Policistu trūkumu galvenokārt rada nesakārtota sistēma, nevis algas, secina VK

Galvenais iemesls darbinieku trūkumam Valsts policijā (VP) vairs nav atalgojums, bet nepietiekami efektīva cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana, secinājusi Valsts kontrole (VK). Revīzijā uzsvērts, ka policijas darbu iespējams būtiski atslogot, vienlaikus padarot atlīdzības sistēmu taisnīgāku.

Pēdējo piecu gadu laikā policistu skaits sarucis par vairāk nekā 1000, un šobrīd neaizpildīta ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu. Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka jau desmit gadus no dienesta aiziet vairāk policistu, nekā tiek pieņemti jauni.

Lai gan policistu atalgojums pēdējos gados būtiski audzis, bez mērķtiecīgas personāla politikas, sabalansētas slodzes un skaidra uzdevumu izvērtējuma pastāv risks, ka pārslogotie darbinieki turpinās priekšlaikus pamest dienestu, norāda VK. Vienlaikus revidenti atzīst, ka jaunu policistu piesaiste ir ierobežota, jo darbaspēka trūkums skar visu darba tirgu, taču uzlabojumi iespējami arī ar esošajiem resursiem.

Valsts kontroles vērtējumā

VP amatpersonu atalgojums vairs nav uzskatāms par zemu —

pēdējo piecu gadu laikā tam piešķirti vairāk nekā 80 miljoni eiro, un policistu algas pieaugušas vidēji par 78%. Vidējā policista alga šobrīd par 56% pārsniedz vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā. Pozitīvas tendences vērojamas arī jauno kadetu piesaistē — VP koledžā 2025. gada rudenī uzņemts rekordliels skaits studentu.

Tomēr revīzijā secināts, ka noslodze un atlīdzība dažādos reģionos nav sabalansēta. Rīgas reģionā, kur koncentrējas visvairāk iedzīvotāju, policistu nodrošinājums sasniedz tikai 44%, kamēr citos reģionos tas ir ap 83%. Darbinieku trūkums tiek kompensēts ar virsstundām — 2024. gadā to apjoms atbildis gandrīz 300 pilnām slodzēm.

Valsts kontrole norāda arī uz problēmām kadetu norīkošanā pēc studijām, kas bieži notiek pēc personīgajām vēlmēm, nevis dienesta vajadzībām, kā arī uz to, ka vairāk nekā 700 policisti strādā amatos, kuros nav nepieciešams policista statuss. Tas liedz efektīvi izmantot resursus reaģēšanā un prevencijā.

Revīzijā kritizēta arī izdienas pensiju sistēma, kas veicina agru aiziešanu no dienesta.

Lai gan izdienas pensiju sistēmas reforma stāsies spēkā no 2027. gada, Valsts kontrole uzskata, ka tās ietekme būs jūtama tikai ilgtermiņā un problēmu tuvākajos gados neatrisinās.

Vienlaikus uzsvērts, ka sabiedriskā drošība nav tikai policijas atbildība — tajā jāiesaistās arī sabiedrībai un privātajam sektoram. Valsts kontrole aicina attīstīt brīvprātīgo policijas palīgu kustību, paplašināt sadarbību ar apsardzes uzņēmumiem un tirgotājiem, kā arī uzlabot prevencijas un ziņošanas mehānismus.

Lai uzlabotu VP darba efektivitāti un mazinātu darbinieku trūkumu, Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai un Valsts policijai sniegusi septiņus ieteikumus, kuru ieviešana, pēc revidentu domām, ļautu izlīdzināt noslodzi, noturēt pieredzējušus darbiniekus un efektīvāk izmantot policijas resursus.