21.3 °C
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir pieaudzis to pamatskolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši vismaz vienu centralizēto eksāmenu, liecina sākotnējie rezultāti.
Vienu eksāmenu nenokārtojušo skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, proti, no 376 līdz 818 skolēniem, savukārt divus eksāmenus nenokārtojušo skaits palielinājies no 53 līdz 82.
Matemātikas centralizētajā eksāmenā minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni jeb 4,7% no visiem kārtotājiem. Savukārt latviešu valodas eksāmenā minimālo vērtējumu nesasniedza 150 skolēni jeb 0,95% no eksāmena kārtotājiem.
Vismaz vienu eksāmenu nav nokārtojuši 818 pamatskolēni.
Lai eksāmens skaitītos nokārtots, minimālais vērtējuma slieksnis pamatskolā šogad paaugstināts no 10% līdz 15%. Tomēr arī tad, ja būtu saglabāta iepriekšējā 10% robeža, nenokārtojušo skolēnu skaits būtu pieaudzis no 441 līdz 487.
Matemātikas eksāmenā vērtējumu zem 10% ieguva 314 skolēni, bet vēl 436 — no 10% līdz 15%. Savukārt latviešu valodas eksāmenā zem 10% bija 56 skolēni, bet no 10% līdz 15% rezultātu ieguva vēl 94 skolēni.
Vidējā izglītībā lielākās grūtības arī šogad sagādāja matemātikas optimālā līmeņa eksāmens. To nenokārtoja 16,44% skolēnu, kamēr latviešu valodas eksāmenu nenokārtoja 0,93%, bet angļu valodas eksāmenu — 2,15% kārtotāju.
Kopumā matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā minimālo 20% vērtējuma slieksni nesasniedza 2591 skolēns. No tiem 1599 bija 11. klašu skolēni un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, 660 bija 12. klašu tālmācības programmu skolēni, bet 332 bija vispārizglītojošo vidusskolu un ģimnāziju 12. klašu skolēni.
Šogad pirmo reizi obligāts bija arī kāds no dabaszinātņu jomas centralizētajiem eksāmeniem tiem skolēniem, kuri nebija nokārtojuši monitoringa darbu dabaszinātnēs un neizvēlējās augstākā līmeņa eksāmenu. Kopumā kādu no dabaszinātņu jomas eksāmeniem kārtoja 4375 skolēni, un 124 no viņiem minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza. No tiem 89 bija tālmācības programmu skolēni.
