Rēzeknē plāno pēdējā termiņa dienā ievēlēt jaunu mēru

Pēdējā dienā, kas noteikta kā jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšana, Rēzeknes dome plāno izraudzīties jaunu pilsētas mēru.

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 9.30 ir sasaukta Rēzeknes domes sēde, kuras darba kārtībā iekļauti tikai divi jautājumi — sēdes darba kārtības apstiprināšana un domes priekšsēdētāja ievēlēšana.

Martā jautājums par jauna mēra izvēli jau iekļauts sēdes darba kārtībā, taču vēlāk no tās izņemts. Sēdes sākumā domes priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Tutins ("Kopā Latvijai"/LPV) aicināja šo jautājumu izņemt no darba kārtības, lai nerastos "juridiski kāzusi".

Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja Margarita Voiciša skaidroja, ka vietvara ir konsultējusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas esot norādījusi, ka jauna mēra ievelēšana nav nepieciešama, jo līdzšinējais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ir atstādināts, bet ne atlaists, kā arī viņš pārsūdzējis savu atstādināšanu tiesā.

Tāpat tas neesot nepieciešams, jo mēra pienākumu izpilde nodota Tutinam.

Voiciša un Tutins sēdē pauda, ka jauna mēra ievēlēšana nozīmētu, ka domei ir divi priekšsēdētāji.

Vienlaikus VARAM komentēja, ka nosacījums Rēzeknes domei līdz 10. aprīlim ievēlēt mēru joprojām ir spēkā.

Kā skaidroja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) padomniece Sabīne Spurķe, Rēzeknes mērs Bartaševičs ar ministra rīkojumu ir atstādināts, līdz ar to Rēzeknes domei nav priekšsēdētāja un jauns priekšsēdētājs ir jāievēl līdz 10. aprīlim.

Visas spekulācijas par to, ka Bartaševičs vēl joprojām ir domes priekšsēdētājs, esot nepamatotas, skaidroja Spurķe.

Viņa uzsvēra, ka tikai dome var ievēlēt priekšsēdētāju, bet viņam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Ja Bartaševičam nav pielaides, tad viņš nevar būt priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudars atstādināja no amata Rēzeknes mēru Bartaševiču, jo viņam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Ministrs rīkojumā paskaidrojis, ka atstādināšana nav uzskatāma par sodu vai galīgu lēmumu par amata zaudēšanu. Gadījumā, ja lēmums par pielaides atteikumu tā pārsūdzēšanas rezultātā tiks atzīts par neatbilstošu, Bartaševičs, to saņemot, varēs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Savukārt, ja speciālā atļauja netiks piešķirta, viņam būs pienākums atstāt amatu, jo viņš vairs neatbildīs likumā noteiktajām prasībām amata pienākumu turpmākai pildīšanai.

Ministra rīkojumā iekļauts arī Rēzeknes mēra paskaidrojums. Tajā Bartaševičs pauž viedokli, ka viņš kā domes priekšsēdētājs nav pārkāpis ārējos normatīvos aktus. Tāpat Bartaševičs apliecinājis, ka Valsts drošības dienesta lēmumu atteikt pielaidi apstrīdēs ģenerālprokuroram, kā arī nepieciešamības gadījumā ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.

Bartaševičs savā paskaidrojumā norāda, ka, pieņemot lēmumu par atstādināšanu, ministram ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums.

Politiķis apgalvo, ka ne "Pašvaldību likuma", ne arī citu likumu normas neparedzot, ka domes priekšsēdētājs nevarētu pildīt amata pienākumus gadījumā, ja viņš nav saņēmis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.