verdzībā. Jamaikas kultūras ministre Olīvija Greindža parlamentam norādīja, ka šis solis pacels valsts kampaņu par reparācijām nākamajā līmenī.
Karali aicinās izmantot viņa pilnvaras, lai lūgtu Slepenā padomes Tiesu komitejas konsultatīvo atzinumu, vai afrikāņu piespiedu transportēšana uz Jamaiku bija likumīga vai arī uzskatāma par noziegumu pret cilvēci, un vai Lielbritānijai ir juridisks pienākums kompensēt Jamaikai par verdzību un tās paliekošajām sekām. Minēto padomi veido augsta ranga politiķi gan no valdības, gan opozīcijas, tiesneši un garīdznieki, kas formāli konsultē Lielbritānijas monarhu.
Lielbritānija konsekventi uzstāj, ka neplāno maksāt reparācijas par verdzību, argumentējot, ka šie notikumi risinājušies pirms gadsimtiem un mūsdienu valdības par tiem nevajadzētu saukt pie juridiskas atbildības. Tomēr britu nodokļu maksātāji tikai 2015. gadā pilnībā nosedza parādu par 1833. gada Verdzības atcelšanas aktu. Proti, saskaņā ar to Lielbritānijas valdība maksāja vērienīgas finansiālas kompensācijas bijušajiem vergu īpašniekiem un vēlāk viņu mantiniekiem.
Šā gada 25. martā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā transatlantiskā vergu tirdzniecība pasludināta par visu laiku lielāko noziegumu pret cilvēci. To atbalstīja 123 valstis, atturējās 52, tostarp visas no Eiropas Savienības, Latviju ieskaitot, pret balsoja ASV, Izraēla un Argentīna. Vadošo lomu šajā kampaņā uzņēmusies Gana, kas jūnijā uzņēma konferenci “Nākamie soļi” (Next Steps) – tajā Āfrikas un Karību valstu līderi pieņēma rezolūciju, kas pieprasa no transatlantiskajā vergu tirdzniecībā iesaistītajām valstīm oficiālu atvainošanos un reparācijas.
Iespējamās summas ir astronomiskas un reāli nepiedzenamas. Patriks Robinsons, vadošais tiesnesis Starptautiskajā tiesā, savulaik nosauca 107 triljonus dolāru, ko kopumā parādā esot 31 valsts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
17.2 °C





















































































































































































































































