Šis gads paliek atmiņā ar animācijas filmas “Straume” vēsturisko “Oskara” balvu, kas pirmo reizi pievērsa pasaules kino uzmanību Latvijai, ar diplomātisko triumfu – ievēlēšanu ANO Drošības padomē –, kā arī ar Eiropas čempionāta basketbolā svētkiem, kas apvienoja līdzjutējus visā valstī. Nozīmīgs pavērsiens bija arī Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL energosistēmas, simboliski noslēdzot vēl vienu atkarības posmu. Šie un citi mirkļi fotogrāfijās veido 2025. gada emocionālo un vēsturisko portretu. Aplūko foto!

+16 foto
“Straume” atnes arī “Oskaru”. “Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz,” saņemot ASV Kinoakadēmijas balvu sacīja režisors Gints Zilbalodis. Daudzo triumfu straumē, ko jau iepriekš bija saņēmusi latviešu veidotā animācijas filma, martā pievienojās kinopasaulē visprestižākais un augstāk vērtētais.
2025. gads fotomirkļos
2025. gads fotomirkļos
“Straume” atnes arī “Oskaru”. “Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz,” saņemot ASV Kinoakadēmijas balvu sacīja režisors Gints Zilbalodis. Daudzo triumfu straumē, ko jau iepriekš bija saņēmusi latviešu veidotā animācijas filma, martā pievienojās kinopasaulē visprestižākais un augstāk vērtētais.
Diplomātu prieki. “Diena, kas ieies vēsturē!” “Pāris gadu Latvija būs lielvalsts!" – 3. jūnijā priecājās diplomāti un amatpersonas, saņemot ziņu, ka Latvija ievēlēta par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes dalībvalsti. Pie šā uzdevuma strādāts vairāk nekā 13 gadu, un par Latviju nobalsoja 178 no 193 ANO dalībvalstīm. Paliek tikai jautājums, vai tāpat to uztvēra arī sabiedrība, jo īpaši tāpēc, ka ANO tēls pēdējos gados pamatīgi degradējies, pat līdz tam, ka bieži vispār tiek apšaubīta šīs organizācijas pastāvēšanas jēga.
Groza bumbas svētki. Vērienīgākais sporta pasākums Latvijā 2025. gadā – Eiropas čempionāts basketbolā.
Par vienu atkarību mazāk. Nedaudz bažīgi – gan satraucoties par tehniskiem sarežģījumiem, gan iespējamām provokācijām – tika gaidīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanās no Krievijas kontrolētās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka. Tomēr viss noritēja veiksmīgi, un arī šī agrākā atkarības saite 8. februārī tika pārrauta.
Jauns cietums. Pirms līgumā noteiktā termiņa uzbūvēts un ekspluatācijā nodots jaunais Liepājas cietums.
Gaismu sauca, gaisma ausa. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki no 5. līdz 13. jūlijam – viens no emocionālākajiem aizvadītā gada notikumiem.
Vadzis lūst. Aprīlī no amata tika atlaists finanšu problēmu nomāktās Latvijas lidsabiedrības "Air Baltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Vācu menedžeris bija vadījis uzņēmumu 13 gadus, taču skaidrs, ka par “veiksmes stāstu” to neviens nedēvēs. Gauss jau paguvis atrast jaunu darbu Bahreinā, tikmēr Latvijā būs nopietni jādomā, ko tālāk darīt ar “Air Baltic”.
“Spāņu” iebrukums. Par īstu sērgu dažādās Latvijas vietās šovasar kļuva Spānijas kailgliemeži, kuru savairošanās nokaitinājuši ne tikai dārzkopjus.
Neuzvarētā inflācija. Visu 2025. gadu Latvijas iedzīvotāji savos maciņos ļoti sāpīgi izjuta cenu pieaugumu, īpaši pārtikas produktiem. Amatpersonas solīja to nepieļaut, un pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ierosinājuma 27. maijā tika parakstīts īpašs memorands – tāda kā labas gribas vienošanās starp pārtikas ražotājiem, lieltirgotājiem un valdību, bet bez juridiskām saistībām, tāpēc attieksme pret to bijusi diezgan skeptiska.
