Karlovi Varu festivāla dubultā jubileja

Sestdien, 11. jūlijā, noslēdzās 60. Karlovi Varu starptautiskais kinofestivāls (3.–11.07.). Patiesībā tas varētu svinēt pat 80. jubileju – pirmais festivāls notika jau 1946. gadā. Pārcietis dažādas ideoloģiskas un praktiskas transformācijas un pārtraukumus, regulāri tas notiek jau sešdesmit gadus un pieder pie A klases kinofestivāliem. Tas nozīmē, ka tajā ir konkursa programma, turklāt šeit – tāpat kā Kannās, Venēcijā un Berlīnē – pat vairākas. Šogad Galvenajā konkursā tāpat kā otrajā, tagadējā festivāla mākslinieciskā vadītāja Karela Oha izveidotajā konkursa programmā "Proxima", par "Kristāla globusa" balvu cīnījās 12 filmas.

Godinot vēsturi

Sarežģītās vēstures dēļ jubileja apzīmēta kā "60/80", veltot tai arī speciālu programmu "Out of Past – KVIFF 60/80". Programmā ietvertās 16 filmas atgādināja tos pirmos festivālus, kad tieši šeit, Karlovi Varos, pirmizrādes piedzīvoja un ieguva balvas tādu režisoru kā Kaneto Šindo, Andraša Kovača, Kena Louča, Konrāda Volfa, Džuzepes de Santisa, Denija Boila un citu vēlāk paliekošu vietu kinovēsturē ieguvušie darbi. Visā pilsētā arī redzamas fotogrāfijas – dokumentālas liecības no to gadu festivāliem. Ak, kas tikai te nav bijuši – Klaudija Kardināle, Džuljeta Mazina, Monika Viti, Federiko Fellīni, arī Inokentijs Smoktunovskis, Ludmila Gurčenko un Ludmila Čursina. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad visa pilsēta pieminēja mūžībā aizsaukto festivāla prezidentu Ježiju Bartošku. Festivāls pazīst un ciena savu vēsturi, atceras un godina savus cilvēkus!

Kritiķiem un patiesībā jau visiem sineastiem ļoti vērtīga ir programma "Horizons", kurā iespējams noskatīties kādos citos festivālos novērtētus kinodarbus. Zīmīgi, ka šogad tajā bija iekļauta mūsu Edmunda Jansona jaunā, Latvijā vēl nerādītā, studijas "Atom Art" pilnmetrāžas animācijas filma "Laimīgie" (pirmizrāde Ansī festivālā). Tā nu nonākam pie latviešiem Karlovi Varos.

Kadrs no filmas "To Die to Live" ("Tērauda brālība").

Foto: Publicitātes

Tieši šajā festivālā lielu, aizkustinošu notikumu piedzīvoja viens no filmas producentiem, Vides filmu studijas vadītājs, Uldis Cekuls, kā arī režisors un operators Uģis Olte. Uz filmas "To Die to Live" (Latvijā filma sauksies "Tērauda brālība", bet ukrainiski "Залізна сотня") pasaules pirmizrādi festivālā bija ieradusies režisore Jūlija Hontaruka un tās galvenie varoņi, trīs ukraiņu brīvprātīgie, kuru gaitām uzņemšanas grupa sekoja jau kopš Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā. Varētu šo filmu saukt arī kā "Neizdodas nekarot" – par Šahtu, Poteru un Dejotāju saukto puišu mēģinājumus iekļauties civilajā dzīvē allaž pārtrauc karš, 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. "Special Screening" seansā krāšņajā "Divadlo" teātrī filmu uzņēma ar stāvovācijām. Līdzīgi arī pārējās trīs demonstrēšanas reizēs, kad klusumu pēc seansa pārtrauca tikai "Slava Ukrainai!". Vienā no tiem arī man izdevās būt klāt. Rīgā filmas pirmizrāde notiks 8. septembrī, atklājot Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma "Baltic Sea Docs" 30 gadu jubileju.

Režisora Edmunda Jansona "Laimīgie" piedzīvoja četrus seansus, savukārt filmu studijā "Animācijas brigāde" uzņemtajai Ēvalda Lāča īsfilmai "Sēnes dzīve" (8 minūtes) "iespraukties" sekcijā "Praguesshorts II" programmā bērniem bija izdevies trīs seansos. Diemžēl ne Jansons, ne Lācis gan nebija klāt savu filmu skatēs.

Lūdzu nejaukt!

