Stādu sezonas sākums — ar optimismu

Stādi pārziemojuši pietiekami labi, visvairāk bojājumu bijis skujeņiem – šādi aizvadīto ziemu rezumē stādaudzētāji, piebilstot, ka cenu kāpums stādu sektorā, visdrīzākais, būšot pakāpenisks.

"Varam ziņot, ka ir sākusies stādu sezona, Latvijā darbojas visi stādu pārdošanas laukumi. Pērn sezonu sākām janvārī, tāpēc patlaban kolēģi ir nocietušies un enerģijas pārpilni darboties. Aizvadīto ziemu labi pārdzīvoja ziemcietes un lapainie krūmi, cietuši ir skujeņi, īves, tūjas, baltegles. Tos papostīja aizvadītās ziemas lielās temperatūras svārstības. Citēšu savu kolēģi – aizvadītā ziema bija ļoti skaista, tomēr nežēlīgi dārga!" stādu audzētāju noskaņojumu jaunās sezonas sākumā raksturoja Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš.

"Vērtējot plašākā tvērumā, neesam apmierināti ar vājajiem stādu eksporta rādītājiem. Pavisam maz Latvijas stādu audzētāju ir atraduši pircējus citās valstīs. Raizējamies arī par degvielas sadārdzinājumu. Aukstā ziema likusi puķu audzētājiem vairāk tērēt segto platību apkurināšanai. Par cenām vēl nevar runāt tāpēc, ka vien daļēji ir redzams sala un dzīvnieku nodarītais posts. Aizvadītā slapjā vasara un dabas resursu nodoklis ir sadārdzinājis kūdru. Dārgāk maksā podi, būtisks sadārdzinājums ir degvielai. Pieļauju, ka stādu sadārdzinājums notiks pakāpeniski, tāpēc, ja pircējs vēlas taupīt, iesaku pirkumu veikt pavasarī."

Izvēlas "ēdamos" stādus

"Dārzniekam, stādu audzētājam nekad nav laika skumt par grūtiem laikiem, mēs darbojamies bez pārtraukuma. Un zinām, ka beigu beigās viss būs labi! Pircēji ar biezāku vai plānāku naudas maciņu ik gadu meklē un mūsu piedāvātajā sortimentā aizvien atrod savam dārzam, dobei vai balkonam vispiemērotāko rotu vai ražojošo augu," teic stādaudzētavas "Siguldas dārznieks" saimniece Zane Kumeliņa. Siguldas pusē stādu sezona pēc pircēju iniciatīvas un dabas mājiena šajā gadā sākta neierasti agri, marta sākumā. "Diezgan neparasti – labi, visticamāk, biezās sniega kārtas segti, pārziemoja augi, kurus atstājām uz lauka. Cietuši ir siltumnīcā sanestie stādi," stāsta Z. Kumeliņa. 

Viņa uzsver – augiem vislielāko skādi nereti nodara strauja dabas apstākļu maiņa (gaisa temperatūras, nokrišņu svārstības), nevis, piemēram, pastāvīgs diezgan liels sals.

Uz jautājumu, kāda ir jaunā stādu sezona no izmaksu skatpunkta, "Siguldas dārznieka" saimniece uzskaita degvielas, podu un kūdras sadārdzinājumu. Tomēr stādaudzētava lielāko daļu iepriekš nosauktā sadārdzinājuma akumulēs no savām rezervēm. "Mēs varam atļauties pie stāda cenas pielikt dažus centus, nedrīkstam zaudēt savus pircējus," tā Z. Kumeliņa.

Viņa teic, ka šajā pavasarī pircēji vairāk izvēloties "ēdamu" ražu dodošus augus. Līdzīga tendence bijusi vērojama arī pirms dižķibelēm un to laikā, tomēr saimniece aicina nesaskatīt līdzību: "Dažādu garšaugu un ēdamu produktu audzēšana patlaban ir kļuvusi par modes lietu. Cilvēki audzē augus, bildē, sūta attēlus draugiem, radiem un paziņām. Dalās ar savu pieredzi," tā stādaudzētavas "Siguldas dārznieks" saimniece.