Vēlēšanas ar skandālu. Pēc 7. jūnijā notikušajām Pašvaldību vēlēšanām dažās vietvarās, galvaspilsētu Rīgu ieskaitot, nomainījās vara, citās viss palika pa vecam. Tomēr lielāks satricinājums šoreiz izrādījās pats vēlēšanu organizācijas process vai konkrētāk – tehniskas problēmas ar jauno sistēmu, kurai vajadzēja automātiski apstrādāt biļetenus. Reakcija bija skarba, jo amatu nācās atstāt ne vien Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai Kristīnei Saulītei un Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoram Jorenam Liopam, bet par demisiju paziņoja arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Ar zeltu no Austrālijas. Nav tā, ka Latvijai 2025. gadā būtu ļoti daudz augsta līmeņa sporta sasniegumu, tāpēc jo patīkamāks pārsteigums bija Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas zelta medaļas pasaules čempionātā pludmales volejbolā, kas novembrī notika Austrālijā.
Valdības (it kā) restarts. Premjere Evika Siliņa (attēlā) 21. februārī izziņoja valdības “restartu” un “uzrāvienu”. Amatu zaudēja trīs ministri – gan daudz kritizētais satiksmes ministrs Kaspars Briškens, gan kompānijas dēļ klāt paķertā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un labklājības ministrs Uldis Augulis, kā arī vairāki parlamentārie sekretāri. Atlaistajiem diezgan ātri tika atrasti aizvietotāji. Vienlaikus valdības vadītāja arī izziņoja tā saukto “4X4” darbu plānu, tomēr visu šo rosīšanās pavadīja lielas šaubas, vai tās tiešām ir kādas reālas pārmaiņas vai drīzāk to imitācija.
Iebrāzās. Tas, ar kādu vērienu un politisko amatpersonu iesaisti jūlijā Latvijā tika sagaidīts amerikāņu influenceris Darens Džeisons Votkins, plašāk pazīstams ar segvārdu "IShowSpeed", raisīja daudz neizpratnes sabiedrībā. Īpaši asu kritiku izraisīja ālēšanās pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kur klāt bija arī eksprezidents Raimonds Vējonis. Sagaidītāji sākotnēji šo notikumu pasniedza kā lielu ieguvumu Latvijai, jo amerikāņu jaunietim esot liela auditorija visā pasaulē, tomēr beigās Votkinam pat netika samaksāts 30 000 eiro apsolītais honorārs.
“Stambuliāde”. Gada lielākā politiskā viļņošanās saistīta ar Saeimas balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tās atbalstam rudenī tika rīkotas vērienīgas protesta akcijas, no kurām plašākā 6. novembrī Doma laukumā notika jau pēc tam, kad Saeima, sekojot Valsts prezidenta ierosinājumam, vienojās atstāt lemšanu par šo jautājumu nākamajam parlamenta sasaukumam.
Ģenerālprokurors zem lupas. Reti kuras amatpersonas izraudzīšana notikusi tik gausi, kā tas šogad bija ar ģenerālprokuroru. Līdzšinējā ģenerālprokurora Jura Stukāna (attēlā) izredzes atkārtoti ieņemt amatu saruka, kad aprīlī pēc trauksmes cēlajā ziņojuma sākās pārbaude par iespējamu likumpārkāpumu. Tas gan netika konstatēts, tomēr par jauno ģenerālprokuroru novembrī Saeima apstiprināja citu kandidātu – Armīnu Meisteru.
Darījums ar rūgtumiņu. Septembris iesākās ar satraucošu ziņu Latvijas alus cienītājiem – uzņēmums "Valmiermuižas alus" tiek pārdots somu kontrolētajai "Cēsu alus" grupai. “Valmiermuižas” īpašnieks Aigars Ruņģis neslēpa, ka viens no iemesliem šādam solim bijis arī valdības noteiktie ierobežojumi un akcīzes nodoklis, kas ļoti apgrūtina mazos alus ražotājus.
“Straume” atnes arī “Oskaru”. “Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz,” saņemot ASV Kinoakadēmijas balvu sacīja režisors Gints Zilbalodis. Daudzo triumfu straumē, ko jau iepriekš bija saņēmusi latviešu veidotā animācijas filma, martā pievienojās kinopasaulē visprestižākais un augstāk vērtētais.
1 / 2
Foto: Gatis Šļūka / Latvijas Mediji
Reklāma

2025. gads fotomirkļos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu