Garšaugu audzēšana kļūst arvien populārāka nelielo saimniecību vidū, kas piegādā savu preci tieši galapatērētājam. Dārzeņus mēs audzējam galvenokārt pārtikai, bet garšaugus izmantojam garšas uzlabošanai. Tieši tāpēc sīpoli un ķiploki nav nekādi garšaugi, toties dilles, lapu pētersīļi, baziliks, koriandrs un daudzi citi ir īstie garšaugi. Tātad šajā gadījumā svarīgi ir ne tik daudz kilogrami no platības vienības, cik labas, patērētājam tīkamas garšas īpašības.

Ir svarīgi ņemt vērā tieši patērētāja, nevis audzētāja garšas izpratni. Nereti tas, kas garšo audzētājam, negaršo patērētājam. Bet kas ietekmē garšaugu garšu? Anglijas Lauksaimniecības un dārzkopības attīstības birojs (AHDB) ir publicējis vairākus pētījumus, kuru secinājumi var būt noderīgi arī Latvijas audzētājiem.

Šķirnes izvēle

Protams, visu garšaugu garša vispirms ir atkarīga no šķirnes, bet to ietekmē arī vairāki audzēšanas un vides faktori. Daļu no šiem faktoriem audzētājs spēj ietekmēt, bet daži – augsne, laika apstākļi – no viņa nav atkarīgi, tieši tāpēc šķirņu kolekcijas uzturēšana un regulāra atjaunošana ir nepieciešama katram garšaugu audzētājam. Tas nav nekas jauns, un lielākā daļa audzētāju to jau dara. Tomēr katrai garšaugu sugai ir savi faktori, kas ietekmē vienas un tās pašas šķirnes garšu. Aplūkosim tos sīkāk.

Baziliks

Eiropā visvairāk audzē sugu Ocimium basilicum, bet citas sugas audzē nišas tirgiem. Savukārt O.basilicum šķirnes iedala vairākās grupās pēc aromātisko savienojumu sastāva. Visvairāk audzē tā sauktā saldā jeb Eiropas bazilika šķirnes, tam seko Āfrikas (jeb holy) šķirnes. Bazilika garšu un aromātu nosaka vairāk nekā 200 gaistošie savienojumi, bet tikai seši no tiem veido 85% visu ēterisko eļļu sastāva. Citiem rādītājiem, piemēram, cukuru daudzumam, ir pakārtota loma. Parasti cukuru daudzums sasniedz 5oBrix veselās bazilika lapās un pazeminās līdz 1,5oBrix, ja lapas ir inficētas, bet nav izpētīts, vai un kā šīs izmaiņas skar bazilika garš