Aizvien vērtē dabas postījumus

SIA "JLD" stādaudzētavā Jūrmalā vislielāko postījumu nodarījis marta pēdējo divu nedēļu saulainais laiks, nevis aizvadītās ziemas dažkārt diezgan bargais sals. "Viss, kas nebija apsegts, pēdējās divās nedēļās ir nobrūnējis. Visvairāk cietuši izskatās rododendri, tomēr nesteidzamies un arī saviem pircējiem neiesakām tos izrakt. Augi, iespējams, vēl dzīs jaunus dzinumus," teic stādaudzētavas projektu vadītāja Sarmīte Liepiņa. Viņa atklāj, ka vasaras rododendri esot vietējie, bet ziemas rododendrus iepērk Polijā. S. Liepiņa arī vērš uzmanību, ka Latvijā persikus un aprikozes patlaban uzskata par vietējiem, nevis eksotiskajiem augiem. "JLD" stādaudzētava tos iepērk no labi zināmā Pūres stādaudzētāja Pētera Heimaņa. "Stādu sezonā viss kā ierasts. Pircēju pieplūdums ir atkarīgs no dabas apstākļiem – saulainā laikā viņu ir daudz, kad līst lietus, tikpat kā nav. Stādus pareizi būtu stādīt, kad līst lietutiņš," tā S. Liepiņa.

Pūres ZS "Gulbji" stādaudzētavas saimnieks Pēteris Heimanis teic, ka ziemas salā visvairāk cietuši no dienvidu valstīm ievestie augi, toskait persiki un aprikozes. P. Heimanis sola, ka viņš, tāpat kā citi kolēģi, līdz pavasara sezonas beigām stādu cenas noteikti necelšot. Saimnieks paredz, ka patlaban notiekošā degvielas sadārdzinājuma laikā aizvien vairāk cilvēku izvēlēšoties stādus saņemt pakomātos. "Īpaši pieprasītu augu stādus šajā pavasarī izcelt nevaram, pērk visu. Mūsu stādaudzētavas jaunums šajā sezonā ir zīdkoks podiņā, kas neizaug ļoti liels. Mēs piedāvājam šķirni ‘Gerardi dwarf moolberry’ (tulk. Pundurzīdkoks Žerārs), tā P. Heimanis.

P. Heimaņa sadarbības partneris stādaudzētavas "Saulesdārzs Pūre" saimnieks Jānis Dimza stādu pārdošanu Rīgas centrāltirgū sāka dienu vēlāk, 26. martā. Šī ierastajā pārdošanas vietā saimniekam ir 32. sezona. J. Dimza uzsver – viņš prot noturēt vienas no viszemākajām stādu cenām. Savukārt saimniece Melita Dimza demonstrē šā gada jaunumu – augststumbra ērkšķogu šķirņu ‘Invikta’ un ‘Hinnonmaki red’ krūmus podiņos. 

"Selekcionāri darbojas pircēju ērtību apmierināšanai. Ir izveidots ērkšķogu krūms ar augstu vainagu, kas ļauj vākt ogas ar mazu piepūli, gandrīz bez pieliekšanās,"

 tā M. Dimza. Viņa teic, ka stādu sezona patlaban ļoti lēni iešūpojas, līdz tās kulminācijai vēl jāgaida. "Saulesdārzs Pūre" cenas stādiem nav mainījis vismaz piecus gadus un necels arī šajā sezonā. Tās ir būtiski zemākas nekā konkurentiem. Lūk, daži cenas piemēri: kailsakņu ābelītes maksā 8 eiro, bumbieres, plūmes un ķirši 10 eiro, ābeles podiņā 10 eiro, kolonābeles 11 eiro, četrus piecus gadus veca ražojošā krūmmellene 20 eiro, zemeņu stādi, šķirnes ‘Sonata’, ‘Polka’, ‘Rumba’, ‘Jenkka’, ‘Malvina’, remontantās šķirnes ‘Ostara’ un ‘Selva’ – 50 un 80 centus.

Latvijas stādu nozare skaitļos

• Valsts augu aizsardzības dienests ziņo, ka stādus Latvijā audzē aptuveni 300 vietās, par 100 vairāk nekā desmit gadus iepriekš;
• uz tirgu orientēti ir 50 līdz 60 audzētāji;
• puķu platības atklātā laukā pērn aizņēma pavisam 7,5 ha, par 0,7 ha mazāk nekā gadu iepriekš; puķes segtajās platībās pērn audzēja pavisam 8,4 ha platībā, par 1,6 ha mazāk nekā gadu iepriekš;
• dekoratīvo koku un krūmu stādu audzēšana pērn notika 77,9 ha platībā, par 15,9 ha mazāk nekā gadu iepriekš;
• 2024. gadā ilggadējie stādījumi, toskait stādu audzētavās, neieskaitot zemenes, aizņēma pavisam 10 100 ha lielu platību;
• pērn pārdoti pavisam 4 914 200 puķu stādi – par 309 400 stādiem vairāk nekā gadu iepriekš, pārdoti arī 817 400 augļu koku un ogulāju stādi – par 46 600 mazāk nekā gadu iepriekš;
• pērn uz citām valstīm pārdoti dārzeņu un zemeņu stādi 435 522 eiro vērtībā – par 46 094 jeb par 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš; importēti – 1 625 048 eiro vērtībā.

Avots: CSP un Latvijas Stādu audzētāju biedrība.