Visos pasaules kinofestivālos liels notikums, protams, ir balvu pasniegšana par īpašiem nopelniem un mūža ieguldījumu. Karlovi Varos tā skaisto balvu "Kristāla globuss" iespējams saņemt vēl arī kā īpašu festivāla Prezidenta balvu. Kopš ilggadējā, harismātiskā aktiera Jerži Bartoška (1947–2025) aiziešanas mūžībā par prezidentu kļuvis kino producents Krištofs Muha. Šogad Prezidenta balvu saņēma amerikāņu aktieris Džesijs Eizenbergs, amerikāņu scenāriste, aktrise un režisore Megija Jillenhola (rādīja viņas jaunāko režiju, filmu "Līgava"), slovāku aktrise Magda Vašarova un amerikāņu aktieris Džefrijs Raits. Pirmās cildinošās filmas gan vai nu nokavēju, vai nepaspēju noskatīties, toties Džūljana Šnābeļa "Baskju" pēc 30 gadiem baudīju ar lielu aizkustinājumu un prieku. Raits talantīgā, īsu brīdi uzvirmojušā un agri mirušā gleznotāja lomā, Deivids Bovijs kā Endijs Vorhals, Denijs Hopers, Kristofers Volkens, Ņujorka, mūzika, režisors – pats gleznotājs, kurš pazīst drēbi... Ak!

Aktieris Džefrijs Raits saņemot Prezidenta balvu no festivāla prezidenta Krištofa Muhas.

Foto: Publicitātes

Tātad – lūdzu nejaukt – balvu "Kristāla globuss" par izcilu māksliniecisku ieguldījumu 60. festivālā saņēma Dastins Hofmans (festivāla atklāšanā, kad vēl nebiju atbraukusi, rādīja 1967. gada Maika Nikolsa "Absolventu", kas savulaik ne tikai pavēra aktierim ceļu kino, bet arī pieteica jauna tipa varoņa iespējamību, kur nu vēl Saimona un Garfunkela "Miss Robinson"!). Otru tādu pašu "Globusu" saņēma publiski mazāk redzamais operators Roberts Ričardsons. Viņa darbi ir ar Lielo burtu – trim "Oskariem" par savu darbu "JFK", "Aviator" un "Hugo". Trešo "Globusa" saņēmēju gan dabūju izbaudīt pilnībā – aktrise un režisore Žiljeta Binoša savu balvu par Izcilu māksliniecisko ieguldījumu saņēma festivāla noslēguma ceremonijā, viņa arī ievadīja Kšištofa Kešlovska filmas "Zilā" (triloģijas pirmā daļa) seansu. Īpašs notikums bija aktrises režisētā filma "In – I in Motion" (2025), kurā viņa dejo kopā ar britu dejotāju un horeogrāfu Akramu Khanu. 2007. gadā viņi abi iestudēja dejas izrādi par jūtām un attiecībām, ar kuru vēlāk apceļoja pasauli, un no mēģinājumos fiksētā materiāla Binoša vēlāk izveidojusi dokumentālu filmu par autentisku radošo procesu. 2024. gadā Žiljeta Binoša tika ievēlēta par Eiropas Kinoakadēmijas prezidenti.

Aktrise un režisore Žiljeta Binoša, saņemot balvu par Izcilu māksliniecisko ieguldījumu.

Foto: Publicitātes

"Vērsim pie ragiem" – pie balvām konkursā!

Kaut pēc festivāla mākslinieciskās vadības ieceres otrs konkurss "Proxima" radīts pēc tāda kā atlases principa, kur tad no pirmajiem darbiem pēc tam varētu izveidoties meistari, tomēr arī galvenajā konkursā balvas saņēma tieši debijas. Turklāt dažs pat divas – kā dāņu režisors Mads Mengels: labākais režisors (festivāla jaunievedums) un žūrijas speciālo balvu – par filmu "Viesis". Kad kāda jauna pāra bērniņa plānotajās kristībās pie jūras negaidīti ierodas vīra māte (Trīne Dirnholma), viss sagriežas ar kājām gaisā – pagātnes traumas, attiecību nianses, pat – orientācija. Dāņiem raksturīgā nesagrimmētība – patiesa, organiska reakcija, liels juceklis, no kura diez vai iespējams izkļūt ārā kaut kā apskaidrotākam. Mani novērojumi no festivālā redzētā – nekāda atrisinājuma, pasarg' die's – "happy end!" Visiem jādzīvo tālāk ar to, kas mums dots. Māte aiziet, dēls gan mēģina viņu apturēt, bet...

