15.7 °C
Šādai zaļajai tualetei Tukuma novada Raudas meža Vilkaču takā uzdūrušies Pārdaugavas Montesori sākumskolas pārgājiena dalībnieki.
Visu cieņu vietas ierīkotājiem, jo šeit vēlme nokārtot dabiskās vajadzības apvienota ar iespēju apcerīgi vērot apkārtējo ainavu.
Zināšanai tiem, kas vēl nav bijuši Vilkaču takā. Tā ir nepilnus trīs kilometrus gara, marķēta ar baltu vilka ķepu nospiedumiem uz kokiem un izved pa nelielu loku ar leģendām par vilkačiem bagāto Pietukuma mežu.
Kā norāda tūrisma speciālisti, enerģētiskā spēka ziņā tas neatpaliekot no slavenā Pokaiņu meža.
Turpat blakus Vilkaču takai atrodas Āža kalns. Arī te izveidots maršruts – Āža kalna taka – pastaigai pa Āža muguru, jo kalns šķērsgriezumā atgādinot āzi, no kā arī esot cēlies kalna nosaukums. No kalna var redzēt Durbes pili Tukumā.
Par takas maršrutiem:
Vilkaču taka “Vilks, kas gaudo pret mēnesi” – dabiska, brīžiem mežonīga ar mainīgām ainavām un reljefu fiziski spēcīgiem gājējiem. Pati daba parūpējusies, ka visgrūtāk šķērsojams ir Vilka purns – sevišķi žoklis, bet visbaisāk izskatās rīklē. Ja savā ierīcē aktivizēsi aplikāciju, kas iezīmē veikto maršrutu uz kartes, nonākot finišā būsi “uzzīmējis” vilka galvas kontūru.
Vilkaču taka ”Vilcēna riksis” – taka pa spēkam arī bērniem un cilvēkiem gados. Pa ceļam vairāki mistiski objekti: Nejaucēnu telts, Sausenis, Vilkača priede, Egle – Akmens meita, Vadātājkalns un Draņķozols.
Abas takas sākas un beidzas kopā.
Vilkaču takas autore ir literāte Guna Roze. Iedvesmas avots – teologa Ralfa Kokina grāmata “Kurzemes vilkaču nostāsti” (2007).
