Puntuļa rīkojums sacēlis vētru: ministrs skaidro, ka Čehova teātri neviens negrasās slēgt

Tādiem rīkojumiem kā kultūras ministra Naura Puntuļa izdotais jābūt nepārprotamiem formulējumos, nevis tik viegli un dažādi skaidrojamiem un izmantojamiem arī politiskās interesēs. Rīkojums neattiecas uz teātru māksliniecisko darbību un repertuāru, bet afišām, reklāmām, mājaslapām un citiem informācijas nesējiem vajadzēs būt tikai un vienīgi valsts valodā.

Šāds ir īsais kopsavilkums kultūras ministra Naura Puntuļa rīkojumam "Par valsts valodas lietošanu", kas atklātībā nāca pēc Jāņu brīvdienām, tūlīt izraisot ažiotāžu un dažādus pieņēmumus.

Balstās uz Satversmi

Rīkojumā Kultūras ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām uzdots stingri ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu, tostarp nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos, vai organizētos starptautiskos pasākumos.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis pirms Ministru kabineta sēdes.

Foto: Edijs Pālens/LETA

"Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu. Jebkurai iestādei pret valsts valodas lietojumu jāattiecas ar cieņu, un mums pašiem ir jāvairo savas valodas lietojums un nozīmīgums," teicis ministrs.

Rīkojumu N. Puntulis izdevis, balstoties uz Satversmi, kurā noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas īpašo nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā.

Dažādas interpretācijas

Īsajā rīkojumā ir vēl viens svarīgs punkts, ko daudzi, šķiet, nav ievērojuši vai pārpratuši – ka Kultūras ministrijas noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā. Šis formulējums pārāk bieži saprasts pretrunīgi, dodot pamatu dažādiem pārspriedumiem par it kā neizbēgami drīzu Daugavpils un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra slēgšanu un radot ažiotāžu, ko priekšvēlēšanu laikā kā īstu dāvanu izmanto Latvijai nedraudzīgas partijas. Prasība par korektu valsts valodas lietojumu ministrijas iestāžu un kapitāla daļu turētāju publiskajā saziņā ir jāievieš īsā laikā – līdz 30. jūlijam –, gādājot, lai krievu valodas lietojums turpmāk netiek pieļauts.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis portālam "lsm" rīkojuma nepieciešamību skaidro: "Jo mums šis laiks, kurā ir Satversmes tiesas lēmums, kurā notiek karš Ukrainā un Krievijas mēģinājumi atgriezties publiskajā telpā, ir jāizmanto, lai mēs šīm okupācijas vai kolonizācijas sekām pieliktu punktu. Tas nav mērķēts konkrēti uz vienu teātri vai vienu nozari. Es to redzu plašākā skatījumā kā visas valsts politiku."

"Un atkārtots apliecinājums, ka tas neattiecas uz teātru māksliniecisko darbību un neparedz izmaiņas repertuārā vai teātru slēgšanu," ministrs raksta sociālajos tīklos.

Ažiotāža nepareizā gultnē

Rīkojuma pretinieki uzsver, ka tas tapis krievu valodas izstumšanas no valsts publiskās un kultūras telpas paradigmā bez sabiedriskās apspriešanas un nedemokrātiskā veidā; ka no Kultūras ministrijas tiek izdarīts tiešs spiediens uz valsts piederīgiem un valstij lojāliem Latvijas krievu teātriem, faktiski padarot to pastāvēšanu pašreizējā formātā bezjēdzīgu.

Izskanējušas bažas, ka šāds regulējums faktiski mudina krievvalodīgos teātrus iestudēt tikai un vienīgi krievu autoru darbus.

"Es, piemēram, cenšos iedomāties, kā Latvijai palīdzēs Sandras Kalnietes "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" izņemšana no repertuāra. Vai Viestura Kairiša neslēptā Putina kritika "Hamletā". Vai LAURAS un Artūra Dīča izrāde par Staļina represijām "Skatuve Ugunī"…," sociālajos tīklos rakstīja teātra kritiķe Zane Radzobe.

Kliedējot šīs bažas, Kultūras ministra padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Vārpiņa "Latvijas Avīzei" skaidro: "Teātri var turpināt spēlēt savas repertuāra izrādes, kā arī var turpināt darbu pie plānotajiem jauniestudējumiem. Ja izrādes dramaturģiskais materiāls ir sagatavots krievu valodā, tas vērtējams kā radoša darba oriģināls krievu valodā, un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi."

"Šo ažiotāžu nepareizā gultnē ievirzīja paši cilvēki sociālajos tīklos, pieņemot versiju, savā prātā izdomājot, ka es tagad slēgšu teātri. Pirmkārt, tas noteikti nav manu četru mēnešu plānos, es to nekur neesmu teicis, ka man tāda ideja būtu šo četru mēnešu laikā. Otrkārt, ja arī kādreiz būtu diskusija par šā teātra reorganizāciju, tad tas noteikti nenotiktu ar vienu ministra rīkojumu. Es esmu bijis četrus gadus ministra postenī, un cilvēkiem vajadzētu pazīt manu rokrakstu, ka es tādas lietas nekad nedarītu, ar vienu rīkojumu izlemjot slēgt teātri. Tā ka par to nav nekādu bažu," portālam "lsm" skaidrojis ministrs Nauris Puntulis. Viņš arī teicis, ka bažas neesot ne par "Balles kurpēm Sibīrijas sniegos", ne "Hamletu", ne citām Čehova teātra izrādēm.

Žēl vienīgi, ka līdzīga skaidrība neradās tūlīt pēc rīkojuma iznākšanas publiskajā telpā, kas radīja tik daudz jautājumu. Šādiem rīkojumiem tomēr jābūt nepārprotamiem formulējumos, nevis tik viegli interpretējamiem. Rodas iespaids, ka rīkojums izdots lielā steigā, tādēļ tam gluži kā likumiem būtu jānāk līdzi skaidrojošiem noteikumiem, lai izslēgtu pārpratumus un domstarpības.

Atšķirīgās teātru reakcijas

Visjūtamākā ietekme rīkojuma noteikumiem ir uz Daugavpils teātri (DT), kuram mājaslapa ir latviešu un latgaliešu valodā, visa pārējā ārējā publiskā saziņa jau notiek latviski, un uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, kur mājaslapā atrodama informācija latviski, angliski un krieviski.

Kā norāda ministra padomniece Agnese Vārpiņa, N. Puntulis 26. jūnijā vizītes laikā Daugavpils teātra vadībai atkārtoti apliecinājis, ka arī izrādes dramaturģiskais materiāls krievu valodā ir vērtējams kā radošā darba oriģināls un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi. Savukārt DT direktors Oļegs Šapošņikovs īsi pēc tikšanās portālam "lsm" teica: "Mūsu gadījumā šis rīkojums gandrīz neko mūsu darbībā nemaina. Jo jau pēdējos trīs gadus Daugavpils teātris, izņemot tikai vienu sadaļu mājaslapā, nekur informāciju citās valodās nepublicē.

Tā kā mums vienīgais jautājums, ko varbūt vērts vēl izdiskutēt, ir – vai tomēr varētu mājaslapā saglabāt informāciju arī citās valodās, jo tas nav domāts vietējai auditorijai, bet arī ārzemniekiem un arī, teiksim, Ukrainas iedzīvotājiem, kuri tagad dzīvo Latvijā, vai Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri tagad ir no savas valsts aizbēguši, un saprotamu iemeslu dēļ tieši krievu valoda viņiem ir tuvāka un vieglāk saprotama. Bet tie ir tikai mūsu apsvērumi, kāpēc to varētu vai vajadzētu paturēt. Taču, ņemot vērā, ka esam valsts iestāde un ir izdots šis rīkojums, tad mūsu pienākums ir to pildīt. Jā, mēs varam diskutēt, vērtēt, bet te nav runa, ka mēs uzdrīkstētos nepildīt šo rīkojumu. Vēl vairāk tādēļ, ka mūsu gadījumā tas nav sarežģīti."

Čehova teātris uz Puntuļa rīkojumu reaģēja tikai 2. jūlijā, pamatīgi juridiski izstrādātajā komentārā norādot, ka konstatējis rīkojumā "izvirzīto prasību nepārprotamas pretrunas ar Teātra darbību regulējošajiem tiešajiem pamata dokumentiem". Starp tiem minēti gan Ministru kabineta rīkojums Nr. 615 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris"", gan Teātra vispārējais stratēģiskais mērķis, gan Kultūras ministrijas deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi, kas uzdod nodrošināt teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, veicinot mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un sabiedrības integrāciju, gan teātra vidēja termiņa darbības stratēģija 2025.–2028. gadam. "Teātra vadība ir pārliecināta, ka rīkojuma pilnīga izpilde kavēs konkrētu stratēģijā noteikto nefinanšu un finanšu mērķu izpildi," teikts komentārā. Teātra vadība arī pauž "bažas par neizsvērtu un pārsteidzīgu rīkojuma izdošanu, kas pirmšķietami liecina par pirmsvēlēšanu aģitāciju un politiskiem lēmumiem, nevis pārdomātu un konsekventu Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības vadību."

Teātris ir secinājis: "Jāpiekrīt, ka faktiski līdz ar (Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta) sprieduma interpretāciju ar rīkojumu tiek mēģināts ieviest jaunu aizliegumu kultūras iestāžu auditorijas informēšanai krievu valodā, rīkojumam kļūstot par patstāvīgu pamattiesību ierobežojumu, taču šādu ierobežojumu nevar radīt ar ministra iekšēju administratīvu pavēli." "(Čehova) teātris ir Latvijas krievu teātris, un gan latviešu, gan krievu valoda ir tā radošās identitātes neatņemama daļa, kur runa nav tikai par to, vai visi skatītāji vienlīdz labi pārvalda abas valodas, bet tradicionāli, ja iestāde ir saistīta ar kādu kultūru, tās kultūras valoda ir gaidāma arī iestādes komunikācijā," skaidro Čehova teātris, jautājot – vai, pilnībā izslēdzot krievu valodu no publiskās teātra komunikācijas, tā nebūtu skatītāju maldināšana?" Komentāra noslēgumā secināts, ka "krievu valodas pilnīga izslēgšana no Teātra komunikācijas saskaņā ar rīkojumu tiešā veidā paralizētu informācijas nodošanu atsevišķām sabiedrības grupām, attiecīgi – kavētu sasniegt deleģētos valsts uzdevumus, rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti teātra līdzšinējie nefinanšu un finanšu rādītāji, gala rezultātā kaitējot un apdraudot Teātra finanšu stabilitāti."

Starp Čehova teātra argumentiem ir arī pieņēmumi, ka "divu valodu lietojums viena un tā paša satura nodošanā interesentiem veicina vienotu Latvijas informatīvo telpu, palielinot auditorijas sasniedzamību", kā arī, ka "paralēlo tekstu lasīšana ir viena no pieejamākajām valodas apguves metodēm".

Pēdējie teātra spriedumi izklausās diezgan ironiski, bet – lai vai kā – ministram N. Puntulim tagad būs jādomā, kādā veidā risināt šo visai nepatīkamo situāciju.

Kā pirmdien informēja Kultūras ministra padomniece Agnese Vārpiņa, ministrs noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nolūku slēgt vai reorganizēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un uzsver, ka šādas ieceres ministra dienaskārtībā nav. "Kultūra nav apdraudēta. Teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot savu māksliniecisko identitāti un bagātinot Latvijas kultūras telpu. Mākslai nav jāzaudē sava daudzveidība. Taču valsts institūciju publiskajai saziņai ir cita funkcija. Tā veido vienotu pilsonisko telpu, kurā visus vieno viena valsts valoda – latviešu valoda. Tāpēc lietišķajai komunikācijai ir jāatbilst Latvijas valsts valodas politikai un mūsdienu drošības realitātei," saka N. Puntulis.

Pagājušajā nedēļā ministrs ticies ar Čehova teātra direktori Danu Bjorku un apspriedis krievu valodas izņemšanu no teātra publiskās komunikācijas. Ministrs un teātra vadītāja vienojušies par atkārtotu tikšanos, kas notiks šonedēļ. Puntulis norāda, ka ar teātra direktori atkārtoti plāno izrunāt darāmo darbu kopumu, lai rīkojumu ieviestu un, iespējams, apsvērtu termiņa pagarināšanu kādu atsevišķu izmaiņu ieviešanai. Tas līdz šim kopumā ir noteikts īss – līdz 30. jūlijam. "Publiskajā telpā mūs vieno latviešu valoda, bet kultūras telpā saglabājas radošā brīvība. Šie principi viens otru neizslēdz – tie kopā veido stipru, demokrātisku un drošu Latvijas valsti," teicis ministrs.