Clear -14.8 °C
C. 05.02
Agate, Selga, Silga, Sinilga
SEKO MUMS
Reklāma
Jānis Leišavnieks: "Atkarībā no ūdens daudzuma darbinu vienu, divas vai trīs turbīnas. Ziemas laikā nereti pietiek ar vienu turbīnu, kas stundas laikā ražo aptuveni 70 kilovatstundas elektroenerģijas."
Jānis Leišavnieks: "Atkarībā no ūdens daudzuma darbinu vienu, divas vai trīs turbīnas. Ziemas laikā nereti pietiek ar vienu turbīnu, kas stundas laikā ražo aptuveni 70 kilovatstundas elektroenerģijas."
Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Lauku saimniekiem diezgan neliels, tomēr svarīgs ieguldījums elektroenerģijas ražošanā mazajās hidroelektrostacijās.

Reklāma

Cik ražo un patērē lauksaimniecība

Elektroenerģijas ražošanas iekārtas Latvijā uzstādītas vismaz 300 dažāda lieluma zemnieku saimniecībās, veidojot aptuveni vienu procentu no sadales sistēmas operatoram pieslēgtā kopējā elektroenerģijas ražotāju daudzuma, ziņo elektroenerģijas sadales operators SIA Sadales tīkls. Kopējais elektroenerģijas ražotāju daudzums lauksaimniecības objektos noteikti ir lielāks, jo ne visi lauksaimnieki savai uzņēmējdarbībai ir reģistrējuši zemnieku saimniecības juridisko statusu. 

Kā liecina Sadales tīkla apkopojums, vairāk nekā 95% gadījumu zemnieku saimniecībās elektroenerģiju ražo, izmantojot saules paneļus, apvienojumā arī ar akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumiem (BESS). Ir reģistrētas arī dažas zemnieku saimniecības, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas, piemēram, biogāzes, stacijās vai hidroelektrostacijās, tomēr tie ir ļoti reti gadījumi, kas saglabājušies vēsturiski.

Savukārt ūdens resursu lietošanas atļaujas (ŪRLA) Latvijā izsniegtas 142 hidroelektrostacijām (HES), to skaitā 15 atļaujas izsniegtas zemnieku saimniecībām, kas savu saimniecisko darbību arī reģistrējušas kā zemnieku saimniecības, – kopējais to īpatsvars mazo HES skaitā ir 11%. Valsts vides dienests (VVD), izsniedzot atļaujas, neuzkrāj datus par operatoru darbības veidu, ja kāds lauksaimnieks savu darbību reģistrējis kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), VVD informācija par šādiem lauksaimniekiem nav pieejama.

Kopš 2014. gada vismaz desmit HES nav ražojušas elektroenerģiju. Vairāku HES kopš 2019. un 2020. gada saimnieki nav iesnieguši VVD nedz pasākumu plānu, nedz anulējuši ŪRLA. Laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam ŪRLA anulēta desmit HES, ziņo VVD.

Savukārt Mazās hidroenerģētikas asociācijā (MHA) precizē, ka pagājušā gadsimta 90. gados, kad atjaunoja mazās HES, reģistrēt zemnieku saimniecību salīdzinājumā ar citu uzņēmējdarbības statusu bija visvienkāršāk. Vēlākajos gados izveidoto HES apsaimniekotāji, arī zemnieku saimniecības, reģistrēja SIA. Hidrobūvju eksperts, bijušais LBTU docents nelaiķis Kārlis Siļke izpētījis, ka Latvijā savulaik darbojušies vairāk nekā 650 dzirnavu aizsprostu. 

Patlaban atjaunotas vai no jauna uzbūvētas vien aptuveni 150. MHA uzsver, ka 2002. gadā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr. 27 Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus nepieļauj ne jaunu HES būvniecību, ne agrāk izveidoto dzirnavu dīķu aizsprostu atjaunošanu. Rezultātā cieš daba un arī tautsaimniecība, jo netiek izmantots vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanas avots. Kopš 2014. gada nav izsniegta neviena atļauja mazās HES darbināšanai – pēdējā atļauja lauksaimniekam piešķirta 2013. gadā.

Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons teic, ka elektroenerģijas patēriņš lauksaimniecības nozarē gada gaitā esot mainīgs, bet visa gada griezumā parasti veido 2–3% no kopējā sadalītās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram, 2024. gadā lauksaimniecības sektorā patērētas aptuveni 136 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas jeb aptuveni 2% no kopējā sadalītās elektroenerģijas daudzuma. 2025. gada pirmajā pusgadā (jūnija beigās) šajā sektorā bija vērojams sadalītās elektroenerģijas samazinājums par vairāk nekā 4%, bet jau deviņu mēnešu griezumā bija vērojams pieaugums par nepilnu procentu, sasniedzot aptuveni 105 GWh. "Informāciju par visu 2025. gadu vēl apkopojam, tomēr sagaidāms, ka kopējais patēriņa īpatsvars šajā sektorā būs līdzīgs kā citus gadus," teic S. Jansons.