Līdzīgi arī festivāla "Grand Prix" – "Kristāla globuss" (25 000 USD dala režisors ar producentu) nonāca pie režisora Aung Phyoe filmas "Augļu vākšana", kas arī ir debija un diez vai piedāvā kādu gaismas staru nākotnē. Mjanmas (Birmas), Čehijas un Francijas kopprodukcijas darbs par divu jaunu sieviešu mēģinājumu izrauties no vienmuļas nolemtības un darba fabrikā, veidots mums diezgan svešā monotoni pazemīgā, tādā kā rituālā veidā. Pat apģērbs, paradumi, pārvietošanās, ēšanas veids varētu šķist tādi kā iestudēti – aiz tiem tad jāmēģina uztvert attiecības. Ilgas pēc sapratnes, patvēruma, cerības to rast savstarpējā maigumā, kas tajā sabiedrībā varētu šķist mulsinoši. Tomēr visam lemts palikt pa vecam – tradicionāli, nav ne patiesas nožēlas, ne parādu atdošanas. Mango augļi, kuri jānoplūc savlaicīgi, pirms tie pilnībā ienākušies – vai mēs, eiropieši, to spējam īsti saprast, piekopt, novērtēt? Žūrijas lēmums liecina par to, ka spējam.

Māsība citos platuma grādos

Jau latviešu kino sakarā ierosinātā tēma par tādu kā sieviešu solidaritāti (filmas "Mildas istaba" kontekstā) it kā turpinās arī Birmas filmā un vēl skaidrāk Ekumeniskās žūrijas konkursa apbalvotajā Kipras režisores Tonias Mishiali filmā "Lauva uz manas muguras" ("The Lion on My Back"). Tā vēsta par divu visai atšķirīgu sieviešu tikšanos, tādu kā solidaritāti ceļā uz fundamentālām izmaiņām viņu dzīvē. Žūrija to motivēja: "Caur reālistiskiem attēliem filma atslēgas momentus no divu sieviešu satikšanās pārvērš metaforās. No ekumeniskas perspektīvas filmai piemīt evaņģēlija struktūra. Pārsteidzošā veidā viņas spēj kļūt par Kristu viena otrai."

No citām sekcijām

Sagadīšanās vai likumsakarība – cik nu paguvu no "Horizontiem" noskatīties, tās, kas, manuprāt, bija spēcīgākās un labākās, izrādījās debijas.

Franču operatores Marines Atlanas debija filmā "Absolventi" ("La gradiva", kopražojums ar Itāliju) ir stāsts par kādas klases pēdējo kopīgo vasaras braucienu uz Pompeju, kur, pirms katrs dosies uz savu pusi, Vezuva tuvumā, starp antīkām skulptūrām viņiem jākļūst pieaugušiem. Katrs ar savu pagātni, ilgām, sapņiem, jūtām. Izteiktais un nepateiktais, vēl jaunās skolotājas un jau pieaugušie bērni, vasara, kurā iespējamas pat traģēdijas. Smalks, jūtīgs pieskāriens lielajai dzīvei, kas viņus tur sagaida.

Apvienotās Karalistes aktiera un repera Ešlija Valtera debija režijā ir skarba cietuma filma "Dzīvnieks" ("Animol"). Kad Trojs tur nonāk, viņam jāprot pielāgoties, lai izdzīvotu. Katra vājuma vai simpātiju izrādīšana tiek nežēlīgi sodīta. Pats Valters par detektīva lomu "Netflix" miniseriālā "Pusaudzība" ("Adolescence") tika nominēts "Emmy" un "Zelta globusa" balvām. Filmā piedalās arī zvaigzne, angļu aktieris, producents un scenārists Stīvens Džozefs Greiems.

"Grand Prix" – "Kristāla globuss".

Foto: Publicitātes

Uzziņa

• Karlovi Varu programmai katru gadu tiek atlasītas aptuveni 200 filmas no visas pasaules, skatītāji iegādājas vairāk nekā 140 000 kinobiļešu, bet industrijas sadaļu ik gadu apmeklē apmēram 1300 kinoprofesionāļu. Šogad festivālā piedalījās ap 11 tūkstošiem akreditēto skatītāju, starp tiem 469 filmu veidotāji, 1249 profesionāļi un 598 žurnālisti.
• Notika 472 filmu seansi, tika parādītas 119 spēlfilmas, 21 dokumentālās un 39 īsfilmas. 165 seansos piedalījās arī filmu veidotāji.
• Nākamais Karlovi Varu starptautiskais kinofestivāls notiks no 2. līdz 10. jūlijam 2027. gadā.

Par iespēju apmeklēt Karlovi Varu starptautisko kinofestivālu raksta autore pateicas VKKF.