Par ilgstošu neierašanos uz sēdēm Rosļikovam varētu anulēt deputāta pilnvaras

Rīgas domes deputātam Aleksejam Rosļikovam ("Stabilitātei") neapmeklējot domes sēdes, varētu tikt anulētas viņa deputāta pilnvaras, uzskata Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

"Pēc nepieciešamības vērtēsim situāciju, un, ja deputāts triju mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nepiedalīsies vairāk nekā pusē no domes kārtējām sēdēm, viņa pilnvaras var anulēt dome vai viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs," skaidroja Rīgas mērs.

Kleinbergs pauda cerību, ka arī citi "pretvalstiski elementi", kādu, viņaprāt, Rīgas domē netrūkst, sekos Rosļikova pēdās un dosies uz zemēm, kas viņu sirdīm ir tuvākas.

Savukārt galvaspilsētas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) rosinās Rīgas domi izvērtēt iespēju neizmaksāt Rosļikovam atalgojumu, ņemot vērā, ka deputāts atrodas ārpus Latvijas un, iespējams, nepilda savus tiešos pienākumus.

Kā skaidro Ratnieks, deputāta atalgojums ir cieši saistīts ar faktisku pienākumu izpildi, tostarp dalību domes un komiteju sēdēs, darbu komisijās un darba grupās, kā arī citu ar mandātu saistītu pienākumu veikšanu.

"Iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt, ka ievēlētie pārstāvji Rīgas domē aktīvi un atbildīgi pilda savus pienākumus. Ņemot vērā šobrīd publiski pieejamo informāciju,

Aleksejs Rosļikovs atrodas Baltkrievijā un plāno tur uzturēties, bet Latvijā viņš ir izsludināts meklēšanā, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums,"

pauda Ratnieks.

Viņa ieskatā Rosļikovs apzināti izvairās no tiesas procesa un neatrodas Latvijā. Šādā situācijā esot pilnīgi nepieņemami, ka persona, kura ne tikai nepilda deputāta pienākumus, bet faktiski izvairās no tiesiskās atbildības, turpina saņemt atalgojumu no Rīgas nodokļu maksātājiem.

"Ja Rosļikovs neplāno atgriezties Latvijā un nespēj pildīt savus pienākumus, Rīgas iedzīvotājiem nav viņš jāuztur ar deputāta atalgojumu, vēl pie tam, ka viņš šobrīd atrodas valstī, kas atbalsta agresoru," norādīja Ratnieks.

Kā skaidroja vicemērs, lai lemtu par deputāta pilnvaru anulēšanu, atbilstoši Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 4. panta pirmajai daļai ir nepieciešams konstatēt, ka deputāts triju mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies vairāk nekā pusē no domes kārtējām sēdēm.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā ceturtdien nolēma grozīt uz Baltkrieviju izceļojušā Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu".

Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests (VDD) esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribējis sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Prokurors paziņoja žurnālistiem, ka par šiem notikumiem iepriekš nebija informēts.

Rosļikovs tiek apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu. Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, sociālajos medijos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā, prokuratūras ieskatā, apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu, pausts apsūdzībā.

Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar sekojošu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!",

pēc kā divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos medijos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldinoši domāt, ka pret tiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību, apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.

Rosļikovs uzskata, ka šī lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".

Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ievēlēts Rīgas domē.