Reklāma
Reklāma
Jānis Leišavnieks: "Atkarībā no ūdens daudzuma darbinu vienu, divas vai trīs turbīnas. Ziemas laikā nereti pietiek ar vienu turbīnu, kas stundas laikā ražo aptuveni 70 kilovatstundas elektroenerģijas."

Billes HES – pirmā hidroturbīnu darbinātā elektrostacija Latvijā

Drabešu pagasta SIA Billes HES saimnieks Jānis Leišavnieks par darbību pārtraukušās hidroelektrostacijas saimnieku kļuva 2001. gadā, kad to savā īpašumā pārņēma no Drabešu pagasta. 1876. gadā būvētā Billes HES bija Latvijā pirmā ar hidroturbīnām darbināmā hidroelektrostacija, kuras ražoto elektroenerģiju tolaik izmantoja tūka (blīvs vilnas vai pusvilnas audums) fabrikas mašīnu darbināšanai un apgaismošanai.

Patlaban saimnieka uzstādīto triju turbīnu jauda ir 370 kW, tomēr maksimālo jaudu HES sasniedzot ļoti reti. Gada tvērumā ražošanas vidējais rādītājs ir 100–150 kWh stundā. 

"Katrs sevi cienošs zemnieks varētu ražot atjaunojamo enerģiju, lai kraukļi spekulanti nebarojas ar naudu no elektroenerģijas pārdošanas. 

Saimniecībās vajadzētu uzstādīt saules paneļus, arī mums tie ir, un vajadzētu arī vismaz piecu kilovatu jaudas vēja ģeneratoru. Abiem enerģijas ražošanas avotiem būtu nepieciešami akumulatori aptuveni 100 kilovatstundu uzkrāšanai. Tad saimniecība, kurā ir kāda papildražošana, būtu pašpietiekama," iesaka SIA Billes HES un ZS Stūķi saimnieks, kas pats gan ar lauksaimniecisko ražošanu vairs nedarbojas. Billes HES ražoto elektroenerģiju – 20–30 kWh ik dienu – saimnieks tērē sava viesu nama Billes vajadzībām.

"Billēs" no jauna uzbūvētajā ražošanas ēkā patlaban ir uzstādītas trīs turbīnas ar 370 kW jaudu. Tās nodrošina ekoloģisko caurplūdi.

Billes HES ir brīvslūža, tas nozīmē, ka slūžu vispār nav. Nav ūdenskrātuves, bet ir zivīm izveidots derivācijas jeb pievadkanāls. Latvijā šāds dabai draudzīgs modelis darbojas sešās septiņās mazajās HES. Saimnieks Jānis Leišavnieks upē uztur ekoloģisko caurplūdi. Divos upē uzstādītajos sietos/režģos savāc pa Amatas upi peldošo drazu un upes ceļā nolūzušos koku zarus, lapas, skujas, ūdenszāles un citus augus. "Esmu kā sanitārs," teic saimnieks.

Viņš pauž neizpratni un nav apmierināts ar valsts uzliktā dabas resursu nodokļa maksājumu ūdenim. Gada laikā šā nodokļa maksājumi sasniedz gandrīz 5000 eiro. "Es Amatas upes ūdeni nekur neizmantoju, tas nekur neaizplūst. Nenodaru nekādu kaitējumu, tāpēc dabas resursu nodokļa maksājums man nav saprotams," teic J. Leišavnieks. 

Pēc obligātā atjaunojamās enerģijas iepirkuma, tā saucamā OIK atcelšanas, Billes HES esot grūti savilkt galus, arī 2024. gadā saimniecība darbojusies ar zaudējumiem. J. Leišavnieks tomēr ir pārliecināts par mazo HES svarīgo vietu Latvijas energosistēmā un arī par papildu naudas ienākumu nodrošināšanu. 

"Mazās HES ir mazās enerģijas saliņas. Atšķirībā no saules parkiem tās ražo enerģiju bez pārtraukuma – uzkrāta akumulatoros, tā efektīvi ļauj balansēt elektrotīklu. Klimata un enerģētikas ministrija patlaban mazajām HES gatavo atbalsta piedāvājumu," atklāj J. Leišavnieks. Viņš iecerējis uzstādīt akumulatoru aptuveni 1000 kWh elektroenerģijas daudzuma uzkrāšanai. Tā pirkumam noteikti vajadzīgs valsts vai ES līdzfinansējums. J. Leišavnieks arī piebilst, ka valsts pārvaldes līmenī ir saprasta mazo HES svarīgā vieta elektroenerģijas ražošanas nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā.

