No "spožas pogas" līdz slēgtam parkam; ko māca Skanstes parka pieredze

Pagājušā gada pavasarī, atklājot daudzmiljonu eiro vērto Skanstes parku, kas izveidots vēsturiski piesārņotā un degradētā galvaspilsētas teritorijā, toreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis to nodēvēja par "spožu pogu pie Rīgas mundiera".

Tomēr dažus mēnešus vēlāk atklājās, ka poga nebūt nav spoža – izbūvētā infrastruktūra joprojām nav izmantojama pamatīgā grunts piesārņojuma dēļ, liekot uzdot jautājumus par vides sanācijas darbu efektivitāti un kvalitāti.

Bēdu ieleja zem sniega

"Skanstes apkaimē radīta mūsdienīga zaļā zonā, kas sekmēs tās ilgtspējīgu attīstību un pievilcību," – tā par vienu no Rīgas vērienīgākajiem pilsētvides projektiem 18 hektāru platībā 2025. gada aprīlī izteicās Rīgas pašvaldība. Ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro, degradētā teritorija tika labiekārtota ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, sporta laukumiem un rotaļlaukumiem, kā arī šeit izbūvētas ielas un inženiertīkli. Tomēr jau pērnā gada otrajā pusē tapa zināms, ka projekts īstenots uz saindētas zemes. Par spīti veiktajai sanācijai, gruntī saglabājies augsts smago metālu un naftas produktu piesārņojums.

Pašlaik šo bēdu ieleju klāj balta sniega sega, un pirms nepilna gada atklātā atpūtas zona joprojām ir norobežota ar lentēm un uzrakstiem "Ieeja aizliegta". Šī ir viena no galvaspilsētas vēsturiski piesārņotajām teritorijām, kuras atveseļošanai tika rasts finansējums. Tomēr Skanstes revitalizācijas projekta ietvaros veiktā teritorijas sanācija izrādījās brāķis. Par neizdarībām projekta realizācijā pašlaik uzskatāmi atgādina ne tikai slēgtais parks, bet arī netālu no tā uzbērtais piesārņotās grunts kalns. Notikušais Pilsētas attīstības departamenta direktorei Ilzei Purmalei maksāja amatu, bet vides problēmas, protams, tas nerisina.

"Sanācijas darbus nevar klasificēt kā zaudējumus pašvaldībai, bet gan kā nepieciešamu papildu finansējumu teritorijas attīrīšanā un sakārtošanā," radušos situāciju komentē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Speciālisti turpina veikt sanētās teritorijas monitoringu, tiek veikta izpēte grunts piesārņojuma noteikšanai. "Ja monitoringa rezultāti un grunts izpēte uzrādīs jaunu piesārņojumu, sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) tiks lemts par turpmākajām darbībām," skaidro pašvaldībā.

VVD norāda, ka sākotnēji prognozētais piesārņotās grunts apjoms ir apsaimniekots: "Bet fakts, ka piesārņojums ir konstatēts atkārtoti, ir vairāku faktoru kopums, tostarp nepietiekama izpēte, ierobežots projekta īstenošanas termiņš un uzraudzība no pasūtītāja puses." Pasūtītājs bija jau minētais Pilsētas attīstības departaments. Kopumā sanācijas gaitā izņemtās un apsaimniekotās piesārņotās grunts apjoms bijis pat nedaudz lielāks kā sākotnēji prognozētais: "Bet izpētes veicējs ir norādījis, ka piesārņojums objektā ir sporādisks un var būt arī citās teritorijas daļās. Šis secinājums ir apstiprinājies, jo, veicot papildu izpēti, konstatēts piesārņojums Skanstes parka teritorijā, kā arī izņemtās grunts atbērtnē." 

VVD pašvaldībai sniedzis norādes par turpmāko rīcību, proti, ka Skanstes parka teritorijā nepieciešams veikt detalizētu izpēti, lai maksimāli precīzi noteiktu piesārņojuma areālu, intensitāti un apjomu, lai pēc tam varētu lemt par turpmāko.

