Latvijas muzejos pēdējo gadu laikā būtiski pieaugusi muzejpedagoģijas nozīme, tomēr joma joprojām attīstās nevienmērīgi un fragmentāri. Šādu attīstības tendenci atklāj Latvijas akreditēto muzeju muzejpedagogu kartējums, ko īstenojuši Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieki projekta "Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte" ietvarā.
2025. gadā veiktais pētījums balstīts kvantitatīvā aptaujā, kurā piedalījās 118 Latvijas akreditēto muzeju un to struktūrvienību pārstāvji, tādējādi aptverot vairāk nekā divas trešdaļas no visiem akreditētajiem muzejiem Latvijā. Kartējums sniedz visaptverošu ieskatu gan muzeju vadības skatījumā uz muzejpedagoģiju, gan muzejpedagogu profesionālajā profilā – izglītībā, pieredzē, slodzēs un darba organizācijā. "Pētījums parāda, ka muzejpedagoģija Latvijā ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām muzeju darbības jomām, tā vairs nav margināla muzeju funkcija. Vienlaikus jomā nav vienota profesionālā ietvara, dažādos muzejos ir ļoti atšķirīgi resursi un iespējas," uzsver viena no pētījuma autorēm, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Baiba Tjarve.
Pētījuma dati liecina, ka muzeju profesionāļu uztverē muzejpedagoģija visbiežāk saistās ar izglītojošām nodarbībām bērniem un jauniešiem, īpaši skolēnu auditorijai. Tas apliecina ciešo sasaisti ar formālās izglītības procesu, taču vienlaikus atklāj risku, ka muzejpedagoģija tiek sašaurināta līdz skolas mācību atbalsta funkcijai, nevis uztverta kā plašāks sabiedrības līdzdalības un mūžizglītības instruments. No 2021. līdz 2024. gadam muzejpedagoģija piedzīvojusi strauju attīstību. Muzeju vadītāji kā būtiskākās tendences piemin dalību kultūrizglītības programmā "Latvijas skolas soma", muzejpedagoģisko programmu piedāvājuma paplašināšanos un digitalizācijas paātrināšanos, īpaši pandēmijas ietekmē. Daudzos muzejos šajā laikā radītas jaunas interaktīvas un digitālas programmas, paplašināts auditoriju loks un stiprināta sadarbība ar izglītības nozari.
"Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka muzejpedagoģiskais darbs muzejos nereti balstās uz individuālu entuziasmu un vairāku darba pienākumu un amatu apvienošanu," attīstības strukturālās nepilnības raksturo LKA Kultūras un mākslu institūta lietišķo pētījumu projektu vadītājs Gints Klāsons. Pētījums atklāj, ka lielākajā daļā muzeju muzejpedagoģisko darbu veic viens vai divi speciālisti, bieži vien nepilnā slodzē vai paralēli citiem amata pienākumiem. Tikai nepilnai pusei no personām, kuru galvenais darbs saistīts ar muzejpedagoģiju, amata nosaukumā ir "muzejpedagogs", kas norāda uz sadrumstalotu profesionālo identitāti nozarē. Vienlaikus vērojamas būtiskas atšķirības starp muzeju veidiem un reģioniem – gan resursu pieejamības (finanses, cilvēkresursi), gan profesionālās pilnveides iespēju ziņā.
Muzeju vadītāji kā galvenos muzejpedagoģijas pilnveides priekšnoteikumus izceļ trīs savstarpēji saistītas jomas: piemērotu telpu un infrastruktūras trūkumu, nepietiekamu finansējumu (tostarp atalgojumu), kā arī nepieciešamību pēc mērķtiecīgas profesionālās pilnveides. Īpaši uzsvērta vajadzība pēc praktiski orientētām mācībām, digitālo prasmju attīstīšanas un zināšanām darbā ar dažādām auditorijām.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-10.7 °C



![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































































































































































































































