15. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Gaismēnu meistars

1606. gada 15. jūlijā. Pirms 420 gadiem turīga dzirnavnieka ģimenē Leidenē Nīderlandē piedzima viens no visdižākajiem gleznotājiem Rietumu pasaules vēsturē Rembrants van Reins, šedevru "Naktssardze", "Danaja", "Doktora Nikolasa Tulpa anatomijas stunda", "Pazudušā dēla atgriešanās" autors.

Kā mākslinieks viņš bija ļoti vispusīgs. Darbojās gan ainavu, gan bībelisku un mitoloģisku sižetu jomā, gan portretu glezniecībā. Tomēr galvenokārt viņš attēloja cilvēkus dažādās dinamiskās pozās. Mākslas zinātnieki allaž uzsver viņa gaismēnu spēles, kas uzskatītas par neatdarināmām un arī kalpoja par galveno izpausmes līdzekli viņa darbos. Aprēķināts, ka ģēnijs pēc sevis atstāja ap 600 gleznu, 300 gravīru un 2000 zīmējumu. Viņa mantojums labi saglabājies dažādās kolekcijās visā pasaulē. Jāpiebilst, ka Rembrants dažādos dzīves posmos regulāri portretēja arī pats sevi, radot tādu kā savdabīgu autobiogrāfiju gleznās un zīmējumos. Pirmais zināmais pašportrets tapis 22 gadu vecumā, bet pēdējais 63 gadu vecumā, nāves gadā. Kopējais pašportretu skaits pārsniedz simtu.

Rembrants tika atzīts par lielisku, pieprasītu gleznotāju jau savas karjeras sākumos un tādu slavu saglabāja visu mūžu. Tas gan nepasargāja viņu no finansiālām grūtībām un piespiedu ūtrupēm dzīves nogalē. Māksliniekam patika grezna, izšķērdīga dzīve pāri saviem līdzekļiem. Viņš kolekcionēja dažādus mākslas priekšmetus un itāļu renesanses klasiķu gleznas, dzīvoja prestižā Amsterdamas namā, regulāri aizņēmās naudu, līdz 1656. gadā bija spiests pasludināt maksātnespēju. Gleznotājs pastāvīgi tiesājās finanšu, parādu, mantojuma lietu dēļ. Paradoksālā kārtā tiesu un notāru dokumenti ir galvenais avots, kas pētniekiem ļāvis labi izsekot Rembranta gaitām. Arī tas Rembrantu izceļ pārējo viņa laikmeta mākslas klasiķu vidū, kuri dzīvoja krietni klusāk un līdz ar to atstājuši arī mazāk liecību par savu biogrāfiju.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 15. jūlijā

Jelgava. Savāds braucējs. 13. jūlijā stacijā dzelzceļa policijas kontrolieris Ziediņš atradis zem Rīgas-Berlīnes vilciena guļamvagona uz caurulēm uzgulušos kādu jaunu vīrieti, kurš acīmredzot tādā stāvoklī bij braucis no Rīgas. Noskaidrojot savādā pasažiera personību, tas izrādījies par kādu Herbertu Eglīti, 21 gadus vecu, bez nodarbošanās un noteiktas dzīves vietas, kurš tika meklēts no Jelgavas pilsētas miertiesneša un Rīgas kriminālpolicijas. Aizturētais paskaidrojis, ka palīdis zem vagona, lai nobrauktu no Rīgas uz Jelgavu. Eglītis nodots meklētāju rīcībā.