15. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Jaunais okupētās Latvijas vietvaldis

1966. gada 15. aprīlī. Pirms 60 gadiem Latvijas kompartijas centrālkomitejas (LKP CK) plēnumā Rīgā uz Maskavu nosūtītā staļinieša Arvīda Pelšes vietā par LKP CK pirmo sekretāru, tas ir, Latvijas PSR vadītāju, oficiāli apstiprināja Augustu Vosu (1916–1994).

Viņa valdīšanas laiks līdz 1984. gadam iezīmējās ar paātrinātu Latvijas pārkrievošanu, pārspīlētās industrializācijas izsauktu, neiegrožotu cittautiešu iebraukšanu, iepriekš nepieredzētu pārtikas un citu preču deficītu veikalos, kā arī padomju militāristu patvaļu. Vosa nozīmēšana Pelšes vietā, protams, jau iepriekš bija saskaņota Maskavā. Sibīrijas latviešu kolonistu dēls no Toboļskas guberņas Saltikovas ciema uz senču dzimteni kā "nacionālais kadrs" tika komandēts 1945. gada martā, un saprotams, ka latviskās identitātes jautājumi viņu neinteresēja. Par kompartijas biedra kandidātu Voss bija kļuvis vēl 1939. gadā. Savu karjeru veidoja ļoti mērķtiecīgi. "Viņš bija tipisks partijas aparāta darbinieks – "aparatčiks". Katrā ziņā to funkciju – turēt republikā visu savās rokās un lai Maskavā visi būtu apmierināti – viņš veica ļoti labi, daudz neskatoties, ko par viņu domāja tautā. No Maskavas viedokļa viņš bija labs vadītājs. Nekas ārkārtējs taču nenotika. Valdīja "proletāriskais internacionālisms", bija labi darba rādītāji un tamlīdzīgi. Dīvainā kārtā atmiņās, memuāros par viņu kā par cilvēku, izņemot to, ka viņš dzēra, medīja un ka viņam bija vulgāra sieva, ir ļoti maz informācijas. Bet varbūt viņš vienkārši bija tik neinteresants cilvēks, ka par viņa īpašībām nebija lāgā ko pastāstīt," par šo personību izteikusies vēsturniece Daina Bleiere.

Vosa saimniekošana asociējas ar PSRS stagnācijas periodu, tukšiem veikalu plauktiem, rindām, blatu un citiem 70.–80. gadu padomju sadzīves "jaukumiem", kurus kompartijas funkcionāri varēja ignorēt, jo paši baudīja specapgādi un specpakalpojumus.

Kā jebkuram padomju kompartijas spices vīram no perifērijas, arī Vosam bija sapnis reiz saņemt paaugstinājumu Maskavā. To viņš ar savu darbību godam nopelnīja un 1984. gada aprīlī kļuva par PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju. Amatā Voss palika līdz 1989. gada 25. maijam, kad tika aizvadīts pensijā. Atlikušo dzīvi Latvijas PSR agrākais "priekšnieks" pavadīja Maskavā, kur 1994. gada 10. februārī arī nomira un tika apbedīts Trojekurovas kapsētā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Balss", 1926. gada 15. aprīlī

Bīstams blēdis lorda lomā. Apcietināts 22 gadus vecais V. Pekainis, kurš lepni ģērbies, apmeklējis izpriecas vietas un, uzdodamies par mākslinieku, bieži uzdzīvojis. Lielākos veikalos tas uzdevies par kādas firmas pārstāvi lordu Pikartu vai par lieltirgotāju Gešeli u. c. personām. Pie blēža atrastas vairākas pases, apliecība un dokumenti, ar kuru palīdzību tas izdarījis vairākas sarežģītas krāpšanas. Pie rūpnieka V. Ķuzes viņš uzņēmies ievietot sludinājumu par Ķuzes rūpniecības uzņēmumu kādā reklāmas grāmatā un lūdzis Ķuzu dot viņam parakstu sastādamam rakstam. Ķuze uzrakstījis savu vārdu uz balta papīra, kas patiesībā bijusi vekseļa blankete par 500 ls, bet tā salocīta, ka to Ķuze nepamanījis. Pret šo vekseli Pekainis izkrāpis no dzirnavnieka Andreja Raņķa Rūpniecības ielā miltus par 500 ls, kurus pārdevis maizniekam Urlovskim. Edvarda Kļaviņa apģērbu darbnīcā Valdemāra ielā 16 izkrāpis fraku par 160 ls. Pekaini nodod tiesai par zagšanu, krāpšanu, dokumentu viltošanu un izvairīšanos no karaklausības.