Par parkam līdzās sabērto piesārņotās zemes kaudzi Vides dienestā skaidro, ka ir jāveic esošās piesārņotās grunts novietošana un jānodrošina ūdensnecaurlaidīgs segums, pārklājot to ar ūdensizturīgu materiālu, lai esošais piesārņojums netiktu izskalots, kā arī jāveic šīs grunts sanācija.

Kāda mācība?

Atbildot uz šo jautājumu, Valsts vides dienestā uzsver, ka pirms piesārņoto teritoriju sakārtošanas vai sanācijas darbu veikšanas nepieciešams veikt detalizētas izpētes, kurās precīzi tiek noteikti piesārņojuma apjomi, veidi un areāli. "Sākotnēji tas baida klientus, jo detalizētās izpētes var izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro. Taču iespējamais ieguvums, laikus konstatējot piesārņojumu un to precīzi nosakot, sanācijas darbu gaitā var būt vairākas reizes lielāks," atzīmē VVD Atļauju pārvaldes speciālisti. "Iespējams, lielāku būvniecības projektu gadījumā būtu nepieciešams sākotnēji apzināt vides kvalitātes stāvokli, veicot teritorijas sākotnējo ģeoekoloģisko izpēti, līdzīgi kā tas notiek ar ģeoloģiskajām vai ģeotehniskajām izpētēm būvniecības objektos. Jo agrāk tiek identificēts piesārņojums, jo lielākas ir iespējas izvēlēties piemērotākas un, iespējams, arī lētākas sanācijas metodes."

Rīgas pašvaldībā skaidro, ka identificētais piesārņojums Skanstes projekta īstenošanas gaitā ticis sanēts atbilstoši VVD saskaņotajām darbu programmām un norādījumiem. Arī PAD uzsver, ka piesārņojumam šajā vietā ir sporādisks raksturs, proti, ir lokāli piesārņojuma punkti: "Piesārņojums izplatīts arī blakus, privātīpašumā esošās teritorijās, un tam ir tendence ar gruntsūdens plūsmu migrēt uz jau attīrītajām teritorijām. Lai Skanstes apkaimes teritoriju pilnībā atbrīvotu no piesārņojuma, nepieciešama kompleksa visu īpašnieku darbība piesārņojuma izpētē un sanācijā. Pašvaldības rīcībā nav instrumentu, lai piespiestu privātīpašniekus rīkoties savu teritoriju sakārtošanā."

Netālu no Skanstes parka uzbērtais piesārņotās grunts kalns joprojām indē apkārtējo zemi. Risinājums tam pagaidām nav rasts.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Cerība uz Eiropas naudu

Saskaņā ar Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstu (PVPS) Rīgā atrodas 73 piesārņotas vietas, tā ir aptuveni ceturtā daļa no visā Latvijā reģistrētajām visvairāk piesārņotajām teritorijām. Lielākoties tās ir vēsturiskās rūpnieciskās zonas, ostas teritorijas vai naftas bāzes. Septiņās vietās atklāts smago metālu piesārņojums, bet 13 vietās – konstatēts naftas produktu un ražošanas blakusproduktu piesārņojums.

Kā atzīmē pašvaldības speciālisti, padomju laika mantojums ir atstājis daudzas vēsturiski piesārņotas teritorijas galvaspilsētā: "To likvidācija ir dārgs un laikietilpīgs process, līdz ar to nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldību un privātīpašniekiem, lai meklētu optimālākos risinājumus." Pašvaldība rosina apsvērt iespējas papildu finansējuma piesaistei šim mērķim, tostarp ar Eiropas Savienības (ES) fondu starpniecību.

Iepriekš ar ES līdzfinansējumu Rīgā ir rekultivētas divas normatīviem aktiem neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves – Kleistos un Augusta Deglava ielā. Bijušās Kleistu izgāztuves rekultivācija ir lielākais Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta (MVD) realizētais projekts. Šobrīd objektā tiek veikta pēcrekultivācijas uzraudzība un monitorings. Laikā no 2017. līdz 2020. gadam MVD realizējis arī piesārņojuma apjoma un rakstura apzināšanu un likvidēšanu pašvaldībai piederošā teritorijā pie Dzelzceļa muzeja. 

Šobrīd galvaspilsētā lielākie aktuālie vides atveseļošanas projekti ir Sarkandaugavas kanāls un Kīleveina grāvis. 

