Elektroenerģijas vidējā cena martā samazinās 2,1 reizi

Elektroenerģijas vidējā cena martā Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās 2,1 reizi salīdzinājumā ar februāri un bija 74,95 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Savukārt Igaunijā cena samazinājās 2,5 reizes un bija 61,36 eiro par MWh, bet Lietuvā cena samazinājās par 47,2% – līdz 82,07 eiro par MWh. Baltijas valstīs kopumā vidējā elektroenerģijas cena martā samazinājās par 2,1 reizi – līdz 72,8 eiro par MWh salīdzinājumā ar februāri. Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada martu, elektroenerģijas cena šogad martā Latvijā bija par 20,4% zemāka.

AST norāda, ka šogad martā bija zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena kopš pagājušā gada jūlija, 25. martā veidojot viszemāko vidējo diennakts elektroenerģijas cenu starp visiem Eiropas tirdzniecības apgabaliem – 8,98 eiro par MWh.

Cenu samazinājumu galvenokārt veicināja straujš hidroelektrostaciju izstrādes pieaugums, ko nodrošināja pali un sniega kušana, savukārt papildu ietekmi uz cenu dinamiku diennakts laikā pastiprināja arī augošā saules elektrostaciju ražošana, dienas vidū veidojot izteikti zemu cenu periodus un izteiktāku rīta un vakara cenu maksimumu. Papildu atsevišķās dienās cenas uz leju virzīja arī vējains laiks. Martā elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm turpināja samazināties – kopējais imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm kritās par 24,7% salīdzinājumā ar februāri. Elektroenerģijas imports no Zviedrijas samazinājās par 66,9%, no Polijas – par 63,5%, savukārt imports no Somijas pieauga par 16,5%. AST atzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Savukārt energokompānija "Enefit" norāda, ka, tuvojoties vasarai, elektroenerģijas cenas saglabāsies diezgan zemas, īpaši dienas laikā, kad saules ražošana būs visaugstākā. 

Tomēr cenu svārstības joprojām noteiks laikapstākļi, hidroresursu pieejamība, vēja apmēri un elektroenerģijas imports no ziemeļvalstīm.

Pēc aukstajiem ziemas mēnešiem martā elektroenerģijas pieprasījums Latvijā samazinājās līdz 625 gigavatstundām (GWh), kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā janvārī un februārī, kad patēriņš sasniedza 690–752 GWh. Tāpat visā Baltijā pieprasījums saruka par gandrīz piekto daļu. Martā īpaši strauji pieauga saules elektroenerģijas ražošana, sasniedzot 108 GWh, kas ir vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā februārī. Tas veicināja zemu cenu veidošanos dienā, dažkārt pat zem viena līdz diviem centiem par kilovatstundu. Vienlaikus būtiski pieauga arī hidroenerģijas izstrāde Latvijā, kas sasniedza 487 GWh un nodrošināja gandrīz 78% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī. Latvijā saražotā hidroenerģija būtiski ietekmē arī cenas visā Baltijā, jo reģions darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, skaidro kompānijā.

Svarīgu lomu cenu veidošanā turpina spēlēt arī elektroenerģijas imports no ziemeļvalstīm. Somijas elektroenerģijas piegādes caur Igauniju var būtiski samazināt cenas Baltijā, tomēr martā starpsavienojumu ierobežojumi nozīmēja, ka lētāka elektroenerģija ne vienmēr pilnā apmērā sasniedza Latviju un Lietuvu. Tādējādi Igaunijā elektroenerģijas cenas bija zemākas nekā Latvijā, savukārt Lietuvā – augstākas.