Norvēģi novērtē latviešus
Sandra pēdējā kursā studēja tūrisma un viesmīlības vadību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Viņa vēlējās iegūt praksi kādā Skandināvijas viesnīcā. Sagatavojusi CV, Sandra apstaigāja Oslo lielākās viesnīcas, atstājot par sevi ziņu reģistratūrās. "Pēc nedēļas saņēmu uzaicinājumu uz darba interviju vienā no lielākajām konferenču viesnīcām Oslo "Scandic Fornebu", kur tiku pieņemta darbā par istabeni," atceras Sandra. "Man katru dienu septiņās ar pusi stundās bija jāiztīra 22 istabiņas, un daudzās no tām bija papildu gultas bērniem. Tas nebija viegli. Biju ļoti nogurusi un brīžiem pat raudāju un nesapratu, kāpēc citas meitenes piecieš šo darbu tik daudzus gadus. Par spīti grūtībām, tomēr savu darbu darīju atbildīgi un no sirds. Tādēļ ātri tiku pārcelta strādāt publiskajā zonā un kļuvu par menedžeres asistenti, pēc tam par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju. Tā arī paliku dzīvot un strādāt Oslo."
"Jutām, ka norvēģiem latvieši patīk un mēs esam tur gaidīti. Norvēģi vairākkārt ir teikuši, ka uz latviešiem var simtprocentīgi paļauties, ka mēs esam mierīgi un nekad neiekuļamies nepatikšanās. Mūsu mentalitātēs ir kaut kas nedaudz līdzīgs.
Dzīvojām daudzdzīvokļu mājā, kur visi kaimiņi bija tikai norvēģi, un viņu attieksme pret mums bija neviltoti pozitīva un atbalstoša. Mums bija ļoti patīkama komunikācija. Norvēģiem patīk humors. Es drīz vien viesnīcā nokomplektēju latviešu meiteņu komandu, bet Edmunds ļoti ātri gribēja atgriezties Latvijā," stāsta Sandra. Tomēr interese par celtniecību, kā arī iespēja gūt jaunu pieredzi Edmundam izrādījās pietiekami liela, lai arī viņš paliktu Norvēģijā.
Jaunās atklāsmes celtniecībā
Edmunds lietuviešu uzņēmumā nostrādāja pusgadu. Darbiniekiem tur bija slikti dzīves apstākļi. "Dzīvojot Norvēģijā, satiku vairākus latviešus, kuri ir pametuši Latviju ātro kredītu parādu dēļ. Viņi ir šķirti no ģimenēm, mēģinot sakārtot savu finansiālo stāvokli. Priecē, ka daļa no man pazīstamajiem ir jau atgriezušies," saka Edmunds.
Edmunds turpināja darbu latviešu firmā Norvēģijā. "Tur atklāju koku kā celtniecības materiālu. Pirms tam to atzinu tikai jumta pārsegumiem, jo koks ir neprognozējams, tas var plīst un liekties. Sienas Latvijā būvēju tikai no gāzbetona un keramzīta blokiem," stāsta Edmunds. "Strādājot Oslo, radās lielāka sapratne un saskare ar koku. Norvēģiem ne tikai ārējās sienas, bet arī daudzi interjeri ir veidoti no šī materiāla – ļoti populāra ir dekoratīva apdare, ko veido dēlītis pie dēlīša un pa vidu sprauga. Ja kādā mājā tika atrasts pelējums, tās daļa nereti tika nojaukta, jo tiek uzskatīta par ļoti kaitīgu veselībai. Mitruma un citi standarti Norvēģijā ir ļoti augsti. Celtniecībā, ja trūka kāda instrumenta, tas tika sagādāts tajā pašā vai, vēlākais, nākamajā dienā. Darbaspēks Norvēģijā ir ļoti dārgs, tāpēc tur viss ir tik ļoti labi noorganizēts, lai visīsākā laikā būtu vislabākais rezultāts."
Nodoms pastrādāt Norvēģijā dažus mēnešus Sandrai un Edmundam izvērtās vairāk nekā desmit gadu garumā. Viņiem patika sociālā sakārtotība, pieklājīgā sabiedrība, labās algas, kas nodrošināja labu ikdienas dzīvi un deva iespēju ceļot. "Mēs iepazinām Norvēģiju un citas Skandināvijas valstis, iemācījāmies kalnu slēpošanu un makšķerēt zivis, kuru tur patiešām ir daudz un lielas," atceras Edmunds.
Pirmā pašizgatavotā mēbele saviem bērniem
Norvēģija iedvesmoja radošām idejām. Edmunds un Sandra savai pirmajai meitiņai izprojektēja un izgatavoja galdu ar papildu elementiem, kas veica arī spēļu mājas un lietu glabāšanas funkciju. "Bērniem patīk ielīst savā namiņā, paslēpties, būt savas pasaulītes noteicējiem," atklāj Sandra. "Mūsu izstrādātajam bērnu galdam kopā ar plauktiem un atvilktnēm, kas ir piestiprināti pie sienas, ir mājas karkasa forma ar jumtu."
Tā ir kā minisekcija maziem bērniem – Edmunda roku darbs. Mēbelē ir iestrādātas lampiņas un citas detaļas, par ko bērni mēdz sajūsmināties. Izgatavošanas procesā detaļas tika pirktas veikalā "IKEA". "Mēs tur braucām četras reizes, kamēr atradām vajadzīgo," atceras Sandra, "bet tas bija dārgi un nebija īsti tas, ko mēs gribējām. Tad arī sapratām, ka ir vērts pašiem izgatavot visas detaļas."
Ražošanas iekārta Salaspilī uzstādīta
Pārceļoties no Oslo uz Salaspili un saņemot reemigrācijas valsts un pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, pērn decembrī tika nodibināts uzņēmums "Pure Wood". Pureni iegādājās Latvijā ražotu CNC koka frēzēšanas iekārtu "CNC Work" par 7750 eiro. Kopējā valsts, pašvaldības un pašu līdzfinansējuma summa uzņēmējdarbības uzsākšanai kapitālieguldījumiem ir 9930 eiro. Atlikušie 2180 eiro tiek izmantoti papildu ražošanas instrumentu un līdzekļu iegādei.
Purenu pāra privātmājas pagrabā ir izveidota neliela ražotne. Edmunds izstrādā datorprogrammu un failus koka detaļu ražošanai. "Sākumā domājām mēbeles ražot no saplākšņa atgriezumiem, kas ir lētāki, bet tik un tā veidojas jauni atgriezumi. Izdevīgāk ir no vienas saplākšņa loksnes izgatavot vienu detaļu lielākā daudzumā, ko paveic mašīna, un tad seko smalkāka apdare, kas tiek veikta ar rokām," stāsta Edmunds.
Vēl dzīvodams Norvēģijā, Edmunds savām rokām ģimenei Salaspilī jau tikpat kā pabeidza celt privāto māju, ko tagad plāno paplašināt un pielāgot lielākām ērtībām. Virtuvē uz koka galda ir atvērti bukleti ar mēbeļu krāsu paraugiem un "Pure Wood" jaunās produkcijas rasējumi. Bērnu mēbelei, par kuras nosaukumu vēl tiek domāts un kas tiks ražota lielākos apjomos, dažas detaļas, piemēram, plauktiņi vai atvilktnītes, būs krāsotas. Sandra domā par dizaina risinājumiem, krāsām skandināvu iemīļotos toņos un to, lai bērniem viņu radītās mēbeles būtu piemērotas un patiktu.
Pārdošanas sludinājums rosina ražot
Kad Purenu ģimene nolēma atgriezties uz dzīvi Salaspilī, viņi pirmo pašizgatavoto bērnu galdiņu nevarēja paņemt līdzi un ielika sludinājumu tā pārdošanai. Atsaucība un interese bijusi neticami liela – tā radās ideja par bērnu mēbeļu ražošanu. Pureniem pašiem ir divas meitas, un vecākajai meitai Elzai, pirmo reizi Norvēģijā ieraugot tēta izgatavoto galdiņu, mirdzējušas acis.
"Mēs nepazaudēsim saikni ar Norvēģiju," saka Edmunds, "tā būs pirmā eksporta valsts mūsu izgatavotajām mēbelēm."
"Es aizbraucu no Latvijas, kad man bija 20 gadi – visa pasaule atvērta jaunajam un nezināmajam," atceras Sandra. "Mamma man toreiz teica – jūs tur nekad pa īstam nebūsiet savējie. Un tā arī bija. Te, Latvijā, Salaspilī, mēs varam vairāk laika veltīt saviem bērniem, meitenēm te ir brālēni un māsīcas, visapkārt dzirdam latviešu valodu. "
"Svešums palīdz iepazīt sevi," saka Edmunds, "bet mēs vairs negribam otrreiz braukt prom no Latvijas."
Mērķi un rezultāti
Autors: Ivars Bušmanis
Reemigrantu uzņēmējdarbības veicināšana
- Pēc plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam reemigrācijas pasākumiem paredzētais finansējums ir sadalīts divās daļās: koordinatoru tīklam un administrēšanai – 202 966 eiro gadā plānošanas reģioniem; uzņēmējdarbības atbalstam – 400 000 eiro gadā (80 000 eiro katram plānošanas reģionam).
- Grantu piešķir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmā "Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts".
- Vienam projektam budžets veidojas no valsts finansējuma (līdz 8000 eiro), pašvaldības finansējuma (atkarīgs no pašvaldības noteiktā līdzfinansējuma apmēra) un no privātā līdzfinansējuma (atkarīgs no pašvaldības noteiktā līdzfinansējuma apmēra). Stāstā minētā Ropažu novada pašvaldība piešķīrusi 4000 eiro, kas nozīmē, ka no uzņēmējas puses vajadzīgs līdzfinansējums 12 000 eiro apmērā.
- 2024. un 2025. gadā apstiprināti projektu pieteikumi par kopējo summu 884 223,76 eiro, kas vidēji ir 18 000 eiro vienam projektam, tomēr projekti ir dažādi – no 2 540,98 līdz 87 796,96 eiro, informē VARAM.
- Plāns paredz vismaz 50 jaunas darba vietas gadā, taču radīts piecreiz mazāk. 2024. gadā radītas 11 jaunas darba vietas reemigrantiem, 2025. gadā – astoņas jaunas darba vietas reemigrantiem.
- 2024. gadā atbalstu saņēmuši 49 pretendenti: 2024. gadā – 25 un 2025. gadā – 24. Visvairāk Latgalē (19), vismazāk Zemgalē (3). Izveidoti 14 jauni reemigrantu uzņēmumi, bet 2025. gadā – 16.
- No 2024. gadā atbalstu saņēmušajiem 25 pretendentiem divi uzņēmumi ir pārtraukuši darbību. No šogad atbalstītajiem darbojas 23, viens drīzumā plāno sākt darbību.
- Jaunizveidotu reemigrantu uzņēmumu gadījumā uzņēmējdarbība ir jāturpina vismaz vienu gadu no dienas, kad saņemts uzņēmējdarbības atbalsts. Šī prasība liecina, ka reemigrācijas uzņēmējdarbības atbalsta mērķis nav radīt ilgtspējīgus uzņēmumus, bet gan palīdzēt reemigrantam pirmos 12 mēnešus nodrošināt sev ienākumus, kaut gan VARAM atbildē "Latvijas Avīzei" apgalvo pretējo.
- Dzīvē īstenojas plāna filozofija ne tikai "atvest cilvēku atpakaļ", bet arī izmantot diasporas uzkrāto uzņēmējdarbības pieredzi Latvijas reģionu attīstībai.
- Pēc VARAM informācijas, lielākā daļa no uzņēmumiem sniedz lokālus pakalpojumus (ēdināšanas uzņēmumi, pirtnieka pakalpojumi, skaistumkopšana un citi), bet starp tiem ir arī eksportējoši uzņēmumi, piemēram, ražošanas uzņēmumi ar CNC virpošanas iekārtām, būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, dizaina paklāju ražošanas uzņēmums, piedzīvojumu spēļu lietotnes izveidotājs, daļēji var pieskaitīt arī tūrisma jomas uzņēmumus (nakšņošana, ēdināšana, pirts pakalpojumi), kuros apkalpo ārvalstu tūristus. Daži no uzņēmumiem, piemēram, ekoloģisku produktu ražotājs, plāno eksportu nākotnē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".