Ostām un dzelzceļam vajag miljonus

Nepieciešamais finansējums ostu infrastruktūras uzturēšanai "izdzīvošanas jeb saglabāšanas režīmā" lēšams miljonos eiro, trešdien pēc Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis ("JV").

Kozlovskis skaidroja, ka ir dažādas kalkulācijas par potenciālo dotāciju apmēru, tomēr patlaban nav zināma tiešā ietekme no dzelzceļa, jo ir pieejami dati tikai par pirmo pusgadu. "Pilnībā noteikti ostu infrastruktūras izdevumi ir mērāmi miljonos eiro. Precīzi aprēķini varētu būt zināmi septembra otrajā pusē vai oktobra sākumā," uzsvēra ministrs. Viņš sacīja, ka vienlaikus neizbēgami šogad būs jāsedz VAS "Latvijas dzelzceļš" ("LDz") finanšu līdzsvara maksājums, kas būs potenciāli lielāks nekā pagājušajā gadā, ņemot vērā ārējo ietekmi, tomēr "LDz" īsteno dažādas aktivitātes, lai šo maksājumu samazinātu. Kozlovskis arī pauda, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs turpina kristies, tādēļ padome apsprieda ne tikai finanšu līdzsvara maksājumu, bet arī kompensējošos mehānismus. ""LDz" patlaban strādā pie risinājumiem iekšējā tirgū, tostarp Latvijā un Eiropas Savienībā. Viens no risinājumiem ir autokravu pārvirzīšana uz dzelzceļu," minēja ministrs. "Jautājums ir par to, kā mēs varam uzturēt infrastruktūru tādā izdzīvošanas režīmā, lai tā nesāktu brukt. Jo tās atjaunošana pēc tam būs daudz dārgāka nekā pašreizējās uzturēšanas izmaksas," piebilda Kozlovskis. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisijā tiek pārrunāta šī situācija, jo Latvijā tranzīta nozarē ir specifiska situācija, tādēļ šī situācija ir jārisina kopīgi, ņemot vērā, ka tas arī ir drošības jautājums.

Izskatot jautājumu par ostu infrastruktūras uzturēšanas finansēšanu gadījumos, kad ostu maksu ieņēmumi nav pietiekami, padome uzdeva SM sadarbībā ar lielajām ostām sagatavot priekšlikumus ostu infrastruktūras finansēšanas mehānismam. Savukārt, uzklausot informāciju par Latvijas ostu un "Latvijas dzelzceļa" 2026. gada pirmā pusgada darbības rezultātiem un ārpolitikas lēmumu ietekmi uz paredzamajiem kravu apmēriem, kā galvenais risinājums tika uzsvērta Latvijas ostu pārprofilēšana uz jauniem eksporta un tranzīta tirgiem, vienlaikus attīstot investīciju projektus, tostarp zaļā ūdeņraža, atjaunojamās degvielas, industriālo parku un ostu infrastruktūras pilnveidošanai.