Reklāma

Ir izaicinājumi, ir arī risinājumi

"Hidroenerģija ir zaļā enerģija, vietējais resurss, kas nerada izmešus. Mums Latvijā ir paveicies ar ļoti daudz ūdeņiem, to skaitā upēm. Būtu pavisam nesaimnieciski, ja mēs savus resursus neizmantotu enerģijas ražošanā. Ražojot vairāk savu elektroenerģiju, tā būs mazāk jāpērk citās valstīs. Viens divi procenti mazajās HES ražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā ražotajā daudzumā nav nemaz tik maz," teic MHA valdes priekšsēdētājs Kaspars Gailītis.

Viņš uzsver – nereti mazo HES saimniekiem viņu naudas interešu apmierināšanai pārmet iznīcinošu attieksmi pret dabu. K. Gailītis aicina mazās HES vērtēt saprātīgi: "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir saskaitījis, ka Latvijā uz upēm pavisam izveidoti aptuveni 1000 aizsprosti. Līdztekus senajiem dzirnavu aizsprostiem cilvēki bez atļauju saņemšanas ir arī dažādu savu vajadzību apmierināšanai radoši izveidojuši akmeņu krāvumus un citus aizsprostus, kas ietekmē upju veselību un, protams, arī zivis. Aizsprosti, pie kuriem mazās HES ražo elektrību, ir sakārtoti. Mums daudz pārmet par to, ka mazās HES neļauj zivīm nārstot. Piekrītam daļēji. Lauku atbalsta dienests ir piešķīris naudu dabisko zivju ceļu izveidei. Patlaban notiek pirmā šāda veida projekta īstenošana. Ropažu pašvaldība ziņo, ka Ropažu HES ietekmētajā Lielās Juglas posmā pārbūvēs Ropažu dambi un uzbūvēs zivju ceļu, kas līdzinās dabiskas upes gultnei. Zivju ceļš ļaus zivīm turpināt ceļu augšup pa upi, potenciāli uzlabojot zivju populācijas stāvokli Lielajā Juglā. Vienlaikus saglabās HES darbību un vēsturisko derivācijas kanālu ar dzirnavu dīķi, kā arī iedzīvotāju iecienīto peldvietu Lielajā Juglā." 

Viņš par vienu no vislielākajiem mazo hidroenerģijas ražotāju izaicinājumiem nosauc šābrīža iesaldēto stāvokli Ministru kabineta noteikumos nr. 27 iekļautie nosacījumi, kas aizliedz gan būvēt jaunas HES, gan atjaunot pagājušajā gadsimtā izveidotos un daudzviet sabrukušos dzirnavu aizsprostus. MHA vadītājs arī uzsver, ka uzraugs – VVD – mazo HES pārbaudēs fiksē maz pārkāpumu, turklāt prasību neievērotāji esot vieni un tie paši pieci seši mazo HES saimnieki.

Mazās hidroelektrostacijas, enerģijas "salīņas", turpmāk aizvien vairāk izmantos elektronerģijas piegādē un tīkla jaudu balansēšanā.

Valsts vides dienesta secinājumi

VVD attīstības un uzraudzības departamentā teic, ka dienests veic visaptverošu HES kontroli, galvenokārt ietverot fiziskas pārbaudes objektos, kā arī dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības kontroli.

Pārbaudes var būt gan plānotas, par kurām hidroelektrostaciju operatorus iepriekš informē, gan neplānotas. Neplānotas HES kontroles veic gadījumos, kad saņemta sūdzība, vai inspektors, dodoties uz citu objektu, pamana, piemēram, viņaprāt, pārāk augstu vai pārāk zemu ūdenslīmeni HES ūdenskrātuvē. Šādos gadījumos inspektors apstājas pie objekta un nolasa mērlatas rādītājus.

Par HES darbību VVD saņem sūdzības Vides SOS mobilajā aplikācijā, pa tālruni vai e-pastā. 2023. gadā saņemtas 33 sūdzības par 24 hidroelektrostacijām, no kurām apstiprinājušās trīs. 2024. gadā saņemtas 22 sūdzības par 12 HES, no kurām apstiprinājušās četras sūdzības. Pērn saņemtas 20 sūdzības par 12 HES, no tām apstiprinājušās desmit. Saņemto sūdzību daudzums norāda, ka vidēji ik gadu tās saņem par aptuveni 11% no visām HES, kas liecinot, ka kopumā mazās HES darbojas atbilstoši vides prasībām.

Uzziņa

Būtiskākie pārkāpumi mazo HES darbībā

  • Lielākā daļa mazo HES darbojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 2025. gadā sākts administratīvā pārkāpuma process vai izdots lēmums par veicamajām rīcībām tikai 3,5% gadījumu jeb trīs HES. 2024. gadā būtiski pārkāpumi, par kuriem sākti administratīvie procesi vai izdoti lēmumi, konstatēti mazāk nekā 5% gadījumu, savukārt 2023. gadā sodītas 8% gadījumu.
  • VVD secina, ka arī zemnieku saimniecības saņēma administratīvos sodus par pārkāpumiem. 2025. gadā sodīta viena zemnieku saimniecība, 2024. un 2023. gadā pavisam sodītas četras zemnieku saimniecības. Pārkāpumu izdarījušās zemnieku saimniecības neatkārtojas, ik gadu pārkāpumi fiksēti citās zemnieku saimniecībās.
  • Visvairāk izplatītie pārkāpumi ir šādi: ūdenslīmeņa neievērošana, HES būvju tehniskais stāvoklis, mērlatas nolasāmība un novietojums, dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķina pareizības kontrole (2023. gadā neprecīzi aprēķināts DRN bija otrs biežākais konstatētais pārkāpums HES darbībā (12 HES). Tomēr kopš 2023. gada DRN aprēķina kļūdas samazinās. 2024. gadā problēmas aprēķinos konstatētas trīs HES).

Avots: Valsts vides dienests

Komentārs

Sabiedrība gūst būtisku labumu

Zane Leimane, Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte:

– Latvijas sabiedrība no mazo HES darbības gūst būtisku labumu. Enerģētiskā drošība – mazas, pa valsts teritoriju vienmērīgi izkliedētas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas valsts lielā energotīkla darbības traucējumu gadījumā var kalpot par lokālu elektroenerģijas nodrošinājumu. Šis aspekts jau patlaban ir iekļauts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajās rīcībās (NEKP 3.5.17. rīcība, kas mērķēta uz izpētes veikšanu par reģionālo mikrotīklu un energosalu izveidošanu). Mazās HES saražo tuvu 10% no Latvijā gadā pavisam ražotās atjaunīgās elektroenerģijas. Mazās HES darbojas kā sava veida saules enerģijas kompensētājas tāpēc, ka elektroenerģiju lielā daudzumā tās tradicionāli ražo vēlākā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, kad Latvijā pēdējos gados strauji izveidotās saules elektrostacijas ražo ļoti nelielu daudzumu, un otrādi. Vēl svarīga ir zudumu samazināšana elektroenerģijas sadales tīklos, saražoto enerģiju uzreiz patērē mazā attālumā turpat netālu. Tāpēc sadales tīkla operatoram jāiepērk mazāk elektroenerģijas energotīkla balansēšanas nodrošināšanai, kas atspoguļojas zemākos sadales tarifos gala patērētājiem.

Mazajās HES ražo zaļu enerģiju. Tās ražošanas procesā netiek izdalītas nekādas siltumnīcefektu izraisošās gāzes un tiek radīts CO2 ietaupījums (gadā Latvijā strādājošās mazās HES rada aptuveni 30 000 tonnu CO2 ietaupījumu). HES ūdenskrātuves plaši izmanto rekreācijai, tās ir mītnes vieta un patvērums karstās vasarās nemigrējošo sugu zivīm, kā arī dzīves un barošanās vieta migrējošiem un nemigrējošiem ūdensputniem.

HES ūdenskrātuves novadu civilās aizsardzības plānos mēdz būt nostiprinātas kā ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Mazo HES uzturētie aizsprosti mēdz tikt izmantoti gājēju un transportlīdzekļu kustībai, tādējādi nodrošinot satiksmi starp pretējiem krastiem.

No dabas aizsardzības skatpunkta vissvarīgākais izaicinājums ir sabalansēt ar mazo HES nozares darbību un iespējamu attīstību saistītus ūdeņu aizsardzības mērķus un no tiem izrietošās nepieciešamās rīcības (pieļaujamā ūdenslīmeņa augšpus un lejpus HES ievērošanu un uzraudzību, pietiekama ūdens daudzuma – ekoloģiskā caurplūduma – nodrošināšanu upē, zivju migrācijas nodrošināšanu, ierīkojot zivju ceļus u. tml.).

2024. gadā VVD uzraudzībā esošo 139 mazo HES kopējā jauda (atbilstoši pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls datiem) bija 29,67 MW. Mazās HES 2024. gadā saražoja un tīklā nodeva 55,49 GWh, kas ir aptuveni 1,8% no Latvijas HES kopējā saražotā daudzuma jeb mazāk nekā 1% no kopējā Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa daudzuma.

Jaunu mazo HES operatoru ienākšanai nav ierobežojumu, tomēr procesā nepieciešamas atļaujas, vides novērtējumi un infrastruktūras pieslēgumi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops"

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma