8.2 °C
Latvija kopā ar citām ziemeļvalstīm centīsies panākt, lai Krievijā un Baltkrievijā netiktu rīkotas lielākās sacensības ūdens sporta veidos.
Starptautiskā federācija "World Aquatics" valde atļāvusi peldēšanā, daiļlēkšanā un ūdens polo Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt zem sava karoga. "Neatbalstām un neesam apmierināti ar šo lēmumu, tāpat domā arī astoņas citas ziemeļvalstis. Kopā rakstīsim vēstuli, lai pasaules un Eiropas līmeņa čempionāti netiktu rīkoti agresorvalstīs, jo parādās baumas, ka viņiem šādas tiesības būs," "Latvijas Avīzei" sacīja Latvijas Peldēšanas federācijas prezidente Aļona Fokina. Latvijas sportistiem likumdošana aizliedz piedalīties sacensībās minētajās agresorvalstīs.
Ūdens sporta veidi jau 2023. gada novembrī vieni no pirmajiem atgrieza starptautiskajā apritē krievus un baltkrievus zem neitrālā karoga. Iepriekš šogad viņiem junioru līmenī tika atļauts startēt ar nacionālajiem simboliem. Līdz ar to Fokina teic, ka šāds lēmums arī attiecībā uz pieaugušajiem bija sagaidāms, bet nebija domājusi, ka tas notiks tik ātri.
Jautāta, kāda būs Latvijas rīcība attiecībā uz startēšanu vienās sacensībās ar agresoriem, Fokina norādīja:
"Domāsim un lemsim, pagaidām nekāda valdes lēmuma nav. Negribētu, lai mūsu sportisti būtu vienīgie cietēji. Uzzināsim ukraiņu sportistu pozīciju."
Ukraina pagaidām visur izvēlējusies startēt, nevis boikotēt, ja neskaita nedošanos laukumā pret ienaidniekiem komandu sporta spēlēs.
Eiropas čempionātam, kas augustā notiks Francijā, pašlaik kvalificējušies divi Latvijas peldētāji – Kristaps Čilipāns un Ārons Roderts. Pagaidām neviens nav ieguvis tiesības startēt pasaules čempionātā decembrī Ķīnā.
Starptautiskajā apritē kā pilntiesīgi locekļi krievi jau iepriekš tika atgriezti tekvondo, sambo un džudo, junioru līmenī arī šahā, paukošanā un volejbolā. Peldēšana ir lielākais no olimpiskajiem sporta veidiem, kas devis pilnu zaļo gaismu Krievijas sportistiem.
"World Aquatics" norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas atlētiem vispirms būs jānokārto četras secīgas dopinga kontroles un jāiziet integritātes vienības pārbaudes. Līdz ar to vismaz teorētiski viņi nedrīkst būt saistīti ar armijas struktūrām un publiski iebrukuma Ukrainā atbalstītāji.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
