14. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. "Kultūras masu darba centrs"

1976. gada 14. jūlijā. Pirms 50 gadiem padomju laikraksts "Cīņa" jūsmoja par Rīgā nule kā tapušo "kultūras masu darba centru": "Savus tradicionālos profesionālos svētkus Baltijas maģistrāles dzelzceļnieki pirmo reizi svinēs savā kultūras pilī "Dzelzceļnieks", kas uzcelta Suvorova ielā.

Jaunā ēka bagātina Rīgas stacijas laukuma arhitektūras ansambli. Valsts komisija to pieņēmusi ar augstu vērtējumu. Skaista ir skatītāju zāle. Efektīvās akustiskās plāksnes, koka paneļi, kas imitē vērtīgas koku sugas, parketa grīda, milzīgie logi un ērtie, mīkstie sēdekļi – viss rada patīkamu noskaņojumu. Priekšzīmīgi iekārtota skatuve. Izteiksmīgais priekškars – gobelēns ir visa interjera centrālā daļa. Zāle domāta 600 cilvēkiem. Gaumīgi un ar izdomu iekārtotas arī citas telpas. Visos piecos jaunās Kultūras pils stāvos – lekciju zāle ar 150 vietām, plašā bibliotēka, halles, telpas mākslinieciskās pašdarbības pulciņu nodarbībām, kafetērija, kinofotolaboratorija." Rīga bija ieguvusi Alfrēda Kalniņa un Marijas ielas stūra būvi, kas 2000. gadā šaubīgā darījumā pārtapa par Krievijas ietekmes centru "Maskavas nams"; tika pārbūvēta līdz nepazīšanai pēc jauno saimnieku gaumes un pēc konfiskācijas 2024. gadā bēdīgi slavena ar to, ka jau astoņas reizes mēģināta pārdot, taču vēsturiskās bagāžas dēļ nevienam vēl nav šķitusi iekārojama.

Tā sauktās Dzelzceļnieku kultūras pils tapšana aizsākās 1966. gadā, kad Latvijas PSR Rīgas dzelzceļa projektēšanas institūta arhitekts Marks Siņica saņēma uzdevumu pārveidot līdz tam divstāvu ēkā ierīkoto dzelzceļnieku klubu Marijas ielā 7, kas vēl agrāk bija pazīstams kā kinoteātris "Progress", par laikmeta garam atbilstošu kultūras iestādi. Sākotnēji plānoja saglabāt vecās ēkas sienas, taču izrādījās, ka tās ir sliktā tehniskā stāvoklī un nojaucamas. Celtnieki pie darba ķērās 1968. gadā, bet ēkas pabeigšana notika sešus gadus vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts. Būve speciālistu aprindās tika novērtēta kā visumā veiksmīga, kvalitatīvi uzcelta. Īpaši slavēja kombināta "Māksla" darinātos dekoratīvos interjera elementus, tostarp pēc mākslinieka Henriha Vorkala meta veidoto zāles skatuves priekškaru – gobelēnu. Par šo elementu tālāko likteni ziņu gan trūkst.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Līdums , 1926. gada 14. jūlijā

Liepāja. Divi mazi pasaules apceļotāji. Dažas dienas atpakaļ Liepājā bez vēsts pazudis 15 g. vecais balbiera māceklis Kristaps Timbra. Viņš visu laiku sapņojis par ceļojumu uz tālām zemēm. Māte, manīdama, ka viņš grib laisties prom uz savu galvu, atņēmusi tam pasi. Tas nav līdzējis. Kādu dienu tas ieradies Liepājas prefektūrā un lūdzis izdot tam ārzemes pasi, bet to, protams, nav devuši. Jaunais pilsonis tomēr devies pasaules ceļojumā, atstājot vēstuli, kurā raksta, lai neliekot viņu meklēt, pretējā gadījumā iešot slikti. Savu vēstuli tas nobeidzis vārdiem: "Papa, tu nekreņķējies, esi prātīgs! Krusttēvam un citiem nesaki neko." Policija, noskaidrojot šo lietu, izzinājusi, ka otrs tikpat vecs zēns – Ervīns Zvirbulis arī no Liepājas ar 2000 rbļ. devies uz Dancigu, lai tur uztiktu uz kāda kuģa. Domāja, ka T. aizlaidies savam draugam līdzi. Trešdien Timbra vecāki saņēmuši no Klaipēdas vēstuli, ar kuru aizbēgušais mazais Kristaps lūdz nekavējoši tam sūtīt naudu, jo ceļošot gar Kūru kāpām tālāk uz Dancigu. Līdz Priekulei tas izbraucis ar vilcienu, tad slepeni pārgājis robežu. Naktis pārgulējis siena gubās un krietni salis. No Liepājas dots rīkojums Klaipēdas policijai Kristapu T. apcietināt un izsūtīt atpakaļ uz mājām.