15.4 °C
NATO dalībvalstu līderi samitā Ankarā apstiprinājuši kolektīvās aizsardzības jeb Ziemeļatlantijas līguma 5. panta nozīmi un vienojušies turpināt militāro atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad vismaz 140 miljardu ASV dolāru apmērā, informē Ārlietu ministrijā.
Kā norādījusi ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sabiedrotie samitā vienojušies arī paātrināt NATO militāro spēju attīstību, balstoties Ukrainas kara pieredzē, jaunajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijas stiprināšanā.
Braže uzsvēra, ka karš Ukrainā parāda būtiskas pārmaiņas mūsdienu karadarbībā, tādēļ NATO spēju attīstībā īpaša uzmanība jāpievērš dronu un pretdronu risinājumiem, pretgaisa aizsardzībai un tehnoloģiskajam pārākumam. Latvija samitā akcentējusi arī tālas darbības ieroču, hibrīddraudu un Krievijas ēnu flotes radīto risku nozīmi Baltijas reģiona drošībā.
Samita dalībnieki vienprātīgi raksturojuši Krieviju kā ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskās telpas drošībai.
Braže norādījusi, ka sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija ir daļa no Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kuru novēršanai nepieciešama cieša sabiedroto sadarbība.
Ankarā uzmanība pievērsta arī transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstībai. NATO Aizsardzības industrijas forumā paziņots par jauniem kopīgiem spēju iepirkumiem un daudznacionāliem sadarbības projektiem. Latviju forumā pārstāvēja telekomunikāciju uzņēmums LMT, bezpilota tehnoloģiju uzņēmums "Ammunity" un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.
Latvija samitā pievienojās Kanādas iniciatīvai par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi. Deviņas dibinātājvalstis, tostarp Latvija, vienojušās bankas izveides procesu noslēgt līdz 2027. gadam, lai uzlabotu aizsardzības nozares mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam.
Tāpat Latvija uzsvērusi Baltijas jūras drošības nozīmi un aicinājusi pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas tā dēvēto ēnu floti un tās atbalsta tīklu, lai mazinātu sankciju apiešanu un riskus kritiskajai jūras infrastruktūrai.
Braže NATO samitā Ankarā no 6. līdz 8. jūlijam piedalījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā. Samita laikā notika arī NATO-Ukrainas Padomes sanāksme, NATO ārlietu ministru tikšanās ar Stambulas iniciatīvas partneriem un vairākas starptautiskās drošības politikas diskusijas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
