14. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Premjers un prezidents vienā personā

1936. gada 14. aprīlī. Pirms 90 gadiem tūlīt pēc Lieldienām iznākošie laikraksti turpināja pirmajās lapās sumināt vēsturisko pavērsienu, kas Latvijā bija noticis pirmslieldienu sestdienā, 11. aprīlī, un informēja par "laimes vēlējumiem Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim no tuvuma un tāluma".

Proti, dienu pirms svētkiem minētajā datumā bija stājies spēkā "Likums par Valsts prezidenta amata izpildīšanu", ar kuru amata pilnvaras to termiņa izbeigšanās dēļ nolika pēdējais pirmskara Latvijas atbilstoši Satversmei ievēlētais prezidents Alberts Kviesis, bet pienākumus uzņēmās autoritārais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis – tagad gan valdības, gan valsts galva. Avīzes ziņoja kā par svinīgo varas nodošanas ceremoniju, tā svētbrīžiem, vainagu nolikšanu Brāļu kapos, gājieniem, svinīgām pašvaldību sēdēm, kādas rīkoja visā Latvijā, tāpat kā par pateicības un sajūsmas vēstuļu un telegrammu sūtīšanu uz Rīgas pili. Par spīti lietum, galvaspilsētā bija organizēts grandiozs, orķestra un kora dziesmu pavadīts, karogots gājiens – manifestācija no visiem Rīgas nostūriem uz pils pakāji Daugavmalā. Tajā piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši ļaužu – studenti, skolēni, organizāciju pārstāvji, aizsargi, strādnieki, delegācijas no citām pilsētām un lauku apvidiem. Nācējus no pils terases sveicināja pats Ulmanis, viņa vietnieks ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris, ģenerālis Krišjānis Berķis, Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks. Pēc manifestācijas Armijas virsnieku klubā Kronvalda parkā notika "valdības un armijas vadības kopīgais azaids". Tajā pašā 11. aprīlī Ulmanis kā virspavēlnieks bija izdevis savu pirmo pavēli Latvijas armijai un flotei: "Uzņemdamies ar šo dienu Valsts prezidenta amata pildīšanu un līdz ar to valsts bruņoto spēku augstāko vadību, es sūtu ikvienam un Jums visiem manus sirsnīgākos sveicienus un vislabākos novēlējumus sekmīgi turpināt to darbu, ko Jūs diendienā veicat mūsu tautas, tēvzemes un valsts labā."

Lēmumu par valsts un ministru prezidenta pienākumu apvienošanu vienbalsīgi pieņēma slepenā valdības sēdē 1936. gada 27. februārī. Pats Ulmanis sēdē korekti nepiedalījās.

Kviesis gan esot vēlējies turpināt prezidenta amatu, taču viņam tādu iespēju nedeva, un Saeimas vēlētais valsts galva 19. martā attiecīgo Ministru kabineta likumu parakstīja. Skaitījās, ka prezidenta pienākumus Ulmanis uzņemas līdz jaunas Satversmes pasludināšanai. Kā zināms, līdz 1940. gadam Satversmes reforma tā arī nenotika. Arī Valsts prezidenta svinīgo solījumu Ulmanis nedeva, jo jāzvēr bija Saeimas priekšā, taču Saeima bija atlaista. Visi šie pretrunīgie faktori jau mūsdienās ne reizi vien likuši uzliesmot diskusijām, cik leģitīms Valsts prezidents bijis Kārlis Ulmanis.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Māras Vēstnesis", 1926. gada 14. aprīlī

Rakstnieka Pāvila Rozīša kundze Antonija Rozīt, kura dažus mēnešus atpakaļ, aizbraucot uz Liepāju, bez vēsts pazuda, tagad atrasta. Noskaidrojies, ka nelaiķe izdarījusi pašnāvību, jūrā ielecot. Lieldienas svētkos viņas līķis atrasts 28 verstes aiz Liepājas pie Jūrmalas ciema izskalots.