Roku trīce apgrūtina ēšanu, parakstīšanos un citas ikdienā veicamas darbības. Tā sagādā arī lielu psiholoģisku diskomfortu. Par ko tā liecina? Vai to iespējams novērst? 

No gribas neatkarīgas ritmiskas muskuļu kustības var rasties arī veselam cilvēkam atsevišķās situācijās, piemēram, salstot, taču visbiežākais trīces iemesls ir stiprs uztraukums. Normāla parādība tā var būt smagas fiziskas slodzes brīžos, piemēram, sporta zālē maksimāla muskuļu sasprindzinājuma laikā vai kad iestājies muskuļu nogurums.

Progresē, taču lēni

Parasti, izpaužoties trīcei, slimniekam rodas bažas, vai tā neliecina par Parkinsona slimību, kas gan sastopama daudz retāk nekā esenciāls tremors – labdabīgāka un vieglāka trīces slimības forma. Latvijā nav precīzu statistikas datu, taču ASV ar to slimo aptuveni 7 miljoni cilvēku.

Nevajadzētu raizēties un domāt: ja sākušas trīcēt rokas, drīzumā drebēs arī galva un citas ķermeņa daļas. Tas ne vienmēr liecina par smagu slimību, un simptomus iespējams mazināt, iedrošina neiroloģe Ligita Smeltere.

Esenciāls tremors parasti parādās ap 40 gadu vecumu vai vēlāk ar minimālu vai epizodisku roku trīci, kad jāveic kāda precīza darbība, sasprindzinot rokas, piemēram, jāparakstās, jālieto dators vai telefons, jānotur kafijas krūze, taču atslābinoties tā pāriet. Nereti tā ir ģenētiski noteikta slimība, un trīce bijusi arī tuviniekiem.