Kā Valsts kontrole izvēlas, ko tieši kontrolēt un kā tieši pēdējos gadu desmitos progresējusi valsts pārvalde, "Latvijas Avīzei" stāsta valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Pārskatot pēdējā gada Valsts kontroles (VK) lēmumus, es konstatēju, ka ir daudz lēmumu, par kuriem vērtētajām iestādēm ir iebildumi – te var minēt gan lēmumu par "Latvijas valsts mežu" pārvaldību, gan lēmumu par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos, gan lēmumus par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību un par enerģētikas politikas pārvaldību, kā arī dažus citus. Ņemot vērā, ka ilgus gadus Valsts kontrole tika uzskatīta par tādu kā augstāko soģi un augstāko patiesības avotu valsts pārvaldes jautājumos, jājautā – vai tik liels skaits apstrīdētu VK ziņojumu ir kaut kas neparasts un vai tas nesignalizē, ka daļa valsts iestāžu sāk apšaubīt VK kā augstākās patiesības avota statusu valsts pārvaldē?
E. Korčagins: Mēs paši mērām, cik mūsu darbs valsts pārvaldei ir nozīmīgs, veicot divas regulāras aptaujas. Pirmkārt, vaicājam mūsu revidējamām organizācijām – valsts un pašvaldību institūcijām, bet, otrkārt, aptaujājam viedokļu līderus nevalstiskajā un akadēmiskajā vidē. Aptaujas ir anonīmas, un mēs uzdodam divus jautājumus: "Vai tās tēmas, kuras revidējam, ir nozīmīgas?" un: "Vai mūsu darbs palīdz pilnveidot valsts pārvaldi?" Abos šajos rādītājos mēs saņemam apmēram 90% atbilžu gan par to, ka tēmas ir pareizās, gan ka šis darbs palīdz uzlabot valsts pārvaldi. Otra lieta – pēdējo piecu sešu gadu laikā Valsts kontrole ir krietni paplašinājusi sadarbību ar valsts pārvaldi. Kādreiz tās bija tikai revīzijas, bet pēdējos gados ir gan apmācības, kas balstās uz revīziju rezultātiem, gan sadarbība ar Saeimas komisijām – proti, sadarbība un informācijas apmaiņa ir plašāka un dziļāka. Balstoties uz šiem diviem avotiem, varu teikt, ka man nav sajūtas, ka pēdējos gados Valsts kontroles revīziju rezultātus apšaubītu vairāk nekā agrāk. Daži jūsu minētie gadījumi gan izceļas ar to, ka tie bijuši spilgti, plaši atspoguļoti un labi palikuši atmiņā, arī tādēļ, ka šīm revīzijām sekojuši kriminālprocesi.