Izraēlas un Libānas diplomātu sarunas notiek Irānas kara ēnā

Izraēlas un Libānas diplomāti otrdien pirmo reizi kopš 1993. gada tikušies tiešās sarunās, kas ar ASV starpniecību aizvadītas Vašingtonā.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio Valsts departamentā uzņēma Izraēlas vēstnieku Vašingtonā Jehielu Leiteru un Libānas vēstnieci Nadu Hamadehu Moavedu. Tikšanās noslēdzās, diplomātiem paužot gatavību rīkot atkārtotas sarunas, tomēr konkrēti datumi nosaukti netika. Izraēla arī nav atteikusies no plāniem turpināt savu militāro kampaņu Libānā pret šiītu grupējumu "Hezbollah". Libāna sarunu ceļā ir cerējusi pārliecināt Izraēlu pārtraukt šo operāciju, kurā kopš marta sākuma dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2000 cilvēku.

Atbruņot "Hezbollah"

Sarunas starp Izraēlu un Libānu, kurām diplomātisko attiecību nav un kuras kopš 1948. gada formāli atrodas karastāvoklī, iepriekš notikušas ar ASV vai ANO miera uzturēšanas misijas UNIFIL starpniecību, norāda aģentūra "Associated Press". Tagad abām valstīm izdevies vienoties par šādu tiešu sarunu rīkošanu. Jau pats sarunu fakts liecina, ka gan Izraēla, gan arī Libāna ir apņēmības pilnas panākt Irānas atbalstītā "Hezbollah" atbruņošanu, vērtē laikraksts "The New York Times". "Mēs un libānieši esam vienā pusē, ka "Hezbollah" ļaunums ir jāiznīcina," pēc tikšanās paziņoja vēstnieks Leiters. Rubio savukārt uzsvēra, ka šāda tikšanās ir solis uz priekšu, lai pilnībā izbeigtu "Hezbollah" ietekmi Tuvajos Austrumos. Libānas delegācijas pārstāvji esot izteikušies piesardzīgāk, tomēr arī viņi pozitīvi attiekušies pret šādu mērķi. Libānas delegācija paudusi vēlmi piespiest "Hezbollah" nolikt ieročus, kā arī lūgusi ASV palīdzību vāji ekipēto Libānas bruņoto spēku nostiprināšanai, lai tie varētu veikt ietekmīgā grupējuma atbruņošanu, "The New York Times" pavēstījis kāds par sarunu gaitu informēts avots. 

"Savienotās Valstis apsveica abas valstis ar vēsturisko sasniegumu un pauda atbalstu turpmākām sarunām un Libānas valdības plāniem atjaunot varas monopolu un izbeigt Irānas pārmērīgo ietekmi," 

teikts trīs valstu kopīgajā paziņojumā. Analizējot publiskoto dokumentu, var secināt, ka diplomātu tikšanās Vašingtonā uzskatāma drīzāk par gatavošanos miera sarunām, secinājis laikraksts "The Times of Israel".

Nejaukt ar Irānas karu

Sarunas Valsts departamentā Vašingtonā nav jāsaista ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas centieniem panākt mieru ar Irānu, uzsvērušas ASV amatpersonas. Situācija Libānā arī neattiecas uz 7. aprīlī panākto Vašingtonas un Teherānas pamieru, savu viedokli paudušas ASV un Izraēla. Pret šādu skatījumu iebilst Teherāna, kas uzskata, ka pamiers attiecas arī uz Izraēlas karadarbību pret "Hezbollah" Libānā. Pamiera sarunu vidutāji no Pakistānas ir pauduši atbalstu Irānas pozīcijai. Irāna tomēr ir naidīgi noskaņota pret Izraēlas un Libānas sadarbību, kuras rezultātā "Hezbollah" kaujinieki varētu būt spiesti nolikt ieročus. Libāna ir bijusi kaujaslauks cīņā starp Izraēlu un "Hezbollah" kopš šī grupējuma nodibināšanas 1982. gadā. Kopš tā brīža uz Izraēlas un Libānas robežas regulāri notikušas abu pušu sadursmes. Izraēla uz raķešu apšaudēm pāri robežai ir atbildējusi ar "Hezbollah" pozīciju bombardēšanu un armijas ievešanu Libānas dienvidos. Libānas valdība aizvadītajos gadu desmitos ir bijusi pārāk vāja, lai militāri pretotos Izraēlai, tā vietā nosodot to kā agresoru un aicinot starptautisko sabiedrību sniegt Beirūtai palīdzību. 

Irānas un "Hezbollah" pozīcijas pēdējos gados tomēr ir novājinājušās. ASV un Izraēla ir bombardējušas Irānu, bet Izraēla ir izvērsusi militāro operāciju arī pret "Hezbollah". 

Tas ir sekmējis drosmīgāku Libānas valdības politiku pret šo šiītu grupējumu, kas Libānas teritorijā ilgstoši darbojies kā gandrīz neatkarīga armija, atzīmē "The New York Times". "Hezbollah" ir ļoti liela ietekme valsts dienvidos, un divi ar to saistīti cilvēki ir pārstāvēti Libānas valdībā. Pagājušajā gadā Libānas valdība uzdeva "Hezbollah" nolikt ieročus, kā to paredz ANO rezolūcija, kurā pieprasīta arī Izraēlas armijas aiziešana no Libānas teritorijas. Libānas līderu ieskatā "Hezbollah" atbruņošana būtu labākais līdzeklis, lai nākotnē novērstu atkārtotus Izraēlas uzbrukumus valsts teritorijā. Pašā Libānā sarunām ar Izraēlu nav vienota atbalsta, norāda apskatnieki. "Hezbollah" atbalstītāji pat izgājuši Beirūtas ielās, lai protestētu pret šādiem diplomātiskiem centieniem. Sarežģīto situāciju atzinis arī valsts sekretārs Rubio. "Tas ir process, nevis notikums. Šī jautājuma smagums netiks atrisināts nākamajās sešās stundās," pirms sarunām Vašingtonā norādīja ASV valsts sekretārs. Libānas prezidents Žozefs Auns sarunā ar Itālijas ārlietu ministru Antonio Tajāni paudis, ka cer uz pamieru, kuram sekotu ilgstošas miera sarunas.