Abiem objektiem ir izstrādātas un VVD saskaņotas sanācijas programmas. Taču to realizācija pašvaldības budžeta ietvaros ir apgrūtināta, tāpēc tiekot meklētas iespējas sanācijas procesam piesaistīt ES naudu.

Likums noteic, ka par piesārņojuma apzināšanu, izpēti, sanācijas programmas izstrādi un realizāciju atbildīgs ir konkrētās teritorijas īpašnieks. Lai veicinātu zemes īpašnieku vēlmi atveseļot piesārņotās teritorijas, pašvaldība uz noteiktu laiku piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi zemes saimniekiem, kuri attīrījuši piesārņoto vietu.

Nenovērstās okupācijas sekas

Piesārņotu vietu valstī ir daudz, un pārsvarā tas ir vēl okupācijas laika vēsturiskais mantojums – mazuta tvertnes, naftas bāzes, militārie objekti, pesticīdu noliktavas un atkritumu izgāztuves. Kopumā valstī šobrīd reģistrēts vairāk nekā 3600 piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu. Par piesārņotām atzīta 281 teritorija no uzskaitītajām. Nereti potenciāli piesārņotas vietas atrodas pilsētu vai ciematu centru teritorijās, kurām ir ekonomiskais potenciāls un kurās varētu īstenot sekmīgus pilsētvides attīstības projektus. "Pēdējos gados ir vērojama pieaugoša tendence ne tikai ģeoekoloģiskās izpētes skaita pieaugumā, bet arī sanācijas darbu veikšanā teritorijās, kur tas ir nepieciešams, balstoties uz izpētes gaitā iegūtajiem rezultātiem, jo pretējā gadījumā šī teritorija nav izmantojama ne būvniecībai, ne arī citiem uzņēmējdarbības attīstības projektiem," atzīmē vides dienestā.

Kā secina VVD speciālisti, iepriekšējos gados veiktās izpētes ne vienmēr ir izpildītas atbilstošā kvalitātē: "Ir gadījumi, kad tās tika veiktas formāli, kas tālāk noved pie nekvalitatīviem sanācijas darbiem. Ir arī gadījumi, kad sanācijas darbi tika veikti ar atkāpēm veicamo darbu apjomā un specifikā no saskaņotajām programmām. Šobrīd tendence piesārņoto vietu sanācijas jomā ir uzlabojusies."

Latvijā viens no tehniski sarežģītākajiem un apjomīgākajiem realizētajiem vides atveseļošanas projektiem ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija. Šis ir viens no projektiem, kas realizēts ar būtisku Šveices un Norvēģijas programmu atbalstu. Tā ietvaros veikta arī eļļas piesārņojuma sanācija Ventspils brīvostas teritorijā, Liepājas Karostas teritorijas atveseļošana, kā arī Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavas sanācija Augšdaugavas novadā. Bet šobrīd notiek aktīvs process vēsturiski piesārņotās teritorijas Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, sanācijas sagatavošanai, kas arī tiek realizēts Šveices–Latvijas sadarbības programmas ietvaros.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Uzziņa

ES vismaz divi miljoni piesārņotu vietu

• Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir apzinātas 2,8 miljoni potenciāli piesārņotu vietu. Speciālisti lēš, ka vismaz divi miljoni no tām uzskatāmas par piesārņotām teritorijām.
• Tā kā šajā jomā nepastāv īpašs ES regulējums, piesārņoto teritoriju pārvaldība ir atkarīga no katras valsts iniciatīvas, piemēram, dažām dalībvalstīm nav pat šādu vietu reģistra.
• Ņemot vērā vidējo piesārņoto teritoriju sanācijas tempu katrā ES valstī, visu piesārņoto vietu atveseļošanai būtu nepieciešami gandrīz 50 gadi.
• Visbiežāk vidē sastopamais piesārņojums ir minerāleļļas un smagie metāli.
• Populārākā sanācijas metode līdz šim bijusi "ex-situ" tehnika, kas nozīmē piesārņotās augsnes izrakšanu un pārvietošanu ārpus attīrāmās vietas.

Eksperta komentārs

Tehnoloģijas ir, pietrūkst zināšanu

Edgars Dimitrijevs, SIA "VentEko" tehniskais direktors.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Edgars Dimitrijevs, SIA "VentEko" tehniskais direktors: "Vērtējot Skanstes parka situāciju no malas, šķiet, ka iesaistītajām pusēm, visticamāk, ir pietrūcis pieredzes un specifisku zināšanu tieši šāda mēroga un rakstura vides sanācijas projektu realizācijā. Nav pamata apgalvot, ka sasniedzamais rezultāts no tehnoloģiskā viedokļa būtu pārlieku sarežģīts, jo eksistē pietiekami efektīvas metodes šādu problēmu novēršanai. Tomēr šajā gadījumā kaut kas procesā nav noritējis pēc plāna, kā rezultātā parkā joprojām konstatēts smago metālu un naftas produktu piesārņojums.

Runājot par tālākiem risinājumiem, uzskatu, ka nav uzreiz jāķeras pie galējībām un viss parka teritorijā uzbūvētais jānojauc. Pirmais un svarīgākais solis ir veikt padziļinātu risku izvērtējumu, lai saprastu reālo kaitējumu videi un sabiedrības drošībai. Līdzīgi kā medicīnā – mēs neejam uz operāciju tikai tāpēc, ka ir paaugstināta temperatūra; ir nepieciešamas detalizētas analīzes. Skanstes gadījumā, šķiet, ir tikusi izmērīta tikai temperatūra, bet pietrūcis padziļināta skatījuma. Tikai pēc precīzas situācijas izpētes var lemt par darbībām, kas mazinātu faktisko kaitējumu un sakārtotu vietu atbilstoši vides regulējumam, efektīvi izmantojot finansējumu.

Vēsturiski piesārņoto vietu apzināšana Latvijā norit sarežģīti. Galvenie šķēršļi ir hronisks finansējuma trūkums un vienotas stratēģijas neesamība. Lai gan šobrīd notiek pozitīvs process – piesārņoto vietu reģistra atjaunošana –, informācija tajā nonāk lēni, jo vēsturiskie dati ir nepilnīgi. Tas neļauj pieņemt uz datiem balstītus lēmumus par to, kuras vietas būtu attīrāmas prioritāri un kur varētu notikt pašattīrīšanās. Šajā jomā vērojama krasa atšķirība starp privāto un publisko sektoru. Privātīpašniekiem un juridiskajām personām galvenais dzinulis ir ekonomiskā attīstība – ja teritorijas sakopšana iekļaujas biznesa plānā, sanācija tiek veikta. Turpretim valsts un pašvaldību īpašumos degradētās teritorijas bieži stāv gadu desmitiem, jo tām vienkārši netiek piešķirti līdzekļi. Tajā pašā laikā mērķtiecīga sanācija ļautu šīs vietas atgriezt ekonomiskajā apritē. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir arī zināšanu trūkums par jaunajām tehnoloģijām, kas bieži vien nepamatoti sadārdzina projektus un atbaida investorus.

Zinātne un tehnoloģijas vides sanācijas jomā attīstās nemitīgi. Pirms 30 gadiem dominēja klasiskas metodes, kas šobrīd vairs nav pietiekami efektīvas, mūsdienās ir pieejami daudz modernāki risinājumi. Piemēram, vēl pirms desmit gadiem vienīgais veids, kā cīnīties ar smagajiem metāliem gruntī, bija tās izrakšana un noglabāšana poligonā. Šodien tas vairs nav jādara – šādu piesārņojumu var neitralizēt uz vietas, nepārvietojot lielus grunts apjomus, piemēram, cauri pilsētai, novēršot liekus riskus, smakas un izmešus. Šajā ziņā viena no efektīvākajām metodēm ir grunts stabilizācija, izmantojot speciālus reaģentu maisījumus. Tie sasaista kaitīgos ķīmiskos savienojumus, padarot tos inertus. Pielietojot šādu principu vides sanācijā, tiek novērsta piesārņojuma izdalīšanās, smagie metāli neskalojas lietus ūdeņos un neapdraud gruntsūdeņus. Efektīvu vides atveseļošanas metožu izmantošanai Latvijā nepieciešama lielāka kompetence."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes