Stingumkrampji var rasties no dzīvnieka koduma, brūces vai nobrāzuma, ja tur iekļūst zeme, jo slimības ierosinātājas baktērijas sporas atrodas augsnē. Par laimi, no šīs dzīvībai bīstamās infekcijas sargā vakcīna, kuru Latvijas iedzīvotāji saņem jau bērnībā, tāpēc pēdējos gados mūsu valstī nav reģistrēts neviens stingumkrampju gadījums, bet 2019. gadā – tikai viens.

Stingumkrampju izraisītājas baktērijas klostrīdijas (Clostridium tetani) mīt dzīvnieku un cilvēku gremošanas traktā un apkārtējā vidē nonāk ar fekālijām. Tās nokļūst augsnē un ūdeņos, kur veido sporas.

Īpaši labvēlīga vide tām ir mazdārziņi, sevišķi mitra melnzeme, ar kūtsmēsliem bagātināta augsne. Cilvēka organismā sporas nonāk caur ievainojumiem, īpaši durtiem vai plēstiem, piemēram, pēdā iedūrusies sarūsējusi nagla, kaķa vai suņa kodums, brūces, kas piesārņotas ar putekļiem, zemi. 


Inficēšanās vienmēr notiek ar sporām, no cita cilvēka inficēties nav iespējams. Riska grupā ir lauksaimnieki, lopkopībā, teritoriju uzkopšanā, mežizstrādē strādājošie.


Slimība skar nervu sistēmu 


Baktērijas ir nekaitīgas vidē, kas apgādāta ar skābekli. Tās aug un vairojas bezskābekļa apstākļos. Tikai nonākot organisma audos ar nepietiekamu skābekļa apgādi, šīs baktērijas kļūst par bīstamas infekcijas slimības izraisītāju.